Ar vēl nebijušām svinībām visiem Vecmīlgrāvja un tā apkārtnes iedzīvotājiem 2011.gada 24 jūlijā, Meldru ielas 1, apkaimē notiks pirmie Krastmalas svētki. Pasākumā gan mazi, gan lieli varēs izjust gaisotni, kāda tā bija Vecmīlgrāvī pirms vairākiem gadsimtiem.
Pirmie Krastmalas svētki ar dažādām aktivitātēm bērniem un pieaugušajiem veicinās iedzīvotāju interesi par tā vēsturi un par Mīlgrāvja kanālu kā vienīgo pieeju pie ūdens Vecmīlgrāvī un tā apkārtnē. Turpmākajos gados Krastmalas svētkos katru reizi tiks stilizēta šova veidā attēlots kāds no apkārtnes iedzīvotāju nodarbošanās un ostu attīstības vēsturiskajiem posmiem līdz pat mūsu dienām.
2011.gadā aprit 135 gadi latviešu jūrnieku mācību iestādei - Mangaļu jūrskolai, kuru tālajā 1876.gadā dibināja izcilais latvietis Krišjānis Valdemārs. Par godu šim notikumam Krastmalas svētku kulminācijā tiks atklāta piemiņas zīme.
No rīta līdz vēlai pēcpusdienai jebkuram šīs Rīgas daļas apmeklētājam un iedzīvotājam Vecmīlgrāvja attīstības biedrība sadarbībā ar Rīgas Brīvostu, piedāvās plašu programmu.
Krastmalas svētkos būs iespējams pašiem piedalīties viduslaiku tērpu veidošanā, tad redzēt tos īpašā skatē, būs arī bruņinieku paraugdemonstrējumi un spēles, kādas savulaik spēlēja viduslaikos.
Varēs novērtēt kādi bijuši viduslaiku turnīru garie karogi, bruņinieku telts, kurā atrodas vairogi, bruņas, ieroči, smēde, kur uz īstām oglēm tiks kaltas naglas un pakavi.
Sarežģīta un mazāk pētīta ir Mīlgrāvja vēsture, caur kuru, lejasgalā uzņemot arī kādreiz varenās Sarkandaugavas vēsturiskā pārpalikuma ūdeņus, tagad Daugavā tiek novadīta notece. Šajā sateces baseinā ietilpst Ķīšezers, abi Baltezeri un Juglas ezers ar lielās un mazās Juglas baseiniem. Neskatoties uz patlaban cienījamajiem parametriem, Mīlgrāvis vēsturiski ir samērā jauns un mākslīgs kanāls, kura izcelsme attiecas uz 13.gadsimtu, kad Daugavgrīvas klostera-cietokšņa cisterciešu mūki izraka šauru grāvi ūdens novadīšanai no lielā Ropažu ezera uz Daugavu, lai ierīkotu ūdensdzirnavas, nosaucot grāvi par Muhlgrabben (Dzirnavu grāvi). Tajā pašā laikā Zobenbrāļu ordeņa brāļi Bodo von Hoenborga vadībā būvēja vairāk nekā kilometru garu sprunguļu – mūsdienās sauktu par fašīnu - tiltu milzīgā Ropažu ezera šaurākajā vietā pār purvaino Dūņupi, tagad Ķīšezeru un Juglas ezeru savienojošo Juglas caurteku, aptuveni pa tagadējās Vidzemes šosejas asi. Šis darbs esot bijis tik grūts, ka dzīvi palikušie ordeņa brāļi esot visu mūžu atbrīvoti no tālākajām kara dienesta gaitām.
Bet Daugavas grīvas labā krasta apkaimes iedzīvotāji toreiz Rīgā varēja nokļūt pa upi vai arī braukšus vai kājām pa dzirnavu dambi pāri Mīlgrāvim.