Albuma apskats: “Iron Wings” – “Alpha & Omega”

Pašmāju “heavy/thrash metal” grupas “Iron Wings” centīgās un nepagurstošās darbošanās kārtējais rezultāts – jauns studijas albums ar 11 skaņdarbiem.

Grupa “Iron Wings” ir no Rīgas, dibināta 2015. gadā, un par tās pamatkodolu dēvējami Andris Veinbergs (bass, vokāls) un Dainis Andersons (ģitāra), kuriem pēdējos gados pievienojies bungu lielmeistars Dainis Paškēvičs, kurš manīts arī “Relicseed” rindās. Savas pastāvēšanas desmitgades laikā grupa jau bija izdevusi trīs albumus - EP “Tumšie miglāji’’(2017) un “Dzejnieks” (2020) latviešu valodā, kā arī anglisko “Ritual of Rage” (2022). Nu atkal albums angliski.

“Iron Wings” vienmēr izcēlušies ar aktīvu koncertēšanu ne tikai Latvijā, bet arī Polijā, Lietuvā, Igaunijā un citur. Šī meistarības slīpēšana “dzīvajā” nes augļus, jo ar katru nākamo albumu grupa paliek aizvien profesionālāka un skanējumā nobriedušāka, arī interesantāka. Jādomā, ka par labu nāk arī Andra Veinberga darbošanās citos projektos, tostarp pat tik stilistiski atšķirīgos kā “Jauno Jāņu orķestris” (tur viņš spēlē ne tikai basu, bet arī čellu un kontrabasu) - tas noteikti paplašina muzikālo redzesloku, lai arī tiešā veidā uz “Iron Wings” mūziku šī darbošanās nepārnesas.

Lai kā tur būtu vai nebūtu, laba trešmetāla cienītāji noteikti atzinīgi novērtēs kaut vai tituldziesmu “Alpha & Omega” un vēl vairākus gabalus, piemēram, “The Game”, “Snake Eater”, “Warrior (Si Vis Pacem Para Bellum)”, arī “Agony Of Desire” un “Circus Of Control”. Enerģiska un agresīva bezkompromisa mūzika, turklāt profesionāli nospēlēta - ko vēl vairāk vēlēties?! Ja nu vienīgi veiksmīgāku vokālu - lai arī Veinbergs šajā jomā ir palicis nesalīdzināmi labāks nekā agrīnajos darbos, tomēr viņa pārforsētā balss klausīties šo grupu joprojām nestimulē.