Šodien Saeimā vērtējot Baltijas Asamblejas (BA) balvas kandidātus, starptautiska žūrija vienbalsīgi nolēma 2011.gada balvu mākslā piešķirt diriģentam Andrim Nelsonam par izciliem sasniegumiem izpildītājmākslas popularizēšanā un par pozitīva Latvijas tēla veidošanu pasaulē.
Žūrijas pārstāve no Latvijas Inga Šteimane atzina, ka tieši Andris Nelsons vislabāk atbilda trim BA balvas nolikumā minētajiem kritērijiem. „Viņš ir talantīgs, un viņa īpašā muzikalitāte tiek cildināta visos iespējamos veidos. Andris Nelsons izveidojis veiksmīgu karjeru, ko apliecina viņa starptautiskie sasniegumi. Turklāt viņš patiešām popularizē Baltijas valstis, Latviju. To apliecina
Birmingemas simfoniskā orķestra mājaslapā rakstītais, ka šis „latvietis ir muzikalitātes pērle”,” uzsver I.Šteimane.
BA balva literatūrā šogad tiks piešķirta lietuviešu filozofam Arvīdam Jozaitim (Arvydas Juozaitis) par grāmatu „Rīga – civilizācija nevienam” (2011). Lietuvas žūrijas loceklis Danielus Mušinsks (Danielus Mušinskas) uzsvēra, ka Lietuva jau vairākus gadus centās iegūt balvu literatūrā un ir gandarījums par to, ka beidzot tas ir izdevies. „Jozaitis nav klasisks prozas rakstnieks. Viņa pieeja ir jauna, negaidīta mākslinieciskai publicistikai. Tas ir negaidīti un interesanti,” pauda D.Mušinsks.
Balvu par sasniegumiem zinātnē šogad saņems profesors Andress Ilmars Kasekamps (Andres Ilmar Kasekamp) no Igaunijas par grāmatu „Baltijas valstu vēsture” (2010). Igaunijas žūrijas pārstāvis Andris Sprūds uzsvēra, ka šim darbam ir ne tikai augsta zinātniskā vērtība. „Šī grāmata uztur Baltijas konceptu dzīvu. Tā aicina uz mums pašiem skatīties nevis kā uz atšķirīgām nācijām, bet tādām, kurām ir daudzi saskarsmes punkti. Turklāt šī grāmata nes Baltijas valstu dzīvo vārdu pasaulē. Un tas ir šīs balvas mērķis,” norādīja A.Sprūds.
Plānots, ka balvas laureātiem pasniegs gadskārtējā BA sesijā, kas norisināsies 24. un 25.novembrī Tallinā. Katras balvas apjoms ir 5000 eiro.
Žūrijas sastāvā bija deviņi literatūras, mākslas un zinātnes eksperti no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas.
Līdztekus uzvarētājiem BA balvai šogad bija izvirzīti:
literatūrā:
rakstnieks Indreks Hargla (Indrek Hargla) par romānu sēriju „Aptiekārs Melhiors un Svētā Olafa baznīcas noslēpums”, „Aptiekārs Melhiors un Rataskaevu ielas spoks” un „Aptiekārs Melhiors un bendes meita” (Igaunija);
dzejniece un prozaiķe Inese Zandere par literāro pasaku krājumu „Latviešu zvēri” (2009) un dzejoļu krājumu „Princešu piedzīvojumi” (2010) (Latvija).
mākslā:
vokālists, operdziedātājs Vītauts Jozapaitis (Vytautas Juozapaitis) par radošo darbību, Baltijas reģiona muzikālo dzīvi bagātinošu vokālās mākslas tradīciju izplatīšanu (Lietuva);
komponiste Tatjana Kozlova par skaņdarbu ansamblim „Miera stāvokļa dimensija” (2009/2010) (Igaunija);
zinātnē:
profesors Zenons Butkus (Zenonas Butkus) par vēsturisku dokumentu kopojumu „Baltijas valstu vienotības ideja un tās īstenošana 1918.–1940.gadā. Dokumentu krājums” (2008) (Lietuva);
arhitektūras doktors Jānis Zilgalvis par grāmatu „Vecgulbenes muiža” (2011) (Latvija).
BA balva ir dibināta 1994.gadā, un pēdējos gados to ieguvuši vairāki pazīstami kultūras, zinātnes un mākslas jomas darbinieki. 2010.gada BA balvu literatūrā par dzejoļu krājumu „Torn” saņēma dzejniece un rakstniece no Igaunijas Ene Mihkelsone (Ene Mihkelson). Balva mākslā tika piešķirta lietuviešu māksliniekam un tēlniekam Antanam Žukauskam (Antanas Žukauskas) par pagātnes vērtību atveidošanu tēlotājmākslā, panākot līdzsvaru starp moderno un tradicionālo, kā arī par baltiešu identitātes nešanu pasaulē. Savukārt balvu zinātnē saņēma Jānis Stradiņš par grāmatu „Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā”.
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes, kā risināti BA dienaskārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.