Albuma apskats: “Viedais Fonogrāfs” - “Krustām’i šķērsu”
“Grupa ar tautiskā romantisma ievirzi” (tā šo Arņa Veisbārža formāciju piesaka viņu atbalsta komanda) “Viedais Fonogrāfs” laidusi klajā jaunu albumu “Krustām’i šķērsu”, kas tās diskogrāfijā ir otrais. Šoreiz tas savās noskaņās ir atšķirīgāks, jo apzināti veidots vēl dancojamāks.
Jaunā albuma dziesmu autors ir “Viedā Fonogrāfa” līderis Arnis Veisbārdis (balss un ģitāra), kurš neslēpj, kas tas radies, ietekmējoties no tautas folkloras. Un vēl - tas izmantots kā muzikālais noformējums TDA “Zelta sietiņš”, JDK “Sudraba stīgas” un VPDK “Mana Rotaļa” uzvedumam “Cik skaisti zied man’ rožu dārzs!”, kas Kārļa Anitena režijā tika uzvests 6. novembrī VEF Kultūras pilī.
“Aicinājums radīt jaunu mūziku nāca no horeogrāfes Daces Adviljones, kura strādā ar vairākiem tautas deju kolektīviem,” stāsta Arnis. “Doma bija reanimēt pirmās Latvijas neatkarības laika sajūtu, kad tautas mūzikai tika radītas jaunas apdares atbilstoši tā laika modernajai kultūrai. Šo programmu es raksturotu ar vārdu “dzīvošana”, kas vēsta par svarīgām ikdienas lietām mūsu tradīcijā.”
Jāatzīst, ka bez papildu skaidrojumiem šo albumu grūti saprast, bet to diemžēl nav. Labi, dziesmas radušās, ietekmējoties no tautas folkloras, taču brīžiem šīs ietekmes ir tik ciešas, ka nav skaidrs, vai šī ir Veisbārža apdare kādai pazīstamai melodijai vai arī to tomēr tiek mēģināts pasniegt kā jaunu dziesmu. Piemēri? Spilgtākie ir “Viens bagāts tēva dēls” un “Cik skaisti zied mans rožu dārzs”. Arī dziesmu teksti ir kaitinoši. Žēl, ansambļa pirmais albums bija krietni cerīgāks - tas tika nodēvēts grupas vārdā un nāca klajā pērn.
Īpaši biedējoša ir albumu ievadošā dziesma “Līgo laiva Daugavā’i”, kas ieturēta sliktākajās “Čikāgas piecīšu” tradīcijās un ilgst - nē, velkas - teju septiņas minūtes… Ja izdodas pārvarēt pirmo dziesmu, albuma tālākajā gaitā gan iespējams atrast arī noklausīties ieteicamus skaņdarbus. Tas noteikti sakāms par “Kur auga’i tāda zāle” (tās materiāls dejas formā domāta kā sievu atbilde vīru dejai “Es izjāju prūšu zemi”), vēl derīgas ir arī “Man pazuda kumeliņis” un stilīgā “Viss par zeltu, sudrabiņu” - kāpēc “Viedais Fonogrāfs” nevarēja pieturēties pie šādas stilistikas?
Jaunais albums “Krustām’i šķērsu” ierakstīts “Siguldas skaņu studijā”, to producējis Kārlis Alviķis, kurš kopā ar Gintu Solu izveicis arī miksēšanas procesu.
Jāatgādina, ka apvienības pirmsākumi meklējami 2023. gada pavasarī, kad Arnis Veisbārdis uzrunāja Kārli Alviķi (piebalsis un ģitāra) jauna muzikāla projekta izveidei un prezentēja savas muzikālās idejas, aicinot uz sadarbību. Grupas kodolu bez abiem vīriem veido arī Emīlija Fricsone (sitamie instrumenti, piebalsis), piedaloties arī citiem mūziķiem. Pašlaik nostabilizējies arī grupas paplašinātais sastāvs - vēl arī Andris Alviķis (kontrabass), Inga Zeile (vijole) un Rolands Beļevičs (akordeons). Visi minētie mūziķi dzirdami arī jaunajā albumā, vienā dziesmā pievienojoties arī bundziniekam Artim Orubam.
““Viedais Fonogrāfs” sevi pozicionē kā akustisku ansambli, kas spēlē pašu tā dalībnieku interpretētu, latviešu tautasdziesmu melodijās saklausītu folkmūziku, kurā savijas laikmetīgās un pasaules mūzikas iezīmes,” tas atkal no viņu atbalsta komandas.
