Albuma apskats: “Mārtiņš Freimanis. Dzīve kā košums. Labāko dziesmu izlase”
Mārtiņš Freimanis pašlaik atkal kļuvis īpaši aktuāls - to lielā mērā veicinājuši Liepājas teātra izrādes „Freimanis” fantastiskie panākumi, kā arī gaidāmie mūziķa 50 gadu jubilejai veltītie koncerti, kas jau izsludināti un notiks nākamgad.
Godinot Mārtiņa Freimaņa radošo mantojumu, izdevniecība “MicRec” laidusi klajā vinila skaņuplati ar viņa dziesmām. Kopumā numurēti 500 eksemplāri (apskatniekam ticis vinila ripulis ar Nr. 205), un plate ar pirmo numuru rezervēta neskaitāmu Mārtiņa dziesmu līdzautoram un izpildītājam Laurim Reinikam.
Plates A pusē iekļautas populārākās Mārtiņa sarakstītās un kopā ar grupu “Tumsa” izpildītās dziesmas, savukārt B pusē apkopoti pazīstamākie gabali, kurus Freimanis rakstījis saviem draugiem un citiem izpildītājiem. Jaunā izdevuma dizainu veidojis mākslinieks Guntars Petris, izmantojot Aigara Jansona fotogrāfiju, kurā Freimanis redzams kopā ar savu mīļoto suni Pepi - šis foto savulaik tapis grupas “Tumsa” sestā studijas albuma „Suns” dizainam 2008. gadā.
Mārtiņam labu un teicamu dziesmu bijis daudz, tāpēc grūti saprast, pēc kādiem kritērijiem izvēlētas tieši šīs - A pusē esošās. Par “Dzīve kā košums” viss puslīdz skaidrs - dzīves un tās situāciju apzīmēšanu ar košumu ieviesa tieši Freimanis (un Lauris Reiniks), un šī dziesma platē ievietota ar otro numuru. Ievadošā ir “Redz, kā tu ar mani”, kas šobrīd piedzīvo otro jaunību, pateicoties repera Oda singlam ar nosaukumu “Redz kā!”, kurā iekļauts šī “Tumsas” hita motīvs.
Par trīs citiem gabaliem argumentācijas ir mazāk. “Kad Ēģiptē sniegs” varētu būt tāds kā Freimaņa jaunāko laiku karogs - šī dziesma sastopama daudz un dažādās izlasēs, bet pirmizrādi tā piedzīvoja “Tumsas” albumā “1 000 000 itnekā” (2004). Savukārt dziesmas “Tik un tā jau nesapratīs” (2001) un “Bet maijpuķītēm jāpaliek” (2008) absolūti nešķiet Mārtiņa un “Tumsas” darbību raksturojošākās, taču varbūt izdevējiem labāk zināms, kuri gabali ir ejošākie. Ar A pusi noslēdzošo dziesmu “Draugs”, kas meklējama jau 2000. gadā izdotajā albumā “Katram savu Atlantīdu”, gan viss ir skaidrs - to klausoties un tās tekstā ieklausoties, Mārtiņš Freimanis domās nostājas kā dzīvs.
Par B pusi. Valtera un Kažas izpildītā „The War Is Not Over”, kas 2005. gadā Kijevā notikušajā Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā ieguva piekto vietu, ir Freimaņa augstākais starptautiskais sasniegums. Žēl, ka no ētikas viedokļa nebūtu labi aprakstīt tās tapšanas gaitu, ko savulaik Mārtiņš šo rindu autoram pastāstīja personīgi, sēžot savā iecienītajā krogā “Sarkans”. Un nesalīdzināmi vēl vairāk žēl, ka viena no to izpildītājiem Valtera Frīdenberga nu jau sen vairs nav starp mums… Par abiem “Putnu ballei” sarakstītajiem skaņdarbiem „Sapņu pārdevējs” un „Spārni un vējš” - jā, nu tur viss skaidrs, tās reāli pacēla šo toreizējo bērnu ansambli spārnos. Par “Ar baltu krītu uzrakstīts” - arī skaidrs, Mārtiņam ar Oldzīti tik labi saderēja, ka šai dziesmai bija gluži vai pienākums atrasties šajā platē. Savukārt par dziesmu “Bums”… nu, nezinu, nezinu… Protams, paklausīties pavisam jauniņo Ralfu Eilandu no toreizējās grupas “PeR” ir interesanti. Beigu galā varēja būt arī sliktāk - Freimanis
sarakstījis dziesmas daudziem, un šajā platē dzirdēt, piemēram, grupas “Blitze” kaitinošo “Hop” gribētos vēl mazāk.
Savukārt skaņuplates noslēgumā esošais “Pie Dieviņa gari galdi” koncertieraksts - tas ir monumentāli. Ja vēlaties vēl labāk atsaukt atmiņā Mārtiņu, sameklējiet festivālā “Baltic Beach Party” Liepājā ierakstīto šīs dziesmas video vietnē “YouTube”.
Šo sestdien, 3. oktobrī, Mārtiņa Freimaņa labāko dziesmu izlase un arī citas “MicRec” izdotās vinila plates būs pieejamas Latvijas Vinila dienā, kas notiks Vagonu zālē. Tur vispār būs pieejams daudz labu plašu!
