“Pirmā deva” ir savdabīgs pankroka trio “Šļirces” izdevums – tas neesot ne īsti pilnformāta albums, ne īsti mazalbums jeb EP, bet “ierakstīto dziesmu izlase, kuras ierakstītas un samiksētas pašrocīgi ar pie rokas esošiem resursiem”. Līdz īstam “Šļirču” albumam vēl esot jāpaciešas, tomēr arī šajā izdevumā ir deviņas dziesmas teju pusstundas garumā.
Grupa “Šļirces” dibināta 2024. gada oktobrī, bet uz skatuves pirmoreiz rāpās jau decembra sākumā klubā “Depo” notiekošajā pasākumā “20 minūtes slavas”, kur, pēc nostāstiem, esot ar savu uzstāšanos aizkustinājusi pat kluba īpašnieku Gunti Vanagu, kurš “Šļirces” definējis kā “labi zināmu profiņu svaigs veidojums, kas spēlē skaļu/fūzētu rokenrolu ar skarbiem tekstiem”.
Pērn augustā grupas singls “Nervu zāles” ierindojās Radio NABA latviešu mūzikas Top 10 pirmajā vietā, bet 2025. gada Top 100 palika uzreiz aiz pirmā pussimta, kas arī ir ļoti atzīstams sasniegums. Grupa savas darbības laikā dalījusi skatuvi arī ar tādiem pazīstamiem latvju alternatīvās mūzikas censoņiem kā “All Day Long”, “PND”, “Pidari” un “Inokentijs Mārpls”.
Pirmoreiz publiski ideju par albumam līdzīgu relīzi grupa paudusi šogad 1. martā intervijā Radio NABA raidījumam “Bitīt’ matos”, un tā nu ideja ir pārtapusi reālā rezultātā. “[Dziesmu] tematika stiepjas no narkotiku atkarības līdz kapitālisma ikdienas likstām, varbūt kāds šajās kompozīcijās sadzirdēs saujiņu mīlestības, bet varbūt steigsies pie ausu ārsta.”
To, ka albumā iekļautās dziesmas “ierakstītas un samiksētas pašrocīgi ar pie rokas esošiem resursiem”, var sadzirdēt arī ar neapbruņotu un nekvalificētu ausi. Paiet kāds laiciņš aprašanai ar “Pirmās devas” (ne)kvalitāti, taču klausītājam, kurš ir piedzīvojis koncertus “krāmenē” un/vai “Saksofonā”, tā nebūs nekāda problēma. “Šļirču” mūzikas patīkamākais aspekts: lielākoties tas ir īsts un kārtīgs pankroks tā pareizākajās izpausmēs, tiesa, šai grupai tas nepadodas tik labi, cik varētu vēlēties, jo neviens gabals īsti ausīs neiekrīt un atmiņā nepaliek - varbūt vienīgi “Narkomāns”. Koncertā gan “Šļirces” noteikti izklausās labāk, lai arī prasās niknāks un radikālāks vokāls. “Es slaucīšu savu d**su ar taviem dolāriem / un eiro” (no dziesmas “Dolāri”) - jā, tā gribētos gan!