Sen ventspilniekiem nav bijis mūzikas jomā tik konkurētspējīga cilvēka, kāds ir jaunais Roberts Pētersons – pat C-Stones savulaik nebija ar tādu jaudu. Nav šaubu, ka viņš godam spēs pārstāvēt dzimto pilsētu arī tepat notiekošajā Eirodziesmas finālā, un tas nekas, ka jau tagad ir skaidrs – uzvarēt tajā viņam būs grūti.
Līdz šim dziedātājs Roberts Pētersons uzmanību ir piesaistījis ar divām lietām: ar to, ka viņš ir no Ventspils (dīvaini, jo labi vokālisti te bijuši vienmēr – par to gādā Lūcija Boitmane ar saviem Jūras akmentiņiem), un to, ka viņš esot līdzīgs Andrim Ērglim (arī dīvaini, jo Pētersons vairāk gan ir līdzīgs... pašam sev). Tagad viņš būs zināms arī ar to, ka dziedās Eirodziesmas finālā, turklāt kā pats pēdējais, ar laimīgo desmito kārtas numuru.
Oficiālais CV: Roberts ir dzimis 1995. gadā 14. janvārī Ventspilī un pašlaik ir 16 gadus vecs dziedātājs, kurš meklē savu vietu uz lielās skatuves. Būdams jaunākais šā gada Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases pusfinālists, Roberts tomēr jau var lepoties ar zināmiem sasniegumiem un pieredzi. Viņš mācās Ventspils 1. ģimnāzijā, klasē ar mūzikas novirzienu, kur apgūst klavierspēli un mūzikas teorijas pamatus. Beidzis Ventspils Mūzikas skolu, kur mūsdienu džeza un estrādes mūzikas fakultātē specializējies ģitāras spēlē, papildus apguvis arī bungu un saksofona spēli. Šogad papildus mācībām vidusskolas 10. klasē iestājies arī Ventspils Mūzikas vidusskolas vokālās mūzikas nodaļas 1. kursā. Papildus mācībām mūzikas skolā Roberts apmeklē arī individuālās vokālā pedagoga nodarbības pie operdziedātāja Aivara Krancmaņa. Roberts piedalījies dažādos konkursos un daudzos no tiem guvis atzinību un godalgotas vietas: Saules zaķis, Aprīļa pilieni, Jaunās zvaigznes, Dziesma manai paaudzei, konkursi Vācijā, Polijā, Lietuvā un citur. Piedalījies arī dažādos Raimonda Paula organizētos koncertos (un tas nudien nav mazsvarīgi!). Latvijas radiostacijās izskanējušas tādas viņa dziesmas kā Cīrulis un Dzīve ir viena, bet pēdējais aktuālākais singls ir Es esmu pamodies.
Jāsaka, ka Roberts ir varen atraktīvs puisis – ne velti viņš savai dziesmai kā palīgspēkus piesaistījis ne mazāk atraktīvos jauniešus Leniju, Vāģi un Mārtiņu Ruski (visi no OKartes akadēmijas). «Vispirms bija dziesma, un pēc tam vajadzēja grupu. Meklējām cilvēkus, bet bija grūtības, lai atrastu kādu brīvu cilvēku, kurš varētu spēlēt. Lenijs bija interesants, redzējām, ka viņš labi spēlē, piezvanījām, un, re, viss forši, viņš piekrita! Man jau likās, ka viss bija labi. Rakstu arī pats savas dziesmas, bet grupas pašlaik man nav. Starp citu, tikai mediji mani salīdzina ar Andri Ērgli, jo neviens cits nav pienācis klāt un to teicis! Bet viņš jau nav slikts cilvēks!» par itin bieži presē izskanējušajiem salīdzinājumiem jokoja Roberts.