Virkne mūziķu pauž neapmierinātību par EK autoratlīdzības direktīvu

Virkne mūziķu pauduši neapmierinātību par Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto direktīvo autoratlīdzību iekasējošo aģentūru darbības uzraudzībai, norādot, ka komisijas ierosinājumi nav pietiekami stingri.

EK izstrādātās direktīvas mērķis ir nodrošināt mūziķiem un producentiem vairāk tiesību pār viņiem pienākošos autoratlīdzību, kā arī modernizēt mūzikas tirdzniecības internetā licenzēšanu.

Tomēr virkne mūziķu, tostarp "Pink Floyd" un "Radiohead" dalībnieki, pauduši neapmierinātību par EK direktīvu, norādot, ka tā nav pietiekami stingra attiecībā uz autoratlīdzības izmaksāšanas laiku.

Komisijas direktīva nosaka, ka aģentūrām autoratlīdzība jāizmaksā gada laikā pēc finanšu gada beigām, kad autoratlīdzība iekasēta. Ja skaņdarba autortiesību turētāju nav iespējams identificēt piecu gadu laikā, tad aģentūrai ir tiesības paturēt iekasēto autoratlīdzību.

Taču mūziķi norāda, ka iespēja pēc pieciem gadiem paturēt iekasēto autoratlīdzību tikai veicinās aģentūru praksi paturēt iekasēto naudu, kā arī mazinās aģentūru centienus atrast autortiesību turētāju.

"Šādā veidā jūs legalizējat visproblemātiskāko naudas piesavināšanās formu, kādu piekopj dažas Eiropas autoratlīdzību iekasējošās aģentūras," teikts mūziķu vēstulē.

"Jūs esat lauzuši savus solījumus un veicināt autortatlīdzību iekasējošo aģentūru vadības paturēt mūsu radošā darba augļus. Jūs esat nozaguši mūsu cerības," teikts vēstulē.

Mūziķi arī apšauba EK minēto sešu miljardu eiro (4,22 miljardus latu) summu, kādu gadā iekasē aģentūras, norādot, ka šī summa ir daudz lielāka.

Protestu paudusi četru Eiropas autoratlīdzības aģentūru - "Younison", "Featured Artists' Colaition", "DJ Monitor" un "Technopol" - apvienība, kas Eiropas Savienībā (ES) pārstāv vairāk nekā 6000 mākslinieku, tostarp Robiju Viljamsu, "Radiohead", "Pink Floyd" un Eniju Lenoksu.

Eiropas Komisija (EK) izstrādājusi jaunas direktīvas uzmetumu, paredzot autoratlīdzības iekasējošo aģentūru darbību stingrāku uzraudzību un mūzikas tirdzniecības internetā licenzēšanas sakārtošanu.

EK norāda, ka dažu nacionālo autoratlīdzību iekasējošo aģentūru darbība rada bažas attiecībā uz to caurskatāmību, administrēšanu un autoru vārdā iekasēto līdzekļu pārvaldību.

Dažos gadījumos autoratlīdzību iekasējošo aģentūras līdzekļus, ko vajadzētu izmaksāt autoriem, tā vietā izmantojušas riskantām investīcijām, kas "liecina par autortiesību turētāju ierobežoto ietekmi uz šīm iestādēm".

Eiropas Savienībā (ES) ir vairāk nekā 250 autoratlīdzības iekasēšanas aģentūru, kas ik gadu visā blokā iekasē aptuveni sešus miljardus eiro (4,22 miljardus latu).

"Jaunās digitālās tehnoloģijas rada lieliskas iespējas autoriem, patērētājiem un uzņēmējiem. Pieaugošais pieprasījums tīmekļa pieejai kultūras saturam neatzīst robežas vai nacionālos ierobežojums. Šeit spēlē, īpaši mūzikas sektorā, iesaistās autoratlīdzību iekasējošās aģentūras," teikts EK paziņojumā.

"Taču dažas aģentūras nespēj pielāgoties interneta tirdzniecības tiesību pārvaldei," norāda EK, skaidrojot, ka nepieciešams sakārtot licencēšanas sistēmu kompānijām, kas darbojas vairākās valstīs.

"Kolektīvā autortiesību pārvaldība ir svarīga interneta pakalpojumu sniedzējiem - mūzikas lejupielādēšanas un straumēšanas vietnēm, jo interneta pakalpojumu sniedzēji pārsvarā darbojas daudzās valstīs," teikts EK ziņojumā.

Pašlaik šādiem pakalpojumu sniedzējiem sava darbība jāsaskaņo ar atsevišķām nacionālajām autoratlīdzības iekasējošām aģentūrām, kas ir darbietilpīgs process, turklāt nereti noved pie nepareizas vai dubultas rēķina piestādīšanas.

Tādēļ daudzās ES valstīs nav pieejama virkne interneta mūzikas pakalpojumu, īpaši Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Maltā, Luksemburgā, Kiprā, Slovēnijā, Ungārijā, Bulgārijā, Grieķijā un Rumānijā.

"Autoratlīdzību iekasējošām aģentūrām nepieciešams modernizēt savu darbību, lai atbilstu strauji augošās digitālās ekonomikas izaicinājumiem. Būtiska problēma ir nepietiekama caurskatāmība un iekasēto līdzekļu pārvaldības kontrole," teikts EK ziņojumā.

Komisijas mērķis ir "uzlabot visu autoratlīdzību iekasējošo aģentūru administrēšanu, izveidojot vienotus pārvaldības, caurskatāmības un finanšu menedžmenta standartus".

Jaunā direktīva paredz noteikt minimālos standartus mūzikas darbu tirdzniecības licences izsniegšanai vairākās valstīs interneta pakalpojumu sniedzējiem, kā arī radīt apstākļus, lai paplašinātu mūzikas legālos tirdzniecības pakalpojumus, norāda komisija.

EK skaidro, ka vienotu Eiropas tirgus licenci nevar ieviest, jo šāda sistēma novestu pie interneta licenču tirdzniecības centralizētas organizācijas, kurai būtu faktisks monopols. Tas savukārt būtu ES pretmonopolu regulu pārkāpums.

EK vēlas arī sakārtot pašreizējo sistēmu, kurā interneta mūzikas veikaliem jāiegādājas licences no trim atsevišķām vienībām - dziesmas mūzikas un teksta autora, ieraksta producenta un izpildītāju pārstāvošām aģentūrām.

EK norāda, ka jaunajā regulā atrunāti nosacījumi, garantējot autortiesību turētājiem brīvu izvēli, izraugoties, kura aģentūra pārstāvēs viņa tiesības. Autoram būs arī tiesības izvēlēties jebkuras citas valsts aģentūras pakalpojumus, kā arī lielāka brīvība atteikties no sadarbības ar aģentūru.

EK direktīvā arī paredzēta noteikta sistēma, kā tiek veikta autoratlīdzību iekasējošo aģentūru pārvaldība, nodrošināta to darbību caurskatāmība, kā arī paredz pārraudzības struktūras izveidi.

Direktīvā noteikts, ka finanšu caurskatāmības nodrošināšanai aģentūru iekasētā autoratlīdzība stingri jānodala no iestādes finansējuma, kā arī noteikts termiņš, kurā autoriem jāizmaksā iekasētā autoratlīdzība.