Horens: “Vainīgais tika sodīts, bet cietums nebija galvenais”; konflikti nav jārisina ar dūrēm

Pirms pāris gadiem pēc koncerta Dobelē mūziķim Horenam Stalbem nācās dziedēt lauztus kaulus pēc fiziska uzbrukuma ar dūrēm. Intervijā NRA TV Horens detalizētāk pastāsta, kā noslēgusies šī notikuma izmeklēšana un kāpēc, viņaprāt, svarīgākais nav bijis vainīgā ieslodzījums, bet gan izpratne par to, ka vardarbība nav risinājums.

Uzbrukuma lieta ir nonākusi līdz noslēgumam - vainīgais ir sodīts un izcietis cietumsodu. Tomēr Horens uzsver, ka viņam personīgi tas nav bijis galvenais mērķis.

“Man bija būtiski, lai cilvēks saprot, ka tā nevajadzētu darīt,” saka mūziķis. Viņš atzīst, ka uzbrucējs bijis pavisam jauns puisis un ieslodzījums pats par sevi viņam nešķita kā vienīgais vai labākais risinājums.

Horens uzsver, ka konflikti nav jārisina ar dūrēm. “Mēs taču varam aprunāties. Cilvēkiem ir iespēja sarunāties vienam ar otru, un tā ir liela dāvana,” viņš saka, piebilstot, ka šī ideja caurvij arī viņa muzikālo darbību.

Es vienmēr saku, ka vārds ir zobens, kurš cērt visstiprāk.

Runājot par pašu Dobeles incidentu, sarunā izskan salīdzinājums ar deviņdesmitajiem gadiem — laiku, kad vardarbība zaļumballēs un koncertos nebija retums. Horens piekrīt, ka arī viņam šķitis — šis periods jau sen ir aiz muguras.

“Nav vairs deviņdesmitie gadi,” viņš uzsver, vienlaikus atzīstot, ka pats ir šī laika “produkts”. “Toreiz reizi pāris nedēļās uzzināji, ka kāds no taviem čomiem ir nošauts vai nosists.”

Vaicāts, vai mūziķi Latvijā, dodoties koncerttūrēs, var justies droši, Horens atbild pārliecinoši - jā. Dobeles gadījumu viņš raksturo kā ārkārtēju izņēmumu, tieši tāpēc tas arī izsaucis tik plašu rezonansi.

“Jauniešiem to grūti saprast, bet mēs tam esam izgājuši cauri,” saka mūziķis. “Un, paldies dievam, te es esmu - sveiks, dzīvs un vesels.”