Slavenais britu zinātnieks Stīvens Hokings trešdien paziņojis, ka līdz ar Higsa bozonu atklāšanu derībās zaudējis 100 ASV dolāru (56 latus).
Viņš arī paudis pārliecību, ka Pīteram Higsam, kurš 1964.gadā izvirzīja hipotēzi par tā dēvētās Dieva daļiņas pastāvēšanu, pienākas Nobela prēmija.
"Tas ir nozīmīgs rezultāts un tam vajadzētu atnest Pīteram Higsam Nobela balvu," intervijā britu raidorganizācijai BBC trešdien norādīja Hokings.
"Bet savā ziņā žēl, jo diži sasniegumi fizikā nākuši no eksperimentiem, kas devuši rezultātus, ko mēs negaidījām. Šī iemesla dēļ es saderēju ar Gordonu Keinu no Mičiganas Universitātes, ka Higsa daļiņas netiks atrastas. Izskatās, ka tikko esmu zaudējis 100 dolāru," viņš piebilda.
Jau vēstīts, ka pēc pusgadsimta ilgiem pētījumiem Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) zinātnieki trešdien paziņojuši par Higsa bozonu atrašanu, kas pierāda, ka priekšstati par elementārdaļiņām ir visnotaļ pareizi.
Higsa bozoni, kas matērijai piešķir masu, tiek saukti arī par Dieva daļiņām.
"Ja šo daļiņu sairšana un cita mijiedarbība būs tāda, kā mēs gaidām, tas būs spēcīgs pierādījums tā dēvētajam daļiņu fizikas standarta modelim, teorijai, kas izskaidro visus mūsu līdzšinējos eksperimentus," atzīmēja Hokings.
CERN ģenerāldirektors Rolfs Heiers preses konferencē par godu atklājumam apliecināja, ka atklātajai jaunajai daļiņai ir visas Higsa bozona īpašības, un, visdrīzāk, tā arī ir Higsa bozons, taču vēl vajadzīgs laiks, lai to apstiprinātu.
Trešdien prezentētie rezultāti tiek raksturoti kā sākotnējie. Tie ir balstīti uz 2011. un 2012.gadā savāktiem datiem, kas joprojām tiek analizēti un aptuveni jūlija beigās tiks publicētas šodien prezentētās analīzes. Daudz kopīgāka aina par novēroto radīsies vēlāk šogad, kad Lielajā hadronu paātrinātājā tiks veikti eksperimenti ar apjomīgākiem datiem.