Albuma apskats: Maarmaar – “Pusmūža krīze”
Grupas “Astro’n’out” līdere Māra Upmane-Holšteine izdevusi savu pirmo soloalbumu, ko piesaka kā elektroniskās mūzikas darbu. Esot gan iesākumā domāts kaut kas cits (nez, kas?), taču radošais ceļš pats aizvedis šajā virzienā. Vai tā būtu darbība “astronautos” vai iesaiste citos projektos, vai pat savas grāmatas rakstīšana, Mārai viss iet no rokas, tāpēc nebija nekādu šaubu, ka arī šis elektroniskais sānlēciens būs veiksmīgs.
Albums “Pusmūža krīze” tapis ciešā sadarbībā ar elektroniskās mūzikas producentu Miku Pinzuli jeb Mickeen, tā kā Māra nav bijusi vientuļa savos mēģinājumos apseglot līdz šim sev nezināmo elektroniķu lauciņu - viņai bijis ar “Zelta mikrofonu” apbalvots līdzgaitnieks. Albums izdots skaistas vinila plates formātā, taču, protams, ir pieejams arī straumēšanas servisos.
“Albumā apkopoti mūziķes pirmie soļi elektroniskās mūzikas virzienā, kas iezīmē pavisam jaunu, eksperimentālu skaņas ainavu mūziķes karjerā,” vēsta Māras atbalsta komanda. ““Pusmūža krīze” ir drosmīgs solis no pomūzikas uz elektroniskās deju mūzikas skaņu telpu. Gluži kā albuma nosaukums, tas ir gan pilns ar pašironiju, gan arī runā par dziļi nopietnām tēmām.”
“Man vienmēr ir bijis svarīgi mūzikā būt godīgai, bet šķiet, ka Maarmaar atļaujas parādīt arī kādu jaunu, iepriekš neredzētu Māras šķautni,” prāto pati Māra. “Tāpat kā tēmas, kas iepriekš bija paslaucītas zem paklāja - kā pusmūža krīze.”
Uzreiz jāsaka divas lietas - diez vai šo albumu var ierindot elektroniskās mūzikas lauciņā (“Zelta mikrofona” žūrija būs grūtas izšķiršanās priekšā), jo tā drīzāk ir elektronizēta popmūzika, un diez vai enerģiskā un vienmēr smaidīgā Māra jau ir tiesīga runāt par pusmūža krīzi, jo gadu skaits (viņai ir 41) ne vienmēr ir noteicošais šai sabiedriskajā telpā daudzu piesauktajai krīzei. Cits jautājums, ka Māra savā albumā šo tēmu aplam bieži apspēlē - pat tik bieži, ka gribas teikt “eu, nu varbūt pietiks?”.
Pie elektroniskās mūzikas pārliecinoši gan pieskaitāms pirmais no plates singliem “Villa Bali” (albumā tas ievietots ar ceturto numuru), kas, tāpat kā viss pārējais skaņu materiāls, izceļas ar pārdomātiem tekstiem - tajos nudien ir vērts ieklausīties. Arī tad, kad trīs bērnu mamma Māra drosmīgi
skandē “tu gaidi dienas / ar mieru / kad nep*š prātu / neviens” (dziesma “Skaitu dienas”)… “Laikam man ir pusmūža krīze / Man sāk patikt jaunāki čaļi / Laikam man ir pusmūža krīze / Botokss tūlīt noķers mani” (tituldziesma “Pusmūža krīze”) - arī ironijas te netrūkst.
Ja neskaita “Villu Bali”, kas joprojām neapnīk, tad kā ļoti veiksmīgas kompozīcijas vēl jāatzīmē jau minētā “Skaitu dienas”, kā arī kopdarbs ar visuresošo Fiņķi “Tikai manā galvā”. Skaista dziesma ir “Apokaliptiskas atmiņas”, kas mazliet citādākā aranžējumā labi iederētos arī “astronautu” repertuārā, interesantas ir “Lielo naudu” un “Uz pauzes”, bet teksta ziņā - “Normāli mūsdienās” (tajā apspēlētās sarunas par medikamentu lietošanu - kategorijā 40+ tā tiešām notiek!).
Rezumējot: superīgs albums, ko te vēl piebilst!? Ja nu vienīgi to, ka nākamais vasaras svarīgākais notikums, kur Maarmaar varēs dzirdēt arī dzīvajā, ir festivāls “Summer Sound” 1. augustā. Starp citu, Māra varētu ņemt piemēru no Gata Irbes jeb Gacho jeb Mesas, kas koncertā Mežaparkā iesildīs pats sevi - arī Maarmaar un Māra ar “astronautiem” varētu veiksmīgi dalīt vienu skatuvi.
