Noslēdzies Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases pirmais pusfināls, un noskaidrojušās piecas dziesmas, kuras 18. februārī Ventspils teātra namā Jūras vārti skanēs arī Eirodziesmas 2012 finālā.
Lai gan pēc nedēļas notiks otrais pusfināls, no tā neviena dziesma nešķiet tik spēcīga kā pirmā pusfināla uzvarētājas.
Pirmais piecnieks noskaidrots
Pirmo reizi Eirodziesmas vēsturē pusfināls bija skatāms LTV1 tiešraidē, un šis solis pilnībā attaisnojās – Mārupes studijā NA notiekošajā koncertā uzreiz daudz labāk varēja izvērtēt, kuri uz kaut ko ir spējīgi, kuri ne uz ko nav spējīgi un kuri ir spējīgi, tikai vēl skolojami. Par dziesmām balsoja gan TV skatītāji, gan žūrija desmit cilvēku sastāvā, bet piecas finālistes noteica skatītāju un žūrijas kopvērtējums proporcijā 50:50. Attaisnojās arī šāda vērtēšana, jo no finālā iekļuvušajām, šķiet, iebildumi varētu būt tikai pret vienu dziesmu, bet pārējās ieņēma tās vietas, kuras bija pelnītas. Uz Ventspili brauks grupa PeR ar dziesmu Disco Superfly, Paula Dukure ar Celebration, Samanta Tīna & Dāvids Kalandija ar I Want You Back, Andris Ābelīte ar We Can Change The World un Rūta Dūduma ar My World. Lai gan skatītāju balsojuma rezultāti netika atklāti, spriežot pēc žūrijas vērtējuma (pirmajā vietā – Celebration, otrajā – Disco Superfly) un arī Eirodziesmas fanu noskaņojuma, favorīti šogad būs tieši PeR izpildītā disko supermuša un Dukuru ģimenes greznās svinības ar princesīti Paulu galvenajā lomā.
PeR un Paulas triumfs, Puzikovam – fiasko
Šogad Eirodziesmā nav skaļu vārdu, tāpēc klausītājiem pirms balsojuma nav uzliktas uz acīm kāda mākslinieka popularitātes radītās klapes, un var daudz pilnvērtīgāk izvērtēt tieši dziesmu un arī priekšnesumu. Vizuālais tēls tomēr nosaka ļoti daudz – pusfinālā tas labi pierādījās. Piemēram, tā pati supermuša radio nemaz tik labi neizklausījās, taču pietika abiem PeR puišiem to pasniegt atraktīva priekšnesuma mērcē, un viņi ar savu svaigo skatījumu uz Eirovīziju momentā kļuva par favorītiem. Pretējs piemērs – atmiņā paliekošā dziesma Rollin’ Up, ko jaunās daugavpilietes Angelina & Alise May vispirms piebeidza ar maskačkas naktsklubu cienīgu šovu, bet pēc tam vēl iedzina pēdējo naglu zārkā ar saviem sādžinieču tekstiem intervijās.
Pamatīgi riskēja Dukuru ģimene. Paulas izpildītā Celebration aizķer uzreiz, taču tās pasniegšanas veids bija visai apšaubāms. Kāpēc jauna un glīta meitene jāietērpj senlaicīgās drēbēs un jāiebāž tortē, viņas atraktīvais tēvs kā tāds slotaskāts jānoliek fonā, bet tam visam apkārt jādancina kaut kādi Rundāles pils spoki? Ja vēl dziesmas noslēgumā Paula ar negaidītu risinājumu no tortes izkļūtu, bet viņa tajā nogrimst pavisam... Skatītāji un arī žūrija gan izlēma, ka labāk tāds šovs nekā nekāds. It kā priekšnesumi pirms tam atrādīti speciāli izveidotajai Mākslinieciskajai padomei – tātad tā bija akceptējusi šo šovu? Labi, lai tā būtu, bet kurš aklais bija izvērtējis Nikolaja Puzikova uzstāšanos? Neskatoties uz to, ka dziesmu Mīlestības nevar būt par daudz bija radījuši tādi profesionāļi kā Artūrs Palkēvičs un Guntars Račs (latviskais teksts droši vien bija tikai pagaidu variants – gan jau Račs atceras, ar kādu troksni 2004. gadā Eirovīzijas starptautiskajā finālā izgāzās viņa un Tomasa Kleina sacerētā Dziesma par laimi), turklāt Puzikovs šobrīd skaitās visu bērnu un kundzīšu labākajos gados mīlulis, klausītāji savas balsis tāpat vien nedod. Ietērpt dziedošo policistu rokera ādas vestē, nolikt līdzās vēl četrus džastinus bīberus un bagātināt to visu ar Backstreet Boys vai New Kids On The Block cienīgu priekšnesumu... Atvainojiet, bet pat desmitgadīgi bērneļi Mārupē, to redzot, rauca degunus, turklāt dziesma jau arī nav nekāds šedevrs.
Jaunie pārņem konkursu
Žēl, ka finālā netika ar Dafijas tembru apveltītā Maia – viņas izpildītajai No Limits To Dream vismaz bija īpatnējs individualitātes piesitiens, arī priekšnesumam ar lempīgās zvanveidīgās kleitas pārtapšanu par skaistu ziedu nebija ne vainas. Ārpus piecnieka drīzāk vajadzēja atstāt Samantu Tīnu (kāpēc mūsu jaunajiem dziedātājiem mūždien uz skatuves patīk tēlot dzīves traģikas traumētus cietējus?), kuru izvilka dueta partneris Dāvids Kalandija – puisim nudien ir varena balss! Neko tēlot nemēģināja Rūta Dūduma un tika eirofinālā ar savu mūžā pirmo (!) pašsacerēto dziesmu – skatītājiem nelikās svarīgi pat tas, ka meitene ar ģitāru uz skatuves ir manāma teju katrā konkursā (pērn šādu tēlu ekspluatēja Evija Sloka). Ar savu vienkāršību aizkustināja arī Sarkangalvīte bez sarkanās cepurītes Laura Bicāne, kuras izpildītais Freakin’ Out bija gana simpātisks, taču līdz Top 5 tomēr neaizvilka. Kas vēl? Atis Ieviņš. Ja nomainītu dziesmu, uzstāšanās manieri, priekšnesumu un pieteiktos dalībai citā konkursā, tad nebūtu ne vainas.
Eirodziesmas dalībnieku vidējais gadu skaits šogad ir strauji sarucis, bet konkursa auditorijas vidējais vecums, visticamāk, ir palicis iepriekšējais, tāpēc prasījās arī pēc kāda dziedātāja, kurš bērnudārzu absolvējis pirms vairāk nekā tikai dažiem gadiem. Šai lomai labi derēja 38 gadus vecais Andris Ābelīte, kurš nacionālajā atlasē ceturto vietu guva jau tālajā 2002. gadā, bet pirms pieciem gadiem kopā ar Bonapartiem tika arī uz lielās Eirovīzijas finālu. Protams, viņš klausītājiem iepatikās ne jau tikai ar savu solīdo un nopietno uzstāšanos – trompetes solo lika sajūsmā teju apstāties asinsritei.
Vēl piecas biļetes uz Ventspili
Arī Eirodziesmas otrais pusfināls pēc nedēļas, 14. janvārī, risināsies turpat Mārupē. Vienīgās atšķirī-bas – koncertu kopā ar Valteru Frīdenbergu vadīs nevis Kristīne Virsnīte, bet Jolanta Strikaite (finālā Valtera harēmā ietilps abas šīs dāmas), un, protams, skanēs citas dziesmas. Salīdzinot ar pirmo pusfinālu, to starpā nav nevienas supermušīgi lipīgas. Lielu pārsteigumu var sagādāt Mad Show Boys ar parodijdziesmu Music Thief: ja būs šovs un klausītāji attiecīgajā vakarā būs noskaņoti uz podiem, šī dziesma būs finālā. Tur vajadzētu būt arī Triānas parkam (viņiem pilnīgi noteikti būs spēcīgs priekšnesums), diezgan cerīgs izsklausās jaunais ventspilnieks Roberts Pētersons, ļoti spēcīgs gabals ir Anmary (autori Ivars Makstnieks un Ūdrītis), bet pārējie – tiem nāksies parādīt kaut ko īpašu.