Mīl un gaida - intervija ar Igaunijas estrādes karaliene Anne Veski

«Laikam jau par mākslinieku piedzimst – šajā ziņā es esmu fatāliste. Patiesībā dziedāšana ir vienīgais, ar ko dzīvē esmu nodarbojusies. Es pat nekad uz darbu neesmu gājusi,» saka pazīstamā Igaunijas estrādes karaliene Anne Veski.

Sestdien Rīgas Kongresu namā viņa sniegs savu pirmo solokoncertu Latvijā. Tajā skanēs dziedātājas visi populārākie hiti, kas savulaik bija zināmi ne tikai Latvijā un Igaunijā, bet visā PSRS.

Droša slavas garantija

Lai arī mūsu kaimiņvalsts populārākā dziedātāja Anne Veski savos ziedu laikos – pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados – mūsu valstī ir viesojusies vairākkārt, viņa Latvijā nav sniegusi nevienu solokoncertu. Tāpēc tikšanos ar saviem Latvijas klausītājiem viņa gaida ar milzu nepacietību – to Anne Veski sarunā ar Neatkarīgo atzina jau Baltkrievijas pilsētā Vitebskā, kur festivālā Slavjanskij bazar viņa jau otro reizi bija uzaicināta žūrijas darbā.

Tām paaudzēm, kas uzauga PSRS laikā, Annes Veski vārds ir labi zināms – viņu rādīja Maskavas Centrālā televīzija, viņa regulāri uzstājās raidījumā Zilā uguntiņa (Goluboj ogoņok). 1981. gadā pēc Maskavas Centrālās televīzijas pasūtījuma par viņu tika uzņemta muzikāla televīzijas filma Sniega meldijas (Sņežnije napevi), kas tika vairākkārt izrādīta, un tā nu bija droša garantija, ka visa plašā Padomju Savienība zināja, ka Igaunijā ir tāda dziedātāja Anne Veski. Tā sākās viņas starptautiskā slava. No mūsu kaimiņvalsts estrādes skatuves līdz ar viņu tolaik mirdzēja vēl tikai Jāks Joala un Teniss Megi.

«Kad 1984. gadā mani aizsūtīja uz starptautisko dziesmu konkursu Sopotā, kur ieguvu divas pirmās prēmijas, man tika uzlikts PSRS kvalitātes zīmogs – ka drīkstu dziedāt, ka nedaru savai valstij kaunu, ka uz mani var paļauties. Līdz ar šo augsto sasniegumu arī pati ieguvu iekšēju pārliecību, ka esmu darījusi pareizi, izvēloties dziedātājas karjeru.»

Retro atkal ir modē

Bet tad PSRS sabruka, Igaunija ieguva neatkarību, juka, bruka un mainījās arī attiecības uz Krievijas šovbiznesa skatuves, un Anne Veski uz laiku no tās pazuda. Viņa gan turpināja dziedāt savās mājās, kur viņa joprojām – jau 35 gadus – ir viena no mīlētākajām skatuves māksliniecēm. Turklāt viņa tur ir viena no retajām savas paaudzes dziedātājām, kura joprojām ir aktīvajā apritē.

Nu jau bijušajā Padomju Savienībā skatuves dīvas Annes Veski popularitāte no jauna tika uzspodrināta pirms apmēram desmit gadiem – modē nāca retro mūzika, un viņu atsāka aicināt uzstāties Krievijas televīziju raidījumos un šovos. Jau par tradīciju kļuvuši viņas ikgadējie koncerti Estrādes teātrī Maskavā. Dziedātāja stāsta, ka viņu dzirdēt un redzēt savos korporatīvajos pasākumos grib ne tikai Krievijā un Baltkrievijā, arī visā bijušajā PSRS teritorijā. Daudz aicina arī uz citām valstīm – no bijušās Padomju Savienības daudzi ir emigrējuši, līdz ar to viņai ir klausītāji daudzās pasaules malās. Anne Veski atzīst: viņa jūt, ka klausītāji viņu mīl un gaida, un viņa neapvainojas, ka savos 56 gados tiek uzskatīta par retro jeb pagātnes zvaigzni.

«Retro programmas visur ir pieprasītas, vecās dziesmas ir ieguvušas jaunu skanējumu, un es tiešām varu teikt, ka šobrīd mana dzīve ir daudz interesantāka, notikumiem piesātinātāka, nekā tā bija pirms, piemēram, desmit gadiem.»

Silts vai auksts

Kāpēc līdz šim Anne Veski ar savu solokoncertu nav uzstājusies Latvijā? «Jā, savādi,» viņa saka un secina, ka tādu sarunu, tādu piedāvājumu nekad pat nav bijis. «Nav jau tā, ka igauņu mākslinieki ļoti bieži uzstājas Latvijā. Savulaik, padomju gados, daudz koncertēju Jūrmalā, piedalījos dažādās koncertprogrammās, dziedāju pat vienā no Latvijas komjaunatnes kongresiem,» atminas Igaunijas skatuves dīva.

«Protams, es tagad ļoti uztraucos,» viņa atzīstas un sestdien Rīgas Kongresu namā gaidāmo koncertu salīdzina ar lēkšanu ūdenī – kas zina, tas būs silts vai auksts...

«Es pat nevaru iedomāties, cik daudz manas dziesmas Latvijā zina un – vai vispār zina. Pieļauju, ka manas paaudzes skatītāji atceras manu krievu dziesmu repertuāru, ko dziedāju padomju laikā. Viņus arī es uz šo koncertu ļoti gaidu,» saka Anne Veski, cerot, ka kāds tomēr atceras vismaz Pozadi krutoj povorot un Vozjmi meņa s soboj.

Nestrādāja Tabakas fabrikā

«Pozadi krutoj povorot ir mana vizītkarte, ar kuru noteikti ieiešu vēsturē. Bez šīs dziesmas nenotiek neviens koncerts, es to dziedu, dziedu un dziedu kopš 1982. gada,» smaidot stāsta Anne Veski. «Dzīvoju un dziedu. Patiesībā dziedāšana ir vienīgais, ar ko dzīvē esmu nodarbojusies. Es pat nekad uz darbu neesmu gājusi,» viņa saka un atminas, ka

1978. gadā, pēc Tallinas Politehniskā institūta absolvēšanas, kur ieguvusi ekonomista izglītību, tikusi nosūtīta darbā uz Tallinas Tabakas fabriku par meistara palīgu –

padomju laikā augstskolu beidzēji ne vien tika nodrošināti ar darbu, bet viņu pienākums bija trīs gadus valstij atstrādāt par iegūto bezmaksas izglītību. «Manā darba grāmatiņā šis ieraksts joprojām ir saglabājies,» viņa nosmej un izstāsta, ka nevienu dienu Tabakas fabrikā tomēr nav strādājusi. «Tā kā studiju laikā biju paspējusi laist pasaulē meitu, paņēmu akadēmisko atvaļinājumu, un tā paša gada rudenī mani jau aicināja darbā Tallinas filharmonijā. Lai atbrīvotu no darba Tabakas fabrikā, filharmonija man uzrakstīja vēstuli, kas bija jāiesniedz Pārtikas rūpniecības ministrijā. Atceros, kā pati nesu šo vēstuli ministram, diemžēl neatceros viņa vārdu. Viņš mani bija redzējis uz skatuves dziesmu konkursā un teica: «Jums, meitenīt, tiešām labāk dziedāt, nevis Tabakas fabrikā strādāt...»»

Bez kaprīzēm

Ko Anne Veski dara, kad nedzied? «Mums ir sava māja, un mājā vienmēr ir ko darīt,» viņa saka. «Benno, nu pastāsti, ko es daru, kad nedziedu,» dziedātāja aicina sarunā iesaistīties arī savu dzīvesbiedru Benno Beļčikovu, kurš ir arī viņas menedžeris. Abi kopā ir jau 31 gadu. «Kad viņa atbrauc mājās no kāda koncerta, nākamajā dienā nedara pilnīgi neko. Ēst vispār negatavo, to pamatā daru es. Bet es nevarētu teikt, ka viņai būtu kādas zvaigžņu kaprīzes – nav jau iemesla, es taču visu izdaru,» smaidot stāsta Benno Beļčikovs. Vienīgi mājas uzkopšana esot sievas pārziņā, tikai, kad viņa visu sakārto, neko vairs nevar atrast.

«Jā, mums nav mājkalpotājas, kā varētu domāt. Man nepatiktu, ka svešs cilvēks kārtotu manas lietas,» stāsta Anne Veski. Vienīgais cilvēks, kuram viņa atļauj kārtot savu māju un pārbaudīt visas atvilktnes, ir meitas Kerli vecākais puika, kuram ir trīs gadi. «Meita ar ģimeni dzīvo atsevišķi, tāpēc, ja esmu mājās, vismaz reizi nedēļā vecāko mazbērnu paaicinu pie sevis – viņš ļoti labprāt nāk pie mums, ir ļoti sabiedrisks, neturas tikai pie mammas brunčiem, un tas man patīk. Savukārt mans otrs mazdēls vēl ir maziņš – piedzima šogad 1. janvārī.»

Anne Veski stāsta, ka viņas meita nekad nav gribējusi būt uz skatuves. Viņa ir diplomāte, savulaik strādājusi par Igaunijas konsuli vēstniecībā Maskavā, tad trīs gadus veltījusi ģimenei un nu pēc otrā bērniņa piedzimšanas šā gada 1. septembrī atgriezusies darba ierindā – Igaunijas Ārlietu ministrijā.

Arvien interesantāk

«Es nekad nedomāju, ka tik ilgi dziedāšu,» atzīstas šarmantā dziedātāja. Kāda ir viņas dzirkstošā dzīvesprieka recepte? «Man nav nekādu īpašu recepšu, es nezinu... Sievietei vienkārši vajag turēt sevi rokās, sevi cienīt. Kopā ar vīru regulāri izbraucam ar velosipēdiem, peldam, pēc saules dodamies uz siltajām zemēm. Kā jau katra sevi cienoša sieviete, arī es esmu izmēģinājusi visādas diētas, bet... man nekas nepalīdz. Turklāt es neesmu no tām, kas var sevi ļoti mocīt,» dziedātāja sirsnīgi smej, un vīrs viņu papildina, sakot, ka visefektīvākā ir plākstera diēta – aizlīmēt muti un neēst.

Anne Veski atminas: kad viņai palika 28 gadi, viņa domājusi, ka trīsdesmit gadi – tas ir ārprāc, tik vecām dziedātājām uz skatuves nav ko darīt. «Kad man palika četrdesmit, vīrs smejot atgādināja, ka, manuprāt, trīsdesmit jau bija beigas... Ko lai saku tagad? Man kļūst arvien interesantāk. Salīdzinu sevi ar citām pasaules zvaigznēm, kas joprojām brauc koncertu tūrēs, un saprotu, ka vēl esmu diezgan jauna dziedātāja... Jā, es ticu, ka visi krutije povoroti man vēl ir priekšā!»

***

Anne VESKI

• Igaunijas estrādes karaliene; viņas vizītkarte – dziesma Pozadi krutoj povorot

• Dzimusi 1956. gada 27. februārī Raplā, Igaunijā

• Izglītība: Tallinas Politehniskais institūts (1978)

• Darba pieredze: Igaunijas filharmonija – dziedājusi estrādes ansamblī Mobile (ar to izbraukāta visa bijusī Padomju Savienība); dziedājusi grupas Vitamin sastāvā (1979–1981), grupā Muusikseif (1982–1983), grupā Nemo (1983)

• Pirmajā ārzemju koncertceļojumā devusies uz Poliju (1979); tai pašā gadā pirmoreiz uzstājusies Maskavas Centrālajā televīzijā – raidījumā Šire krug

• 1980. gadā sniegusi pirmo solokoncertu Estrādes teātrī Maskavā

• Pēc Maskavas Centrālās televīzijas pasūtījuma par Anni Veski uzņemtas muzikālas televīzijas filmas: Sniega meldijas (Sņežnije napevi, 1981), Rudens zelts (Zoloto oseņi, 1983)

• Pirmais solo albums Pojot Anne Veski ierakstīts 1982. gadā PSRS ierakstu firmā Melodija

• 1984. gadā ieguvusi divas pirmās prēmijas starptautiskajā mūzikas festivālā Sopotā (Polijā)

• 80. gados koncertējusi ne tikai bijušajā PSRS, arī Ungārijā, Čehoslovākijā, Vācijā, Afganistānā, Laosā, Vjetnamā; pēdējos gados koncertējusi arī ASV, Kanādā, Izraēlā, Ēģiptē

• 15 gadus uz skatuves atzīmējusi ar vairākiem solokoncertiem koncertzālē Rossija Maskavā (1992)

• Ierakstījusi vairākus solo albumus – gan igauņu, gan krievu valodā

• Apbalvojumi: Igaunijas Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1984); 2011. gada novembrī svinīgā ceremonijā Ņižņijnovgorodā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs dziedātājai pasniedzis Draudzības ordeni

• Divreiz precējusies. Laulībā ar pirmo vīru Jāku Veski (1956–1994) dzimusi meita Kerli – viņa strādā Igaunijas Ārlietu ministrijā; otrais vīrs Benno Beļčikovs ir arī dziedātājas menedžeris

• Divi mazdēli: Frederiks un Dominiks