Grupa “Polifauna” izdod dziesmu par šķiršanos un sevis meklējumiem

Savulaik par ļoti perspektīvo uzskatītā grupa “Polifauna” nākusi klajā ar jaunu dziesmu “Āda” no topošā otrā albuma “II”. “Tā ir dziesma par šķiršanos jeb, kā mēdz teikt, “breakup song”,” norāda grupas solists un dziesmas autors Andris Strazds.

Dziesmas “Āda” ieraksts tapis pašu spēkiem vairākās ierakstu sesijās un tajā piedalījušies Andris Strazds (vokāls, ģitāra), Rūdolfs Ozols (ģitāra), Kārlis Krauklis (bass), Elza Kaktiņa (taustiņi) un Matīss Tazāns (bungas). “Daļu no instrumentiem ierakstījām telpās, kas tam īsti nav piemērotas, līdz ar to Lo-Fi skanējums, kas raksturo “Polifaunu”, domāju, ir saglabājies arī šajā ierakstā,” prāto Andris Strazds. Ierakstā kā “spoka balss” dzirdama arī Spāre Vītola no grupas “Alejas”, kura nejauši esot atradusies blakus istabā, kad Andris darbojies pie dziesmas producēšanas.

Dziesmas ideju vizuāli stiprina tās videoklips, kas filmēts Latvijā un Maltā. Tas pirmizrādi piedzīvoja šī gada Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) Baltijas mūzikas video konkursa seansā, kur starptautiska žūrija to ierindojusi starp 15 labākajiem mūzikas klipiem reģionā.

Klipa idejai Andris sākotnēji iedvesmojies no režisora Pedro Almodovara filmām, kur apģērbs bieži kalpo kā tēlu otrā āda jeb bruņas, un no Karla Junga aprakstītajiem psihes arhetipiem - Animas un Animus, kas simbolizē sievišķo un vīrišķo pusi katrā cilvēkā. “Dažkārt tas, pēc kā ilgojamies vai meklējam otrā cilvēkā, patiesībā ir mūsu pašu ēnas puse, kam neesam ļāvuši izpausties vai esam apspieduši,” savās pārdomās dalās Andris. “Varbūt šķiršanās sāpes arī daļēji rodas no sajūtas, ka zaudējam pieeju tām īpašībām vai daļai no sevis, ko projicējām otrā cilvēkā. Tāpēc vēlējos reflektēt par savas sievišķās puses pieņemšanu - izšķirties nenozīmē zaudēt tai pieeju. Sākotnēji vēlējos, lai klipā mani spēlē kāda man simpatizējoša transsieviete, bet klipa radošā koncepta līdzautors Pēteris Vīksna mani pārliecināja, ka tajā jāpiedalās man pašam.”

Kā klipa režisore tika uzrunāta Elīza Jordane, kuras ideja par kleitu kā patstāvīgu tēlu Andri uzreiz ieintriģējusi. Elīza stāsta, ka video ideja realizēta vairāku gadu garumā: “Bet man tas patiesi sāka ieņemt veidolu, kad Jūlija Volkinšteine radīja klipā redzamo sarkano kleitu.” Elīza uzskata,

ka viena no klipa veiksmes atslēgām ir piesaistītā jaudīgā komanda, kas, piemēram, nav baidījusies lidināt dronā iekarinātu piecmetrīgu kleitu, kamēr valstī bija izsludināts oranžais brīdinājums. Ideju palīdzējuši attīstīt un iedzīvināt arī Mārtiņš Kivlinieks un Pēteris Vīksna, radot vizuāli iespaidīgu un taktilu pieredzi - pilnībā atvērtu katra skatītāja personīgai interpretācijai.

Grupu "Polifauna", kuras radošo kodolu veido Andris Strazds un Elza Kaktiņa, raksturo atmosfērisks un hipnotisks skanējums. Grupas radošā darbība jau iepriekš ir saņēmusi gan vietēju, gan starptautisku atzinību, tostarp Austras balvas un Zelta mikrofona statuetes par debijas albumu “You Look Like A Lost Soul”. 2024. gadā grupu kā iesildītājus savam koncertam koncertzālē “Palladium” personīgi izvēlējās populārā īru postpanka grupa “Fontaines D.C.”.