Arī amerikāņu popzvaigzne Madonna, kura ieradusies uz koncertiem Krievijā, paudusi atbalstu trim krievu panku grupas Pussy Riot dalībniecēm, kuras Maskavas Kristus glābēja katedrālē februārī sarīkoja panku lūgšanu, mudinot Svēto Dievmāti atbrīvot valsti no toreizējā premjera, bet tagad prezidenta Vladimira Putina.
Jaunās sievietes, kuras kopš marta atrodas apcietinājumā, pašlaik tiek tiesātas par ļaunprātīgu huligānismu, viņām draud pat līdz septiņiem gadiem ilgs cietumsods.
«Es esmu pret cenzūru un visas karjeras laikā vienmēr esmu atbalstījusi izpausmes brīvību, runas brīvību. Tādēļ ir saprotams, ka es par negodīgu uzskatu to, kas notiek ar Pussy Riot. Es ceru, ka viņas netiks ieslodzītas uz septiņiem gadiem cietumā, tā būtu traģēdija,» sarunā ar Reuters televīziju sacījusi Madonna, piebilstot, ka, pēc viņas domām, māksla vienmēr ir gājusi rokrokā ar sociālajiem procesiem un politiku – tās ir grūti nošķirt. Jāatgādina, ka arī Madonnas dziesmas un šovu elementi izpelnījušies baznīcas kritiku.
Slavenās dziedātājas koncerts Maskavā bija ieplānots otrdienas vakarā. Vakar vēl nebija zināms, vai Madonna grasās veikt kādas protesta akcijas uz skatuves – pēdējo nedēļu laikā tā rīkojušies vairāki Rietumu mūziķi, kuri, uzstājoties Krievijā, valkājuši Pussy Riot krekliņus, maskas, kādas valkāja grupas dalībnieces, savu uzstāšanos laikā devuši vārdu Pussy Riot dalībnieču Marijas Aļohinas, Nadeždas Tolokoņņikovas un Jekaterinas Samucevičas atbalstītājiem. Koncertos Maskavā un Sanktpēterburgā tā, piemēram, rīkojās grupa Red Hot Chili Peppers, kuras līderis Entonijs Kidiss un Flī ar advokātu starpniecību nodevuši ieslodzītajām vēstuli, kurā uzteikta viņu drosme un izteiktas cerības uz atbrīvošanu. Pussy Riot dalībnieces atbalstījuši arī Faith No More mūziķi, kuri Maskavas klubā Stadium Live uzstājušies Pussy Riot maskās un par godu viņām izpildījuši savu kompozīciju We Care A Lot. Savukārt slavenais somu džezmenis Jiro Rantala vispār atcēlis savu koncertu Maskavā, uzverot, ka Krievijā neuzstāsies tik ilgi, kamēr turpināsies šādi «viduslaiku tiesas procesi».
Pagājušās nedēļas nogalē Blekpūlē notikušajā mūzikas festivālā Rebellion visu savu uzstāšanos Pussy Riot veltījis viens no pasaules leģendārākajiem pankmūziķiem – bijušais grupas Sex Pistols līderis Džons Laidons (viņš arī Džonijs Rotens), kas uzstājās kopā ar savu grupu Public Image Limited. «Nākamo dziesmu un visu koncertu es vēlētos veltīt īstiem draugiem – Pussy Riot,» pirms kompozīcijas Religion izpildīšanas sacījis Dž. Laidons.
Brīdi, kad V. Putins ieradās Londonā, lai vērotu olimpiskā džudo turnīra sacensības, izmantojuši arī grupu The Who, Pulp un Pet Shop Boys mūziķi, kuri laikrakstā The Times publicējuši atklātu vēstuli Krievijas līderim. «Tiesības protestēt ir ikvienā demokrātiskā valstī, un septiņi gadi cietumā, pēc mūsu domām, ir nesamērojams sods par tik nejēdzīgu apsūdzību – reliģiska naida motivētu huligānismu,» rakstījuši mūziķi Pīts Taunsends, Džārviss Kokers un Nils Tenants. «Mēs esam pārliecināti, ka mākslinieka uzdevums ir padarīt politiskos protestus likumīgus, cīnīties par vārda brīvību. Tā kā Putins ierodas Lielbritānijā, mēs pieprasām, lai šīm sievietēm nodrošinātu taisnīgu tiesu,» raksta mūziķi, kuru aicinājumam vēlāk pievienojās arī Keita Neša, grupas Franz Ferdinand, Cornershop un The Joy Formidable.
Iepriekš ar cilvēktiesību aizsardzības organizācijas Amnesty International starpniecību atbalstu Pussy Riot bija paudis slavenais Stings. «Tas ir šausmīgi, ka Pussy Riot dalībnieces var tikt ieslodzītas uz septiņiem gadiem. Nepiekrišana tam vai citam viedoklim ir likumīgas un pašsaprotamas tiesības jebkurā demokrātijā, un mūsdienu politiķiem pret to jāattiecas toleranti. Mēra un humora izjūta liecina par spēku, nevis vājumu,» norādījis Stings. Jaunās sievietes, kuras stājušās tiesas priekšā, publiski atbalstījuši arī mūziķi Nina Hāgena, Pīters Geibriels, Marks Almonds, aktieri Stīvens Frajs un Denijs de Vito, režisors Terijs Giliams un citi.