Albuma apskats: Aminata - “Liela meitene”

Pēdējās nedēļās un pat mēnešos latvju dziedātājām kaut kā modē ir “piedāvāt savu līdz šim atklātāko ierakstu” jauna studijas albuma izskatā – arī Aminatai uznākusi atklātības lēkme, un “Liela meitene” “iezīmē jaunu posmu mākslinieces daiļradē”.

Albums esot visilgāk lolotais projekts Aminatas Savadogo (33) karjerā, kuras laikā izdoti jau pieci studijas albumi - vēl arī “Inner Voice” (2015), “Red Moon” (2016), “Maiga vara” (2019) un “Savvaļas pusē” (2023). No hronoloģiskā viedokļa gan kaut kā nesanāk “visilgāk lolotais”, bet laikam domāts šī projekta saturiskais elements.

““Liela meitene” ir mans ceļš gan kā sievietei, gan kā māksliniecei. Šis albums ir stāsts par izaugsmi, iekšējo drosmi un pieņemšanu. Rakstot to, neuzstādīju sev nekādu cenzūru, ļāvos visām sajūtām un pieredzēm. Pēc šī albuma šķiet, ka viss, ko vēlējos pateikt, beidzot ir pateikts,” rezumē Aminata.

Šādam pavērsienam Aminata savus klausītājus briedināja jau no marta, kad tika izdots pirmais jaunā albuma priekšvēstnesis - singls “Vienalga”, par ko Aminata izteicās “ticu, ka daudzi atpazīs šo sajūtu - kad laiks dziedē brūces un pienāk tas visuvarošais “vienalga” brīdis, kurā pagātne beidzot paliek aiz muguras” un jau tad tika piekodināts, ka gaidāmā “lielā meitene” “nav tikai vecuma vai statusa apzīmējums - tas ir dvēseles stāvoklis, kas sasniegts, pārvarot dzīves izaicinājumus un pieņemot sevi tādu, kāda esi.”

Nākamais singls - maijā izdotā dziesma “Viedoklis”, un ar “Viedokli” Aminata brīdināja, ka viņai būs Viedoklis: “Uzrakstīt to mani iedvesmoja gadiem ilgā pieredze, saņemot nevēlētus padomus, kritiku un komentārus - gan par mani kā personību, gan par manu mūziku. Ar laiku esmu iemācījusies neņemt visu tik tuvu pie sirds, bet zinu, ka daudziem šādi viedokļi var atstāt ļoti dziļas rētas. Tāpēc šī dziesma ir kā spogulis, kurā katrs komentētājs var ieraudzīt savu atspulgu. Dzīvē katram ir tiesības uz savu viedokli, bet ir arī pienākums - būt iejūtīgiem. Es gribētu dzīvot pasaulē, kur cilvēki aizdomājas, pirms raksta vai izsaka ko sāpīgu.” Aminata šobrīd jau spējot pasmieties par pagātnes sāpīgajiem vārdiem. “Es esmu Liela Meitene - ar biezāku ādu, lielāku iekšējo spēku un vēlmi iedvesmot citus pieņemt sevi.”

Un trešais singls - septembrī kopā ar Zeļģi izdotā dziesma “Uz neatgriešanos”, kuru piesakot, Aminata jau bija lakoniskāka: ““”Uz

neatgriešanos” man nozīmē briedumu. Esmu nonākusi līdz brīdim, kad vairs nebaidos pateikt to, ko vēlos - skaidri un bez aplinkus vārdiem.” Cerams, ka tā ir/būs ne tikai dziesmās un to vārdos, bet arī realitātē, jo drosme un pārliecība par sevi - tas līdz šim bija tas, kā šai vienai no labākajām (varbūt pat pašai labākajai) Latvijas jaunāko laiku dziedātājām katastrofāli pietrūka.

Jaunā albuma pirmsākumi meklējami jau 2022. gadā dziesmu rakstīšanas nometnē, kur Aminatai kopā ar ansi un Kristapu Ērgli tapa dziesma “Liela meitene”, kas vēlāk kļuva par albuma centrālo stāstu un nosaukuma iedvesmu. “Sākumā likās, ka “liela meitene” man nepiedien. Bet drīz vien sapratu, ka tā ir jaunas nodaļas sākums, un dzīves apkārtējie notikumi tikai apstiprināja, ka šis nosaukums man patiesi pieder,” atzīst Aminata.

Albums tapis sadarbībā ar JJ Lush (Jānis Jačmenkins), DJ Rudd (Rūdolfs Budze), Kristapu Ērgli, ansi un Zeļģi, piedaloties arī ģitāristam Kasparam Vizulim, basģitāristam Tomam Kursītim un Rīgas Sarkanajam korim. Kopumā albumā iekļautas desmit dziesmas plus interlūdija “Pārdomas”. “Katra dziesma ir kā fragments no manas dzīves, pieredzes un emocijām - no tumšākajiem brīžiem līdz tiem, kuros atrodas gaismas stars. Ceru, ka šis albums būs atbalsts un iedvesma ikvienam, kurš šobrīd meklē savu gaismu,” tā Aminata.

“Liela meitene” klausāma gandrīz vai kā dziesmots stāsts, kurā Aminata strikti rezumē, ka - viss, pietiek, viņa vairs negrasās ņemt galvā apkārtējo viedokļus un “heiteru” paustās negācijas. Labi, ka viņa tā grasās darīt, tikai dziedātāja savas pozīcijas paušanā ir mazliet aizrāvusies un brīžiem tās paliek par daudz un par vienveidīgu. Šī viedokļa esence ļoti veiksmīgi apkopota jau albumu ievadošajā, pārliecinošajā dziesmā “Man nav bail”, ar ko gandrīz varētu arī pietikt: “Ar savām rokām izveidoju sevi no nekā / Es izturēju, kamēr visi tilti nodega / Man vajag līdz pat zemei nokrist, lai var atsperties / Es biju kautrīga tik ilgi, jāsāk plātīties / Es saukšu lietas savos vārdos - sāciet baidīties!” utt. Starp citu, lieliska dziesma, kuras odziņa ir Rīgas Sarkanā kora dramatiskais dziedājums un Volfganga Amadeja Mocarta Rekviēma “Lacrimosa” fragmenta iespraudums beigu daļā.

Albuma turpmākajā gaitā tiek vairākkārt uzsvērts, ka Aminata pāršķīrusi jaunu lappusi savā karjerā un arī dzīvē - brīžiem tas sanāk asprātīgi vai trāpīgi (piemēram, dziesmās “Viedoklis” un “Sniegbaltīte”), bet dažkārt ir lieki (“Pārdomas”). Ja par muzikālo pusi, bez jau minētās “Man nav bail” noteikti izceļama arī pašās albuma beigās nobāztā tituldziesma “Liela meitene”, arī stilīgā “Upe” un skaistā “Gaisma tuneļa galā”, kā arī “Uz neatgriešanos”. Šoreiz Aminata mazāk ļāvusi pilnībā izjust savas balss

spēku (izņēmums ir dziesmas “Stāsti” un “Vienalga”), vairāk akcentējoties uz kvalitatīvu dziedājumu, kas viņai, protams, padodas “uz pieci ar krustu”. Kopumā ļoti pārliecinošs un iespaidīgs darbs, kas gan diez vai gūs milzu komerciālos panākumus, bet “jaunajai Aminatai” taču vairs nav bail...

Jāpiebilst, ka pašlaik Aminata ar savu komandu aktīvi gatavojas vērienīgajam koncertam “Liela meitene”, kas norisināsies 1. novembrī koncertzālē “Palladium” - tiek strādāts pie dziesmu “setlistes”, skatuves koncepta, horeogrāfijām un citiem pārsteigumiem.