No 8. līdz 20. augustam notiks arheoloģiskie izrakumi unikālā akmens laikmeta dzīvesvietā – Riņņukalnā pie Salacas iztekas no Burtnieku ezera.
Nelielais paugurs upes krastā radies, biezā slānī uzkrājoties seno iedzīvotāju atstātajiem sadzīves atkritumiem, galvenokārt pārtikā lietoto saldūdens gliemeņu vāciņiem.
Riņņukalna apmetne apdzīvota vēlajā akmens laikmetā jeb neolītā (4. gadu tūkstotī pirms Kristus), arheologi to atklāja un pētīja jau 19. gs. otrajā pusē. 2010. gadā notika zemūdens arheoloģiskā izpēte Salacas upē, bet šogad tiek atsākti izrakumi pašā apmetnē. Nospraustais uzdevums ir dokumentēt arheoloģiskos slāņus atbilstoši mūsdienu metodikai, iegūstot papildus arheoloģisko materiālu un paraugus analīzēm. Tādējādi varēs izveidot skaidrāku priekšstatu par seno iedzīvotāju dzīvesveidu, kā arī precizēt apdzīvotības laiku un ilgumu. Pieļaujams, ka gliemežvāku slāņos varētu atklāties arī senas pavardu vietas vai apbedījumi.
Riņņukalns ir vienīgā zināmā akmens laikmeta apmetne Austrumbaltijā, kur arheoloģisko kultūrslāni veido daudzu gadu laikā uzkrājies blīvs gliemeņu vāciņu, dzīvnieku kaulu, keramikas lausku un citu sadzīves atkritumu slānis. Līdzīgas „gliemežvāku kaudzes” zināmas Dānijā, taču tur pārtikā lietotas jūras gliemenes, kamēr Riņņukalna senie iedzīvotāji ēduši saldūdens gliemenes, kas toreiz acīmredzot bija ļoti nozīmīgs pārtikas resurss.
Pētniecības darbus vadīs LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Ilga Zagorska. Tajos piedalīsies speciālisti no Baltijas un Skandināvijas arheoloģijas centra Šlēsvigā, Vācijā. Izpēti atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, kā arī Baltijas-Vācijas Augstskolu birojs ar Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta (DAAD) līdzekļiem.