Pēc 20 gadu būvniecības atvērts lielākais muzejs uz planētas

Gīzas piramīdu ēnā Ēģipte ir atklājusi jaunu, modernu muzeju, kas ir lielākais pasaulē un pilns ar artefaktiem, kas aptver 7000 gadu cilvēces vēsturi, vēsta “Metro News”.

Lielā Ēģiptes muzeja celtniecība izmaksāja 1 037 709 400 eiro un no pirmajiem priekšlikumiem līdz publiskai atklāšanai 4. novembrī ir pagājuši aptuveni 33 gadi.

Bet ar eksponātiem, tostarp visu faraona Tutanhamona kapa saturu, ieskaitot jaunā valdnieka majestātisko zelta masku, noteikti bija vērts gaidīt.

Muzejā būs apskatāmi 50 000 artefaktu, sākot no Ēģiptes pirmsdinastiju laikiem līdz pat grieķu un romiešu laikiem.

Starp apskates objektiem ir monumentāls 83 tonnas smags, 3200 gadus vecs Ramzesa II koloss, kas ir 11 metrus augsts.

Tāpat muzejā atrodas arī 4500 gadus veca laiva, kas pieder Khufu, faraonam, kuram plaši tiek piedēvēta piramīdu celtniecība, un tā ir viena no vecākajām un vislabāk saglabātajām šāda veida laivām no seniem laikiem.

Bet, iespējams, slavenākais un leģendārākais Ēģiptes vēstures fragments būs Tutunhamona kapenes. Pilna kapenēs atrasto artefaktu kolekcija ir atkalapvienota un izstādīta kopā pirmo reizi kopš to atklāšanas, ko 1922. gadā veica britu arhitekts Hovards Kārters.

Atklājums, kas veikts Valdnieku ielejā, atklāja vairāk nekā 5000 priekšmetu, kas bija palikuši neskarti vairāk nekā 3000 gadus. Apmeklētāji varēs apskatīt gan slaveno zelta nāves masku, gan ikdienas priekšmetus, sākot no ratiem un rotaslietām līdz traukiem un veļai.

Muzejs atrodas aptuveni 30 minūšu brauciena attālumā no Kairas centra. Tas ir gigantisks, aptver 470 000 kvadrātmetru platību, kas ir aptuveni 66 futbola laukumu lielumā.

Paredzams, ka to apmeklēs pieci miljoni apmeklētāju gadā, un varas iestādes cer, ka tas būs ievērojams stimuls Ēģiptes grūtībās nonākušajai ekonomikai.

Tas to nostādītu līdzīgā līmenī kā Parīzes Luvras muzeju, kuru pagājušajā gadā apmeklēja 8,7 miljoni cilvēku, un Britu muzeju, kuru apmeklēja 6,5 ​​miljoni cilvēku.