Rīgas Zooloģiskajā dārzā jūt pavasara elpu
Jau krietnu mēnesi Rīgas apstādījumos un Latvijas mežos skan skaļas lielo zīlīšu dziesmas. Tās mūsu senčiem, kas, iespējams, vēl lāgā nepazina kalendāru, liecināja, ka ziema sliecas uz pavasara pusi.
Rīgas Zooloģiskajā dārzā paļaujas uz skaļākiem un augumā prāvākiem dziedātājiem – pāviem. Kad manāma pavasara tuvošanās, šiem Indijas putniem uzzied krāšņas astes un tie skandina ņaudošo dziesmu, kaut sniegs līdz vēderam un rītos vēl nosalušas kājas. Tad nu nākas secināt, ka šogad, vismaz zoodārzā, pavasaris jau klāt! Un par to liecina ne tikai pāvu ieplestās astes, bet arī Japānas dzērvju azartiskās dejas ik brīdi, kad saule izraujas no mākoņu gūsta.
Dzimšanas gads – 2012
Apkopojot 2011. gada rezultātus, noskaidrojās, ka pērn Rīgas zooloģiskajā dārzā pasaulē ieradās 138 dzīvnieku sugu mazuļi (kopumā zoodārzā pārstāvēta 421 dzīvnieku suga). Vēl nav beidzies februāris, bet zooloģiskā dārza dzīvnieku reģistrā, iepretī vairāku dzīvnieku nosaukumiem jau vīd ieraksts – „Dzimšanas gads – 2012”!
Par jauku, ogļmelnu mazulīti parūpējies melno lemuru pāris Nampē un Marī. Jaukajiem Madagaskaras iedzimtajiem, kas apmeklētājus sagaida siltā ekspozīcijā Tropu mājas ieejas gaitenī, šis ir trešais mazulis. Laikam jau tāpēc, ka pēc otrā mazuļa piedzimšanas pāris bija paņēmis vairāku gadu „bezbērnu atvaļinājumu”, šo mazuli māte uzrauga neparasti rūpīgi un parasti slēpj no apmeklētāju skatiem vilnainajā klēpī. Pēc dažām pazīmēm (gaišāki ausu galiņi) var nojaust, ka lemurēns ir sieviešu dzimuma, taču ar lemurēniem nekad neko skaidri nevar zināt vismaz pāris mēnešus. Melnie lemuri, atšķirībā no radiniekiem, strīpastainajiem kaķu lemuriem, nebrīvē vairojas nelabprāt un katrs mazulītis rada zināmu uzvaras sajūtu.
Savukārt zoodārza „Lauku sētas” ganāmpulks pieaudzis par 2 draiskiem jēriem. Par viņu labo veselības stāvokli un ņiprumu liecina labā ēstgriba un nemitīgā astes tirināšana, pienu no mātes pupa zīžot.
Krietni pieaudzis arī zoodārza Terārija iemītnieku skaits. Nesen izšķīlušies 3 lielo bruņuķirzaku jeb gerozauru mazuļi, kā arī 8 bārdaino agāmu ķirzacēni.
Jauni dīvaiņi naktsdzīvnieku ekspozīcijā
Noslēpumainākajā zoodārza ekspozīcijā nu aplūkojami nesen no Maskavas zoodārza atvestie 20 pundurplanētājkuskusi un moko jeb klinšu jūrascūciņu pāris.
Savvaļā Austrālijas austrumos dzīvojošie pundurplanētājkuskusi ir vieni no sīkākajiem pasaules somainajiem dzīvnieciņiem – tikai 6-7 cm. gari. Pateicoties ādas krokai ķermeņa sānos un platai, plakanai astei, tie veikli planē no koka uz koku, bet krokaini, paplašināti pirkstu gali mazajiem somaiņiem ļauj kāpelēt pat pa stikla sienu.
Moko jeb klinšu jūrascūciņas savvaļā mīt Patagonijas un Brazīlijas augstkalnēs. Neskatoties uz drukno ķermeni, šie, nepilnu kilogramu smagie zvēriņi veikli rāpjas pa klintīm un kāpelē koku zarotnē. Nebrīvē šī suga ir maz pētīta un arī par moko vairošanās uzvedību zināms maz, tātad –Rīgas zoodārza speciālistiem būs ko pētīt.
Tropu mēnesis turpinās
Mēneša nogales brīvdienās (25. un 26. februārī) apmeklētājiem vēl ir iespēja ne vien novērtēt zoodārza jaunos iemītniekus, bet no 12.00–16.00 piedalīties arī tradicionālā „Tropu mēneša” pasākumos, „Tropu mājas” gaiteņos risinot mīklas, spēlējot izzinošas spēles un mērojot īpašo „drosminieku maršrutu”, kurā gaida nu ļoti tuva tikšanās ar tūkstoškājiem, ķirzaku un dažiem citiem simpātiskiem tropu mežu iemītniekiem. Īpašais šo brīvdienu stāsts – par Latvijas „Gada kukaini – 2012” – spožo skudru.