Albuma apskats: “Nesen” – “Gatavs”
Lai gan grupas “Nesen” jaunais albums nāca klajā jau šī gada pirmajos mēnešos, kaut kā līdz šim nebija sanācis tam pieķerties (un arī piemirsās to izdarīt). Nu tam ir pienācis izdevīgs brīdis, jo “Nesen” uzstāsies festivālā “Laba daba” – viņu koncertiznāciens plānots pirmās dienas pusnaktī uz “Eža skatuves”.
Apvienības “Nesen” pirmsākumi meklējami 2018. gadā, bet tās debijas albums “Tas būs ilgi” datējams ar 2021. gadu. Turklāt šis izdevums saņēma “Zelta mikrofonu” kā gada labākais albums indī un alternatīvās mūzikas kategorijā - debija uz goda! Uzmetot aci šajā projektā iesaistīto mūziķu vārdiem, iemeslu būt par to pārsteigtiem kļūst mazāk: talantīgā dziesmu rakstniece Alise Joste un viņas vīrs, dažādu instrumentu pārvaldītājs Kārlis Josts (ex“Laika suns”, “The Sound Poets”), basģitārists Aleksis Luriņš (ex”Carnival Youth”, “Pragai II”) un bundzinieks Jānis Burmeisters (“Tesa” u.c.).
“Gatavs” ir apvienības otrais albums, taču paši mūziķi Radio NABA raidījumā “Bitīt matos” prātojuši, ka “mazliet ir sajūta, ka kaut kādā mērā šis ir īstais pirmais “Nesen” albums, jo tajā ir mūzika, kas radās, kad hronoloģiski pirmais albums bija jau nosēdies un mēs bijām vismaz mazliet aptvēruši, kas ir tā grupa “Nesen”, kurā visi četri esam satikušies.”
Lai gan “Nesen” visu it kā dara impulsīvi un “džemojot” (vismaz tā šķiet, raugoties no malas), laikam ir lietas, ko šie četri mūziķi, apzināti vai neapzināti, ieviesuši kā tradīciju: pirmais ir izdot albumus Valentīndienā, otrais ir “marinēt” tos vismaz divus gadus. Ja debijas albums tika ierakstīts jau 2019. gadā un tikai pēc diviem gadiem izdots, tad “Gatavs” bijis puslīdz gatavs 2024. gada vasarā. Arī paši “Nesen” mūziķi atzīst, ka viņiem patīk kopā darīt daudz un dažādas lietas, tostarp arī uzspēlēt mūziku, taču kaut kā nepatīk to… ierakstīt. “Mēs sapratām, ka mums nepatīk steigties un darīt darīšanas pēc. Kļuva skaidrs, ka šis albums atnāks tad, kad tam būs jāatnāk. 2024. gada vasarā kārtējā [radošās nometnes] Ļudvigovas ekspedīcijā secinājām, ka esam plezīra stāvoklī gadu gaitā uzradījuši kādu kaudzīti ar dziesmām un rudenī varētu turpat to visu arī beidzot ierakstīt.” Kur šie secinājumi noveduši? “Rezultāts mūs ir sasniedzis vinila plates formātā. Astoņas kompozīcijas latviešu valodā, kurās esam palikuši uzticīgi savam skanējumam - liriskas melodijas, blīvas skaņu sienas un dārdoša ritma sekcija, ko caurvij hipnotiski un pieklusināti atelpas brīži.” Ļoti precīzs raksturojums, tikai jāpiebilst, ka katram te atradies arī savs papildu darbiņš - mūzika un vārdi ir “Nesen” kopradīti, bet lielākoties tomēr laikam te darbojies Jostu pāris, Aleksis bijis pie miksēšanas (ieraksta inženieris - Pēteris Ozols, māsterings - Andis Ansons), savukārt Jānis bijis atbildīgais par dizainu.
Tāpat arī albumā: Alises skaistā balss un Kārļa vokālās izpausmes savienojumā ar daudzu instrumentu pārvaldīšanas mākslu, ar citiem līdzīga aroda meistariem nesajaucamais (vai grūti sajaucamais) Alekša bass un Burmeisters kā “blīvas skaņu sienas un dārdošas ritma sekcijas” galvenais radītājs (protams, kopā ar Aleksi) - katrs savā vietā, katrs ar savām prasmēm. Lūk, un kopā sanācis gatavs “Gatavs”.
Jau albuma pirmā dziesma “Draņķis” atstāj ar vaļā muti - trauksmains un hipnotiski psihedēlisks postroks vai pat postmetāls ar suģestējošu dziedājumu, labu taustiņsaspēli un basu, kā arī interesantu tekstu. Tiesa, “Draņķis” ir praktiski vienīgā šādā stilā ieturētā dziesma, “Nesen” albuma gaitā pamanās izbraukalēties par varen plašu stilistisko amplitūdu, taču šeit ir vēl vairākas pērles. Pirmām kārtām pie tām piesaucama skaistā “Vislielākais skaitlis” ar Alises vokālu trumpī, atmosfēriski apcerīgā “Atpakaļ”, dažādās nozīmēs stilīgā “Dots pret dotu”, tāpat arī “Decembra saule” ar hipnotizējošo un teju letarģiskā stāvoklī novedošo instrumentālo sekciju.
Mīnuss - dažas kompozīcijas neattaisno savu hronometrāžu, piemēram, jau minētās “Dots pret dotu” un “Atpakaļ” (pāri astoņām minūtēm), kā arī “Decembra saule” (teju visas desmit) šķiet par garu. Vēl - bez albuma pēdējās kompozīcijas “Jēzus” varētu arī iztikt. Un vēl - “Nesen” dalībniekiem laikam ne tikai nepatīk savu mūziku ierakstīt, bet arī par to stāstīt - vai gan citādi par šo lielisko darbu būtu tik maz lasīts un dzirdēts…
