Albuma apskats: Markuss Rūtentāls - “Kastemānija”
Jaunais (pēc skata pat ļoti jaunais) dziedātājs un dziesmu autors Markuss Rūtentāls izdevis savu pirmo pilnmetrāžas albumu ar desmit dziesmām. Neesat neko dzirdējuši par šādu jauno censoni? Nekā pārsteidzoša, lielākā daļa par viņu nebūs neko dzirdējuši… Toties albums jau ir!
Pie sava pirmā albuma Markuss Rūtentāls strādājis kopš 2025. gada vasaras, nepilna gada laikā izdodot četrus singlus, no kuriem viens bija angļu valodā. “Par “Kastemānijas” stilistisko ievirzi tiek teikts, ka tajā “ieskanas plašs žanru spektrs, sākot ar indī poproka elektronisko skanējumu, līdz pat muzikālā teātra noskaņām.”
Jāatzīst, ka šis stilistiskais raksturojums ir diezgan precīzs. Ievadošajā dziesmā “Goda stāja” uzvēdī pat kaut kas no “Muse” noskaņām, turpinājumā parādās arī “Queen” muzikālās ievirzes (piemēram, dziesmā “Atpakaļ”) - tas pateicoties Markusa augstskanīgajai balsij, kas brīžiem robežojas ar falsetu. Dominējošās tomēr ir muzikālā teātra noskaņas (“Nāc”, “Lācis”, “Kastemānija” u.c.), un te nu jāsaka - diemžēl. Muzikālā teātra noskaņām vieta ir muzikālajā teātrī, bet bez piesaistes izrādei un/vai mūziklam šādas dziesmas klīst kā nepieskatītas, lai arī ievietotas kopējā albumā.
“Albums ir par eksistenciālo būtību, par ikdienā neaizsniedzamo, neaptveramo,” stāsta Markuss Rūtentāls. “To rakstīju kā vienotu stāstu - par cilvēka ilgām, priekiem, bailēm, nepilnībām un cīņu ar savu trauslo ego. Muzikāli esmu apvienojis vairākus žanrus, jo man tā šķita atbilstošāk, ņemot vērā, ka vēstījums iekapsulē cilvēka mainīgo un plūstošo dabu. Silti iesaku albumu klausīties no A līdz Z, tā varēs labāk uztvert domu!”
Šķiet, šajā jautājumā vajadzētu klausīt Markusam uz vārda, jo albums tiešām labāk klausāms kā vienots veselums, tikai - kā pats jaunais mūziķis iedomājies tā plūdumu, pa vidu pēkšņi ievietojot pa vienai dziesmai angliski (“There Was A Knight” un “Skin And Bone”)?! Nu jā, muzikālās nodaļas jauniešu diplomdarba aizstāvēšanā tā laikam būtu ierasta lieta … Grūti arī iedomāties, kā Markuss domā šo programmu popularizēt, kā pastāstīt plašākai auditorijai par tās vērtību, un kas šī auditorija vispār varētu būt. Taču varbūt cilvēki ieklausīsies.
Savā lieldarbā puisis turpina jau uzsākto dažādu sadarbību ceļu - pirmā bija dzirdama singlā “Vēlu rītā”, kuru viņš izdeva kopā ar Katrīnu Dimantu, bet tagad šāda veida kopprojektiem pievienojušās arī mazāk zināmas dziedātājas Millia (Milija Volka) un Aurēlija Īle, bet vēl viena no dziesmām komponēta sadarbībā
ar mūziķi Adams (Adams Vaicis). Dziesmu vārdu tapšanā palīdzējusi Lāsma Stabinge, turklāt “Lācis”, cita starpā, ir dziesma, kuras vārdi atrodami arī Lāsmas dzejoļu krājumā “Pētot pasauli sevī un sevi pasaulē”.
Plašs ir arī piesaistīto producentu, miksētāju, māsterētāju un visādu citādu skaņu uzlabotāju pulks - albuma tapšanā Markuss sadarbojies ar Rūdolfu Ozolu, Kārli Grīnbergu, Patriku Tabaku, Ernestu Vīgneru, Reini Briģi, Andi Ansonu un Albertu Levicu, kā arī ar diviem jauniem talantiem no Lietuvas - Otilju Liuciju Zikas un Martynasu Busliusu.
Ja par albumā iekļauto skaņas materiālu, tad no tā izcelt gribētos jau pieminēto “Goda stāju”, monumentālo “Zīda spārni” un arī kopdarbu ar Katrīnu Dimantu “Vēlu rītā”, ko varētu piedāvāt kā radiostacijām draudzīgāko gabalu. Taču pats izceļamākais ir Markusa Rūtentāla satriecošais vokāls - muzikālo izrāžu producentiem gribētos ieteikt grābt šo puisi ciet, kamēr kāds cits to nav izdarījis pirms jums!
Plašākai auditorijai savu albumu atrādīt Markuss Rūtentāls plāno 28. maijā klubā “Depo”, kur dziesmas pirmo reizi izskanēs dzīvajā izpildījumā. To Markusam palīdzēs paveikt profesionāla mūziķu grupa - Rūdolfs Ozols, Artūrs Strautmanis, Niks Freimanis un Emīlija Zemniece. Žēl, ka pasākums ietrāpījies vienā datumā ar Torijas Eimosas koncertu arēnā un “Laibach” uzstāšanos “Spelet Hall” (un vēl “Pacific K” Kimmela kvartālā) - tas liek domāt, ka jaunais censonis “Depo” dziedās tikai saviem radiem, draugiem un kluba bārmeņiem. Nu nekas, lai krāj arī šāda veida pieredzi.
