Albuma apskats: “Latviešu estrādes antoloģija Nr.4” – Māra Krievkalne

© Publicitātes foto

Pirmais latvju mūzikas lielformāta izdevums 2026. gadā – četras dienas pēc jauna gada iestāšanās sērijā “Latviešu estrādes antoloģija” klajā laistais leģendārās Māras Krievkalnes dziesmu apkopojums “Manas dzimtās puses debesis”.

Ar svētīgo latviešu estrādes klasikas apkopošanu un arhivēšanu nodarbojas muzikālās apvienības “Vintāža” līderis Rihards Bērziņš. Pirmais izdevums sērijā “Latviešu estrādes antoloģija” tika izdots 2024. gadā - tas bija ansambļa “Tukums 3” ierakstu apkopojums. Pēc tam pienāca kārta “Līvu” 1978. - 1982. gada darbības perioda ierakstiem “Dziesma no akmens laikmeta” (starp citu, arī tas tika izdots pašā gada sākumā - 5. janvārī), bet kā trešais dienasgaismu ieraudzīja ansambļa “Selga” 1975. - 1981. gada perioda ierakstu apkopojums “Tautas acis”. Nu kārta Mārai Krievkalnei. CD izdevumu var iegādāties Bandcamp vietnē, kur atrodamas arī pārējās antoloģijas daļas.

Māra Krievkalne (1944 - 2019) ar ansambļiem “Selga” un “Sono” koncertos apceļojusi visu Latvija. “Kaut arī studijā iedziedāts ap 80 skaņdarbu, savs albums dziedātājai līdz šim nav bijis - pāris dziesmas epizodiski iekļautas Edmunda Goldšteina mazajās skaņuplatēs un vēlākās CD izlasēs,” informē izdevējs. “Starp izdotajiem materiāliem ir Jāņa Sildega, Edmunda Goldšteina, Gunāra Freidenfelda dziesmas, dueti ar Zigfrīdu Račiņu, Andreju Lihtenbergu, Ēriku Kamarūtu, Linardu Avotu un Jāni Pakalnišķi, kā arī tulkotie ārzemju skaņdarbi. Izdevumā iekļauti unikāli paraugi no Rīgas rajona zvejnieku kolhoza “Carnikava” estrādes ansambļa “Sono”, kurā Māra bija ilggadēja soliste.”

Kopumā šajā izlasē iekļauti divi duči skaņdarbu. 70. gadu - 80. gadu sākuma latviešu estrādes pazinēji te pilnīgi noteikti atradīs dažādas to laiku pērles: “Baltās madaras” (kopā ar Zigfrīdu Račiņu), “Sila zvans” (ar Andreju Lihtenbergu), “Sarkana debesmala”, “Māsa Gauja” un “Tā es tevi mīlēšu” (ar Ēriku Kamarūtu), “Ceļavējš” (ar Jāni Pakalnišķi), “Kara mia” un “Čikitita” (no ABBA repertuāra), “Mīlestība ir daudzkrāsaina”, “Šūpļa dziesma mātei” (1987. gadā tā atzīmējās arī “Mikrofona” aptaujā) un daudzas citas.

Rihards Bērziņš dara apsveicamu darbu! Bet kā viņš pamanās šos 70.

gadu ierakstus iedabūt albumā no kvalitātes viedokļa klausāmā skatā, tas vispār nav saprotams.