Albuma apskats: Kristaps Vanadziņš - “Piano is my Temple! Vol. 2”
“Mūzikā meklējot klusumu un dziļu patiesumu” – šādu kopējo vadmotīvu savam jaunākajam veikumam lielformāta ieraksta izskatā piedāvā pianists un komponists Kristaps Vanadziņš. Jaunā albuma atvēršanas koncerts notiks sestdien, 10. oktobrī, Latvijas Radio 1. studijā, kur īpaši šim vakaram tiek veidota telpiska, kvadrofoniska skaņas pieredze.
Solo klavieru albums “Piano is my Temple! Vol. 2” turpina jau šopavasar aizsākto albuma ciklu, kas ierakstīts vēsturiskajā Rīgas Reformātu baznīcas studijā, kādreizējā skaņu ierakstu studijā “Melodija”. “Jaunais ieraksts ir otrā daļa muzikālam diptiham, kurā klavieres kļūst par telpu pārdomām, atmiņām un klusumam,” tā pats Kristaps Vanadziņš. Pianists savā mūzikā arvien vairāk koncentrējas uz dziļu klusumu un patiesumu, uz telpu, kurā klusums nav tukšums, bet brīdis, kas ļauj cilvēkos ienākt kaut kam jaunam.
“Pēdējos gadus savā mūzikā arvien vairāk meklēju dziļu klusumu un patiesumu,” stāsta Kristaps. “Man klusums nav skaņas neesamība. Tas ir brīdis, kad pārstājam sevi piepildīt ar sevi un ļaujam mūsos ienākt kam jaunam. Arī mūzikā mani arvien vairāk interesē nevis tas, cik daudz iespējams pateikt, bet cik daudz iespējams sadzirdēt.”
Kristapa Vanadziņa diskogrāfijā ir jau astoņi albumi. No tiem “The Love Garden Has Overgrown” saņēmis Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvu “Zelta mikrofons”, savukārt “Latviskā elegance” guvis arī starptautisku ievērību un iekļauts britu “Jazzwise” Eiropas džeza izlasē.
“Vol. 2” ir gan Vanadziņa oriģinālmūzika, gan latviešu mūzikas atbalsis, gan pasaules mūzikas klasika. Albumā iekļautas interpretācijas tādiem darbiem kā Džordža Gēršvina “The Man I Love”, Antonio Karlosa Žobima “Olha Maria”, Mārtiņa Brauna un Ojāra Vācieša “Trakā Līze” un Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”, bet tām līdzās - Kristapa Vanadziņa oriģinālkompozīcijas un latviešu tautasdziesmas “Tumša nakte” divas versijas. Daži skaņdarbi iecerēti arī kā personiski veltījumi, piemēram, “Melanholiskā valša” aranžija tiek veltīta pianista vecmāmiņai Gaidai Dzidrai, savukārt “Answer Me, My Love” - sievai.
Lai gan par albumā iekļauto skaņu materiālu pilnvērtīgāk varētu spriest akadēmiskās mūzikas pārzinātāji, un arī klausītāji, visticamāk, pārsvarā
būs no šī žanra piekritējiem, arī ierindas mūzikas mīļotāji te atradīs savus prieciņus. Piemēram, apskatnieka patīkamāko pārsteigumu raisīja pēdējā laikā kontekstā ar Mārtiņa Brauna 75 gadu jubileju bieži un dažādās versijās dzirdētā “Trakā Līze” - Vanadziņš piedāvā uz šo kompozīciju gandrīz neatpazīstamu un pavisam citādāku skatījumu. Protams, nevar nenovērtēt arī Kristapa meistarības paraugdemonstrējumus, piemēram, paša sacerētajā “Kalipso mātei”. No pianista oriģināldarbiem uzrunāja arī noskaņās draiskais “Old Testament” - un ne tikai tāpēc, ka tas ir pats īsākais (zem trīs minūtēm). Jāatzīst, ka divu “tumšo nakšu” versiju (īpaši otrās) radīšanas doma gan apskatniekam palika miglā tīta, taču tas nekas - varbūt savējie sapratīs…
“Abus “Piano is my Temple!” sējumus vieno ideja par klavierēm kā patvērumu. Tā ir mūzika, kas neprasa steigties, bet aicina uz brīdi apstāties,” rezumē Kristaps Vanadziņš.
