Albuma apskats: “Nova Koma” – “Kā es braucu sirēnas lūkoties”
Ar koncertu grupai ierastajā svinību vietā “Vagonu Hallē” sestdien tika svētīta latvju garāžroka apvienības “Nova Koma” jaunākā studijas albuma klajā nākšana. “Novakomiešu” lielākais spēks ir tieši dzīvās uzstāšanās, taču arī ieraksti ir tā vērti, lai tos noteikti nepalaistu garām nepaklausītus.
“Nova Koma” pastāv jau no 2015. gada, grupas sastāvā ir Mārtiņš Vilnītis (vokāls, ģitāra), Jānis Kalvāns (ģitāra), Alise Golovacka (basģitāra, vokāls) un Roberts Kočots (bungas). Līdz šim grupas kontā bija albumi “Mīlēt var tikai cilvēkus” (2016), “Zem cita režīma” (EP, 2017), “Vismaz 9 reizes” (2020, kopā ar Edavārdi un Idus Abra), “Es neesmu dusmīgs” (2021) un “Koncerts Vagonu Hallē” (2025). “Sirēnas” ir pirmais studijas albums pašreizējā sastāvā, turklāt pirmais, kas iespiests arī vinila platēs.
Jaunais izdevums tapis vairāku gadu garumā, pierakstot, rakstot un pārrakstot teju katru pantu, domājot par nāvi un dzīvi, strīdoties par nesvarīgo. “Klausītāji var meklēt asprātīgas atsauces, interpretēt jēgu caur savu problēmu prizmu vai klausīties mūziku bez liekas domāšanas,” aicina mūziķi. Ieraksts veikts studijā “Gateris” grupas dibinātāja Jāņa Kalvāna vadībā, un “tajā iztirzātas tēmas par eksistenciālām šausmām, nāvi un cerību, vienlaikus klausītājam piedāvājot krāšņu un emocionālu muzikālo pieredzi.”
Kopumā deviņas dziesmas, no kurām daļa jau iepriekš izskanējusi koncertos, taču lielākā daļa ir jaunums. Stilistiski nekādi pārsteigumi netiek piedāvāti, un tos arī nevajag, jo “Nova Koma” jau ir iemantojusi savu stabilu fanu pulku, kas ar gadiem top tikai lielāks. Vokālajā sniegumā enerģiskais Mārtiņš Vilnītis, apbrīnojami labi savu instrumentu pārvaldošais Kalvāns, bungošanas darbu atbildīgi veicošais Kočots, kā arī superīgā un meistarīgā (var arī otrādi) Alise Golovacka kā ķirsītis uz šīs tortes - tā īsumā varētu raksturot šo četrotni. Pēdējā laikā Alise sākusi arī vairāk dziedāt, kas ir papildu pluss.
Par dziesmām. Jau albumu ievadošais gabals “Goda viesis” ir teicams “grunge & garage” spēriens - tieši tas, ko no “Nova Koma” gaida rokmūzikas cienītāji. Līdzīgā manierē ieturētas dziesmas “Komposts” un “Sirēnas II” (šī kronējama par albuma dziesmu Nr.1), ausīs iekrīt arī “Sirēnas I”, savukārt tipiski “novakomiski” skaisto rokbalāžu lauciņu godam pārstāv “Varētu saulei izkrist cauri”.
Lielākais albuma mīnuss ir tas pats, kas vērojams visā “Nova Koma” darbībā, proti, stilistiskās svārstības. Jaunajā platē spilgts tā piemērs ir kaut vai pirmās divas dziesmas - roķīgajam “Goda viesim” seko “Cits cilvēks”, kas ir… nekāda. Līdzīgu raksturojumu pelnījuši vēl pāris gabali, bet, skatoties, no otras puses, - ja jau tādi ir tikai pāris, tas taču ir labs rezultāts! Un - jā, uzslavas par pārdomātajiem tekstiem un to, ka grupa strikti pieturas pie dziesmām latviski.
