Rēzeknē meklē Boņukus - sešgadīgus zēnus, kuri valkā cepuri ar nagu un pusgarās bikses

Skats no kinofilmas „Cilvēka bērns” - Boņuks © LKM krājums

Šovasar populārā filma „Cilvēka bērns” uzņemšana svin 20. gadskārtu. Rēzeknes svētkos piektdien, 5. augustā Kultūras un atpūtas parkā rīkos „Boņuka gūdi” (Boņuka godi).

Tajos piedalīsies kinorežisors Jānis Streičs, filmas radošās grupas pārstāvji, folkloras kopas, lauku kapelas, Latgales godu muzikanti. Pasākumu vadīs Boņuka lomas atveidotājs Andris Rudzinskis un Zuzes lomas atveidotāja Inese Laizāne.

Boņuka godos svētku rīkotāji aicina piedalīties arī mūsdienu „Boņukus” – sešgadīgos zēnus gan no Rēzeknes, gan no citām Latgales pilsētām un novadiem. Pirmkārt, katrs no viņiem varētu būt filmas Boņukam raksturīgajā tērpā – cepure ar nagu (tā var būt arī stilizēta), pusgarās bikses. Bez tam katrs Boņuks var attiecīgi sevi pasniegt – kāds norunātu latgaliski īsu Boņuka monologu no filmas „Cilvēka bērns”, kāds varētu ierasties ar savu Žiku (Boņuka suņuks), cits savukārt varbūt nodziedātu kādu pantiņu (Boņuks filmā taču arī dzied).

Iespējams, kāds ierastos ar futbola bumbu un demonstrētu, ka viņš ir Boņuks – futbolists, cits ar mūzikas instrumentu (Boņuks - muzikants). Te nu, protams, aicinām ar savu radošo izdomu iesaistīties vecākus, kas sagatavotu savus lolojumus „Boņuka godu” parādei. Filmas „Cilvēka bērns” aktieri svētkos vērtētu mūsdienu Boņukus un pasniegtu viņiem attiecīgas balvas.

Papildu informāciju un konsultācijas var sniegt svētku režisors Voldemārs Ivdris pa tālr. 26615683. Pieteikumus Boņuku parādei līdz 15. jūlijam var sūtīt pa e-pastu rez.svetki@inbox.lv vai mutiski pa minēto tālruni. Lai precizētu visus jautājumus, mazos „Boņukus” – svētku dalībniekus ar vecākiem organizatori lūdz ierasties uz informatīvo sanāksmi trešdien, 20. jūlijā pulksten 17 Rēzeknes Kultūras namā.

Izklaide

Par projekta “Kuolm randõ/Trīs krasti” izdoto plati – tā tautās laišanas koncerts septembra beigās notika kultūras centrā “Siguldas devons” – pēdējā laikā saņemts tik daudz jautājumu no sērijas “kā ir?”, “kas tie ir?”, “vai vērts klausīties?” u.tml., ka nācās vien ķerties pie notestēšanas, lai gan iepriekš to nebija domāts darīt. Kāpēc nebija domāts? Jo šķita, ka “Kuolm randõ” piedāvās kaut ko no pārāk augstiem plauktiem.

Svarīgākais