Otrais alus festivāls "Latviabeerfest 2012" pulcē ap 40 000 apmeklētāju
27.maijā noslēdzās Baltijas lielākais alus festivāls Latviabeerfest 2012, kas Vērmanes dārzā pulcējis ap 40 000 apmeklētāju, no kuriem aptuveni katrs piektais bija ārzemju viesis.
„Jāsaka, ka apmeklētāju uzvedības kultūra bija ļoti augsta - esam iztikuši bez incidentiem, un parka teritorija visu festivāla norises laiku bija tīra. Esam apmierināti arī ar tehnisko nodrošinājumu, un pilnīgi noteikti – ar svētku atmosfēru, kas visas trīs dienas valdīja apmeklētāju un dalībnieku vidū. Īpašu pateicību vēlamies izteikt arī pilsētas vadībai”, stāsta Latviabeerfest komunikāciju direktore Guna Miļusa.
Alus svētku laikā apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar vairākām jaunām alus šķirnēm, piemēram, Ilgezeem dzērveņu alu, Rīgas Brūveris ķiršu alu un daudziem citiem.
„Festivāla Latviabeerfest 2012 laikā tika pārdotas vairāk kā 700 alus mucas jeb vairāk kā 18 tonnas alus. Pārdošanas rādītāju līderis ir Brenguļu alus ar pārdotām 106 mucām. Noteikti jāatzīmē, ka šis ir bijis nozīmīgs pasākums alus ražotājiem, un pārdošanas apjomi ir pārspējuši dalībnieku cerības”, tā Latviabeerfest orgkomitejas priekšsēdētājs Andrejs Šikors.
Īpaši jāizceļ apmeklētāju novērtētie Cēsu alus un Aldaris stendi, kas piedāvāja ne tikai savu produkciju un kvalitatīvu ēdināšanu, bet arī īpašus aktivitāšu stendus apmeklētāju atpūtai.
Kā festivāla labākais gastronomijas piedāvājums kompetentas žūrijas vērtējumā bija „Kokneses miesnieks” stends.
Nozares būtiskākais notikums ir profesionālā degustācija, kas norisinājās 25.maijā Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē. Rezultāti tiks izziņoti šīs nedēļas laikā. Arī aklā degustācija, kas notika Vērmanes dārzā festivāla ietvaros, ir vērtīgs pētījums alus ražotāju tālākajam darbam un attīstībai. Aklās degustācijas rezultāti norāda, ka degustētāju iecienītākais alus ir bijis Lido alus darītavas piedāvātais medalus, Brenguļu gaišais alus un Biķeru alus, kuru vērtējumam nodeva jauns alus tirgus dalībnieks – Biķeru alus darītava.
Šogad festivāls tā rīkotājiem nav nesis peļņu, taču tas attīstās, un ir vērojamas pozitīvas nākotnes tendences. Kopējais festivāla budžets šogad bija 80 000 latu, no kuriem lielākie izdevumi bija tehniskais nodrošinājums un honorāri mūziķiem.