Eirovīzijas dziesmu atlases konkursu gaida pamatīgas pārmaiņas

© Raitis Plauks, f64

Pamatīgas un teju vai revolucionāras izmaiņas gaidāmas Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases rīkošanā. Pirmā no tām – pie producenta pienākumiem ķēries Izklaides producentu apvienības 7 direktors Aigars Dinsbergs.

Pie Eirodziesmas 2012 organizēšanas producents Aigars Dinsbergs ķēries sadarbībā ar Latvijas Televīzijas (LTV) radošo brigādi. Pagājušajā gadā LTV iztika ar saviem iekšējiem resursiem – A. Dinsbergam gan esot piedāvāts uzņemties producenta lomu, taču viņam bija jāstrādā pie citiem projektiem. «Teicu – ja būs interese, tad šogad varētu,» stāstīja Aigars. Kā izrādījās, interese nekur nebija zudusi.

Ārā no auzām!

Producents ķēries pie saviem pienākumiem ar lielu iedvesmu. «Būs lielas un būtiskas pārmaiņas, kas it īpaši skars [Eirovīzijas] nacionālo atlasi,» tā A. Dinsbergs. Pieteikšanās tai sāksies jau 1. septembrī, krietni agrāk nekā iepriekšējos gados, un ilgs pusotru mēnesi – līdz 14. oktobrim. «Gadu no gada iebraucam vienās un tajās pašās auzās, proti, uz starptautisko konkursu nosūtam nevis labāko dziesmu, bet tā brīža populārāko izpildītāju, kuru Eiropa parasti ierauga pirmo un pēdējo reizi. Taču šis tomēr ir dziesmu, nevis izpildītāju konkurss,» teic producents. Lai panāktu plašāku un objektīvāku redzējumu, visas atlasei iesniegtās dziesmas no 20. oktobra anonīmi, neminot dziesmas autorus un izpildītājus, tiks nodotas publiskai izvērtēšanai Eirovīzijas mājaslapā, kur ikviens interneta lietotājs ar sociālo tīklu (draugiem, tviteri un facebook) palīdzību varēs izteikt savu viedokli par dziesmu, melodiju un tekstu, nevis tās izpildītāju. «Ļoti gribētos, lai cilvēki pieiet šai lietai sociāli atbildīgi un tiešām izvēlas labāko melodiju, jo cik tad varam lielajā Eirovīzijā malties pa pēdējām vietām!»

Būs grūta atlase

Tiesa, tautas balsojumam (tas ilgs līdz 1. novembrim) būs rekomendējošs raksturs – pirmoreiz tiek veidota īpaša Mākslinieciskā padome, kurai būs tiesības caurskatīt un nepieciešamības gadījumā koriģēt tautas balsojuma rezultātus, sastādot pusfināla dziesmu galīgo sarakstu. «Izpildītājs šajā posmā var būt un arī būs mainīgs lielums,» brīdināja A. Dinsbergs. Proti, pēc divdesmit dziesmu – pusfinālistu –noskaidrošanas dziedātājiem būs jāpārliecina Mākslinieciskā padome, ka tie spēj konkrēto gabalu izpildīt dzīvajā, ja ne – autoriem tiks piedāvāts izvēlēties citu izpildītāju. «Nav jau nekāda māksla studijā dziedājumu visādi apgreidot, bet pēc tam izrādās, ka uz skatuves dziedonis to nemaz nespēj pacelt,» to pamatoja A. Dinsbergs.

Izmaiņas būs arī pusfinālos (tie notiks 7. un 14. janvārī): ja līdz šim skatītājiem tika demonstrēts dziesmu ieraksts (komplektā ar to, ko tikai ar lielu piespiešanos varētu saukt par tās videoklipu), tad šoreiz uzstāšanās būs skatāma dzīvajā – kā nodziedās, tā būs! Pusfinālos vērtējumu dos skatītāju balsojums un žūrijas vērtējums proporcijās 50:50, tāpat būs arī Eirovīzijas nacionālās atlases finālā, kas 18. februārī risināsies Ventspils teātra namā Jūras vārti.

Gatavs klonēties

Pat uzvara nacionālās atlases finālā vēl negarantēs braukšanu uz Baku. Jau pieminētajai Mākslinieciskajai padomei piederēs galavārds jebkurā jautājumā par dziesmas vokālo izpildījumu, fonogrammas tehnisko un māksliniecisko līmeni, numura kopiespaidu u. tml. «Nedz izpildītājam, nedz autoram, nedz viņus pārstāvošajai ierakstu kompānijai nebūs tiesību pateikt – nē, mēs to nedarīsim! Mākslinieciskās padomes prasību neizpildīšanas gadījumā uzvarētāju var diskvalificēt un uz Baku nosūtīt otrās vietas ieguvēju,» skaidroja A. Dinsbergs. «Taču es esmu optimists un ceru, ka starp izpildītājiem, autoriem un padomi radīsies labdabīga un uz veiksmīgu rezultātu tendēta sadarbība.»

Starp citu, arī viņam pašam nāksies būt perfektam: kā jau iepriekšējos gados, arī tagad A. Dinsbergs būs virsuzraugs arī Muzikālajai bankai, kas Ventspilī notiks teju vai lielo eironorišu laikā – 21. janvārī. «Neko darīt, vajadzēs klonēties!» pasmējās producents.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.