Albuma apskats: “Viņš un Viņa” – “Electronic Folklore”

Franču–latviešu duets – tā sevi piesaka franču saksofonists, komponists un aranžētājs Freds Ormēns (Fred Hormain) un viņa sieva, latviešu saksofoniste un multiinstrumentāliste Ilze Lejiņa - “Viņš un Viņa” izdevuši jaunu studijas albumu, kura stilistiskā ievirze daudziem būs pārsteigums, jo tajā ietverta latviešu folklora mūsdienīgi elektronizētā skanējumā.

Duets “Viņš un Viņa” savu darbību sāka 2012. gadā un pēc pāris gadiem tika izdots debijas albums ar šādu pat nosaukumu, saturiski pievēršoties franču šansoniem. Kopš tiem laikiem abi mūziķi ir piedalījušies dažādos projektos, Fredam iznākuši arī soloalbumi (piemēram, 2022. gadā izdotais “Spiritualite”), taču kā duetam “Electronic Folklore” ir tikai otrais lieldarbs. Tas pieejams arī taustāmā veidā.

Paši mūziķi piesaka šo albumu kā “muzikālu ceļojumu, kurā latviešu tautasdziesmas satiekas ar džezu, elektronisko mūziku un pasaules mūzikas ietekmēm”, taču tā gluži nav, jo tajā iekļauto desmit skaņdarbi vidū tiešām ir latviešu tautasdziesmu interpretācijas mazliet elektronizētā skanējumā, taču ir arī Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”, Raimonda Paula “Ilgais ceļš kāpās” un Zigmara Liepiņa tautiskā “Es atnācu uguntiņu”, kas šeit ieguvuši jaunu elpu. No otras puses - šīs kompozīcijas var arī dēvēt par mūsdienu folkloru, jo tās tāpat jau teju folklorizējušās.

Šāda skanējuma simbioze ir viegli izskaidrojama - Fredam patīk elektronika un vispār eksperimentēt, savukārt madoniete Ilze ir no folkloristu aprindām.

“Albuma dziesmu izvēle ir ļoti personiska. Daudzas no tautasdziesmām Ilzi Lejiņu pavada jau kopš bērnības - tās izdziedātas folkloras kopās un gadiem glabātas viņas dziesmu kladē. Šodien šīs melodijas ieguvušas jaunu elpu, apvienojot latviešu kultūras mantojumu ar laikmetīgu muzikālo valodu,” tā šo darbu piesaka duets.

Savs skaidrojums ir arī par abām ne-tautasdziesmām. Proti, vienā no pirmajiem abu kopīgajiem braucieniem pa Latviju mūziķi piestājuši Emīla Dārziņa muzejā Jaunpiebalgā, kur skanējušais “Melanholiskais valsis” radījis tik dziļu iespaidu, ka Freds to jau toreiz iespēlējis saksofonam. Līdzīgi ar “Ilgo ceļu kāpās”, kura melodiju Freds uzreiz uzķēris kā saksofonam ļoti piemērotu - starp citu, tieši šis skaņdarbs šobrīd ir klausītāju pats gaidītākais no “Viņš un Viņa” repertuāra dueta koncertos.

Neskatoties uz šo skaidrojumu, abi minētie skaņdarbi vienalga krīt ārā no kopējā konteksta. Tiesa, “Ilgajam ceļam kāpās” ir ļoti veiksmīga aranžija, par ko uzslavas Fredam (un Arta Sīmaņa un Viktora Ritova instrumentālistu talantam), bet Emīla Dārziņa liriskumam “Melanholiskajā valsī” šāds saksofona skanējums ir nedaudz par asu. Toties trešais no jau pieminētajiem gabaliem - “Es atnācu uguntiņu” - gan ir viens no veiksmīgākajiem albuma skaņdarbiem, ja ne pats veiksmīgākais, te viss ir labākajā kārtībā!

Uzreiz jāpiebilst, ka precīzi šis albums saucas “Viņš un Viņa and Friends Electronic Folklore” - šo desmit skaņdarbu ierakstīšanā Fredam un Ilzei ir piepalīdzējusi vesela virkne pazīstamu mūziķu, no kuriem dažu piedabūšana ierakstiem šķiet kaut kas līdzīgs varoņdarbam. Piemēram, “Ilgajā ceļā kāpās” ir piespēlējuši arī bijušais Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors, saksofonists Artis Sīmanis un LMA Džeza mūzikas katedras docents, pianists Viktors Ritovs! Izrādās, Sīmanis savulaik bijis Ilzes Lejiņas skolotājs. “Viņš mazliet pašaubījās, bet ilgi nešaubījās, [vai piedalīties ierakstā],” smaida Ilze.

Arī citi viesmūziķu vārdi ir vairāk nekā cienījami - akordeonists Marks Ojala, grupas “FunCOOLio” dalībnieki Lauris Amantovs, Deniss Gradaļevs, Georgijs Panfilovs un Jurijs Osipovičs, koklētāja Laima Jansone, saksofonists Oskars Petrauskis, grupas “Dagamba” čellists Valters Pūce, ģitārists Jānis Ruņģis, vijolnieks Aleksejs Koļesņikovs un pat cilpu un pirkstu bungu meistars Rick Feds jeb Rihards Fedotovs. Lielākoties dueta ieraksti tapuši Francijā, taču pie katra no viesmūziķiem Freds ar savu pārvietojamo studiju gājis ciemos - arī uz LMA.

Saprotams, ka viesi ar savu muzikālo rokrakstu bagātinājuši šī albuma skanējumu, taču visvairāk to bagātinājuši Viņš un Viņa jeb Freds Ormēns (saksofons, balss, ģitāra, stabules, elektronika) un Ilze Lejiņa (vijole, saksofons, balss, kokle, birbīne, perkusijas). Ja par veiksmīgajiem skaņdarbiem, tad par tādiem primāri saucami “Saulīt, mana krustamāte”, kur dinamiskumu un dzīvīgumu ienes Valtera Pūces čells, kā arī albumu noslēdzošā “Reitā agri saule leica” (to varētu piedāvāt vecmeitu ballītēm), kur brīnumus rāda Rick Feds. Vēl - “Locīdama izlocīju” ar “FunCOOLio” vīriem galvenajās lomās. Ja par neveiksmīgiem skaņdarbiem, tad lielāko neizpratni rada “Ai, Dieviņi, augstu saule”, kas albumā ievietots kā pirmais, un kuram tātad vajadzētu kalpot kā visa diska pavelkošajam darbam, taču šī miegainā kompozīcija nespēj pildīt savas funkcijas. Neliels akmens arī Ilzes dārziņā - balsij daudzviet pietrūkst dramaturģijas, arī jaudas, līdz ar to vairākas dziesmas izskan kā fona mūzika. Par laimi, to atsver saksofoni.

Nedaudz par abiem galvenajiem vaininiekiem. Franču mūziķis Freds Ormēns piedalījies neskaitāmos džeza, salsas, elektro un fanka projektos gan Francijā, gan citur Eiropā - arī Latvijā, tāpēc nav brīnums, ka viņam te ir daudz draugu. Iespēlējis saksofonu Laimas Vaikules albumā „Atkal mājās”, uzstājies kopā ar Maceo Parker bundzinieku Jamal Thomas, arī Kendijas Dalferes iesildošās grupas sastāvā, piedalījies mūzikas festivālos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Beļģijā un Polijā. Dažkārt uzstājas zem pseidonīma Mister Goldhand - arī dueta albums izdots zem “Goldhund production” zīmola.

Savukārt latviešu saksofoniste Ilze Lejiņa pabeigusi Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas koledžu un Latvijas Mūzikas akadēmiju, pilnveidojusi sevi studijās Dānijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā un Nacionālajā mūzikas konservatorijā Montroijā Francijā. Muzicējot Rīgas saksofonu kvartetā, ieguvusi Lielo Mūzikas balvu, dibinājusi un vadījusi meiteņu saksofonu kvartetu “N[ex]t”, tāpat daudzus gadus bijusi pūtēju orķestra „Rīga” saksofonu grupas koncertmeistare, spēlējusi solo partijas Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī un Latvijas Operas orķestrī. Kā saksofona pasniedzēja strādājusi mūzikas skolās Francijā un Luksemburgā.

Laulātais pāris jau aptuveni 20 gadus dzīvo Francijā (tuvākā lielākā pilsēta ir Meca) pie Luksemburgas robežas, taču nu jau 14 gadus katru vasaru brauc uz Latviju, kur sniedz 8 - 12 koncertus ar mērķi aptvert visu mūsu valsts teritoriju. Pie Freda un Ilzes mūzikas salona Stabu ielā sienas ir karte ar atzīmītēm, kur duets jau ir pabijis, un uz tās ir aptuveni 130 punkti - pašlaik vienīgais pavisam “baltais plankums” ir palicis Balvu novads. Arī šovasar “Viņš un Viņa” tūrē pa Latviju, un šomēnes paredzēti koncerti Amalienburgas muižā Aizputē (8. augustā), Mālpils mākslas centrā (19. augustā), Murmastienes kultūras namā (20. augustā), Kokneses pilsdrupās (22. augustā) un Madonas muzejā (23. augustā). Izskanēs “Electronic Folklore” iekļautais skaņu materiāls, kā arī Freda oriģinālkompozīcijas. Šie koncerti lielākoties pulcējot 50 - 100 klausītājus, bet mēdzot savākt arī līdz 300. Šķiet, nelielākā auditorijā šo programmu klausīties pat varētu būt interesantāk.