Sliktu automašīnas vadītprasmi ietekmē traumēti gēni
Sliktā un neveiklā automašīnas vadītprasmē ir vainojama defektīvu jeb traumētu gēnu pēctecība. Tāds secinājums radies amerikāņu zinātniekiem, kas veikuši pētījumus par gēnu ietekmi uz cilvēku uzvedību, raksta žurnāls "Cerebral Cortex".
Zinātnieki noskaidrojuši ka trim no desmit amerikāņiem gēni kārtojas vienādā pēctecībā, kas negatīvi ietekmē šūnu barošanos ar olbaltumvielām. Šīs šūnas atbild par cilvēka atmiņu un koordinācijas spēju. Zinātnieku secinājums - gandrīz trešā daļa amerikāņu ir sliktāki autovadītāji nekā parējie.
Eksperimenta veikšanai viens no zinātniekiem Stīvens Krāmers iesaistīja 29 cilvēkus. 22 no viņiem bija normāla gēnu pēctecība, bet septiņiem - defektīva. Visi eksperimenta dalībnieki centās veikt testu uz datora simulātora, kas ir līdzīgs tam, kas jāveic kārtojot autovadītāja apliecības iegūšanai paredzēto testu. Dalībniekiem pa virtuālu treku bija jāveic 15 apļi.
Pēc nedēļas eksperimenta dalībnieki testu veica vēlreiz un tiem, kuriem bija defektīva gēnu pēctecība, testa rezultāti bija par 20 procentiem sliktāki nekā pārējiem.