Jānis Jubalts: "Spogulīti" grib dzirdēt visi

Pieci sajūsminātiem klausītājiem pārpilni lielkoncerti un saņemtais platīna disks par jaunākā albuma Vēl viena klusā daba panākumiem – tāda pašlaik ir sausā statistika par grupas Prāta vētra Latvijas koncerttūri. Šopiektdien, 17. augustā, notiks tūres noslēguma koncerts Rīgā, Skonto stadionā.

Par to, ka Prāta vētras koncerttūre nenotiks pie pustukšām skatītāju vietām, šķiet, nešaubījās neviens. Koncerti ir labi apmeklēti, klausītāji ir sajūsmināti, paši mūziķi apmierināti – pilnīga idille! Pirms Prāta vētras noslēdzošā koncerta Neatkarīgās apskatnieks pārmija dažus teikumus ar grupas ģitāristu Jāni Jubaltu, lai gūtu kaut aptuvenu priekšstatu par to, kā tad viņiem veicies iepriekšējos koncertos.

– Kad vēstu par Prāta vētras lielkoncertu Rīgā, visu laiku jāsit sev pa pirkstiem, lai nepārrakstītos, kur tas notiks. Kā tev? Esi drošs, ka piektdien ar visu ģitāru neaizspersies uz Mežaparka Lielo estrādi?

– Baigi labs jautājums! (Smejas.) Es laikam tā neizdarīšu, jo jau dienu iepriekš ieradīšos uz mēģinājumu, tā ka būšu apguvis, uz kurieni man jāiet. Starp citu, interesanti, ka ļoti daudzi cilvēki prasa, kāpēc koncerts nenotiks Mežaparkā, bet man liekas, ka tas ir tikai loģiski, ka šoreiz koncerts notiks Skonto stadionā. Kad Kaspars [Roga] taisīja visam šim pasākumam scenogrāfiju, uzreiz bija redzams, ka Skonto stadions tam ļoti labi piestāv.

– Ar kādām izjūtām gaidi šo koncertu: «fū, beidzot viss būs galā!» vai «eh, gribētos vēl kādu»?

– Protams, ka otrais variants! Gribētos vēl kaut ko parādīt. Katrs koncerts ir atšķirīgs – gan emocionāli, gan no cilvēku viedokļa, dziesmu saraksts arī tiek nedaudz pamainīts, arī scenogrāfiski ir citādāk un no spēlēšanas viedokļa arī ir citādāk. Gribas to visu rādīt, rādīt un rādīt aizvien vairāk cilvēkiem. Bet nu – Latvija ir tik liela, cik tā ir, vai ne?

– Mazliet paraksturo līdz šim jau notikušos koncertus: kā jau pats teici, katrs no tiem ar kaut ko atšķīrās, gan jau katrs no tiem tev paliks atmiņā ar kaut ko īpašu. Tātad – Jelgava?

– Lampu drudzis. Pirmais [tūres] koncerts, daudz nezināmo. Protams, arī mēģinājumos spēlējam tādā plūdumā, kādā dziesmas skanēs koncertos, taču – mēģinājums ir mēģinājums, bet koncerts ir koncerts. Pirms tam jau biju uzbraucis augšā [skatuves] saulē, kad dziedāju spogulīti, bet vakarā, kad bija cilvēki, pie pils... To visu aprakstīt nav iespējams, es pat nezinu, kā lai tev to izstāsta! Kad dzirdi, kā cilvēki vienoti dzied [šīs dziesmas pavadījumā], saņem tādu enerģētisko lādiņu, ka tas ceļ gaisā. Tajā brīdī biju gaisā gan fiziski, gan garīgi – tas bija neaizmirstami! Protams, Jelgavā bija arī māju sajūta, pazīstami cilvēki.

– Tālāk bija Ventspils.

– Nospēlējām ļoti fantastisku koncertu Reņķa dārzā – tur skatuve ir koku iekļauta. Publika arī lieliska, dziedāja līdzi. Mēs beidzām koncertu ar Vēl vienu kluso dabu, un tieši pirms šīs dziesmas sāka tā viegli smidzināt, bet uz tās beigām – uzlīt. Šāds neliels lietutiņš dod papildu emocijas. Beigās saskatījāmies un nodomājām – nu, ko mēs tagad tā ņems’ un ies’ prom?! Nospēlējām Lidmašīnas, un pēc tam visi tādā vieglā palēcienā gāja mājās.

– Saldus.

– Negribas samuldēt, bet man liekas, ka pēdējoreiz tur spēlējām pirms 13 gadiem. Kad pa dienu tur iebraucām, likās – tāda maza pilsēta, cilvēku arī maz, nu kas tad te uz koncertu atnāks?! Taču pirms koncerta, ap kādiem pulksten astoņiem, skatījos, kā nāk cilvēki – to upe tā lēnām, lēnām plūda uz koncerta norises vietu. Tas bija vareni.

– Nākamais koncerts bija Valmierā, leģendārajās Pauku priedēs.

– Todien mūsu BMX braucējiem olimpiādē bija starts, mums uz lielā ekrāna rādīja braucienus. Ar to vien emocionāli diena bija pārsātināta. Renārs no skatuves sveica Māri [Štrombergu], turklāt mēs pamainījām dziesmai Bronza tekstu, proti, šeit tā skanēja, ka «mums tak ir zelts un arī bronza!». Cilvēki rāva līdzi, un tur šī emocionalitāte plūda pāri trauka malai: visi bija tik priecīgi un uzvilkti, ka no emocionalitātes viedokļa šis pagaidām bijis tūres augstākais punkts. Kad saslēdzas tik daudzas lietas, tad visi ir vienotā laimes sindromā.

– Bet vēl jau Preiļi ar visu latgaliešu sirsnību!

– Oi, preilēnieši bija vienkārši burvīgi! Jauks stadions, kā jau vienmēr bija fantastiski sagatavota skatuve, tai pretī tribīnes, kurās varēja arī sēdēt. Tas mūsu koncertos diezgan labi noder, jo nāk arī veselām ģimenēm, un tad gados vecākie cilvēki var apsēsties un izbaudīt koncertu. Preiļi ir Renāra radu puse, un viņam bija atnākusi arī kupla radu saime. Par muzikālo pusi man būs grūti pastāstīt, jo visi šie koncerti it kā ir līdzīgi, tomēr dziesmas tiek pamainītas.

– Skatos, ka koncerta setlistē bez lielajiem hitiem nu nekādi neesat varējuši iztikt – intervijā pēc albuma iznākšanas gan teicāt, ka, lai nu kas, bet spogulītis tūres koncertos neskanēs...

– Mums ir sadarbība ar Swedbank, un tur tika veikta dziesmu aptauja, ko klausītāji vēlētos dzirdēt. Viņi par tām balsoja, un pilnīgi visos reģionos, izņemot Valmieru, Spogulītis bija pirmajā vietā. Nevar taču to nespēlēt! Tāpat kā ar dziesmu Lidmašīnas: lai cik stratēģiski mēs pieturētos pie repertuāra veidošanas, cilvēki vienalga to pieprasa. Tā bija arī Preiļos: nospēlējam divarpus stundas ilgu koncertu, arī piedevas, bet viņiem vajag vēl vienu, lūdzu, vēl vienu! Esi beidzis uz melodiskas nots, arī saturiski Vēl viena klusā daba būtu labs izskaņas akords, taču saproti, ka bez Lidmašīnām viņi mājās neies. Neko, spēlē un priecājies līdzi! Es vispār esmu ļoti laimīgs, ja cilvēki pēc koncerta nevis vienkārši iet mājās, bet dodas tur ar tādu vieglu palēcienu. (Smejas.)

– Par Rīgas koncertu: pilnīgi droši, ka kāds Prāta vētras fans ir bijis uz pilnīgi visiem šīs tūres koncertiem. Vai tu viņam vari pateikt, ka, vot, te būs kaut kas tāds, ko tu neesi redzējis nekur?!

– Bet tieši tā es arī esmu teicis! Tur tiešām būs tādas lietas, kuras nav bijušas nekur! Es negribu solīt, ka to būs daudz, ka būs īpaši citādāka dziesmu liste, bet šis koncerts būs atšķirīgs no pārējiem. Lai tiem, kas jau bijuši koncertos, piemēram, Ventspilī vai Preiļos – lai, atbraucot uz Rīgu, viņiem tomēr būtu citas sajūtas. Kopumā varbūt liksies, ka ir bijis līdzīgi, tomēr tas būs citādāk.

– Pabeigsiet tūri, ko tālāk? Uz krogu vai tālākos darbos?

– Tā fiziski tiešām gribētos uzreiz aizskatuvē atraut šampanieti un kārtīgi nosvinēt. Uzreiz! Savukārt par plāniem – nekas neapstājas. Pauze būs kādu nedēļu, kuras laikā kur nu kurais aizbrauks – viens uz Franciju, kāds tepat uz Usmas ezeru pamakšķerēt vai paburāt uz Pāvilostu. Pēc tam mēs atkal būsim darbos un rausimies tālāk.