Vai Putins iemīlēs 'Kremļa burvi'? Divas recenzijas
"Krievijā viss ir kārtībā. Bet, ja tur kļūst slikti, tad kļūst patiešām slikti." Kāpēc Putins un Kremļa propagandisti sajūsmināsies par filmu "Kremļa burvis"?
Venēcijas kinofestivālā 31. augustā tika demonstrēts franču režisora Olivjē Asajasa politiskais trilleris ar melnā humora elementiem "Kremļa burvis" pēc itāļu-zviedru izcelsmes autora Džuliano da Empoli tāda paša nosaukuma romāna motīviem, kur Vladimiru Putinu atveido britu zvaigzne Džūda Lovs.
Krievu žurnāliste un smalko aprindu apskatniece Božena Rinska (īstajā vārdā - Božena Malašenko, pirmslaulību uzvārds - Rinskaja), kura tai skaitā politisku motīvu dēļ kopā ar meitu pārcēlusies un dzīvi Latvijā un apmetusies Jūrmalā, savā Telegram kanālā “Божена” (ap 65 000 lasītāju) iepazīstināja savus sekotājus ar filmas vērtējumu un iespaidiem 1. septembra ierakstā ar virsrakstu: “Es neesmu lasījis Pasternaku, bet nosodu viņu. Es neesmu redzējis filmu, bet man ir viedoklis.”
Božena Rinska: “Venēcijā notikušās filmas "Kremļa burvis" (Džuliano da Empoli romāna ekranizācija, režisors Olivjē Asajass) pirmizrādi krievi dikti gaidīja. Ķinītis (“кинцо”) par Surkovu un Putinu tika filmēts Rīgā. Nojautu, ka rezultāts būs pilnīgs mēsls, un man izrādījās taisnība. Andrejs Plahovs (krievu kino vēsturnieks un kritiķis, laikraksta “Kommersant” žurnālists - red.) jau ir uzrakstījis recenziju. Viņš saka, ka filma izdevusies vāja un "dzimusi nedzīva" (kā nu ne, režisors nav dzīvojis 2000. gadu Maskavā, viņš nejuta atmosfēru). Rīga pat ne tuvu nav Maskava. Tāpēc žanra ziņā te nav it nekā autentiska. Gaidītais skandāls nenotika: šis mēsls (“шняга”) ir ārkārtīgi politiski korekts un gļēvs. Filmas sižeta līnijai par Maidaniem un Krimu trūkst enerģijas, pārliecības un emociju. Rezultāts: filma sanākusi bāla, bez kaisles un mākslinieciskās jaudas. Filmas galvenā problēma ir nepareizā aktieru izvēle: Pols Dano galīgi neatbilst Surkova (Vadims Baranovs) tipam un harizmai, pārvēršot viņu par blāvu sūda gabalu (“унылое говно” ), savukārt īstajā Surkovā (Vladislavs Surkovs - viens no putinisma-rašisma arhitektiem un Ukrainas kara ideologiem, bijis vicepremjers un Putina padomnieks - red.) mutuļoja Šekspīra cienīgas kaislības. Tas nav nekāds sīkais dēmons, bet liels ļaundaris. Sīkais dēmons ir tieši cits - tas otrs (Putina prototips - red.). Taču uz viltus Surkova fona Džūda Lovs negaidīti padara Putinu tik burvīgu un harizmātisku, ka Rietumu kritiķi sāk simpatizēt tieši viņam. Klišeju un fantāziju juceklī tiek sajaukti laika rāmji, oligarhu un politiķu lomas, pazūd nozīmīgas personas (Jumaševi, Ernsts). Beigās intriga par to, kā Surkovs mazu rāpuli pataisīja par kosmiska mēroga figūru, kā pati valsts kļuva par milzu draņķa rāpuli (“стала большой гадиной”), tik un tā netika atklāta. Un vai autors vispār uzskata, ka filma ir par to? Īsāk sakot, sanācis absurds. Taisīt filmu, kuras pamatā ir sausa politiskā žurnālistika, par šo... it īpaši, ja nepārzināt tēmu. Bet Putinam patiks. Starp citu, ja šis ir “A-Pešečkas IPSO” (“ИПСО А-Пэшечки” - Putina administrācijas informatīvi-psiholoģiskā operācija - red.), tad bravo, bravo. Operācija tika veikta izcili. Venēcija ir jūsu.
Kino kritiķis Andrejs Plahovs: “Tie ir satīras un sarkasma mēģinājumi par "sliktajiem krieviem", taču Olivjē Asajass ir tālu no Romana Polaņska, kura "Pils" tika kritizēta - bet lai Dievs dod visiem tik daudz kaisles un temperamenta. Optika, caur kuru mēs uztveram notiekošo laikmetu sabrukumu, ir slikti izvēlēta. Politiskais stratēģis un Kremļa galminieks Vadims Baranovs, kuru atveido Pols Dano, ir izplūdusi, bezmugurkaulnieku būtne, viņā nav nekā "maģiska". Lai filmai piešķirtu vismaz zināmu pievilcību, viņa attiecību stāsts ar Kseniju (Alīsia Vikandere) ir ņemts no melodrāmu arsenāla, taču Asajass parādīja, ka arī šo paņēmienu viņš izmantot neprot. Vienīgais aktiera darbs, kas pelnījis uzslavu, ir Džūda Lovs Vladimira Putina lomā: neskatoties uz acīmredzamām vizuālām atšķirībām, aktieris spēja iemiesot dažas būtiskas sava tēla iezīmes. Visu šo centienu rezultāts bija ne pārāk profesionāla ekskursija ap Kremli ar jau pašā filmas sākumā formulētu secinājumu: "Krievijā viss ir kārtībā. Bet, ja tur kļūst slikti, tad kļūst patiešām slikti." Jūs varat tam piekrist vai apstrīdēt, bet “Kremļa burvis” šo tēzi neko daudz papildināt nespēj. Biju labākās domās par Olivjē Asajasu - intelektuāli un kinomīli, lai gan neuzskatīju viņu par lielu režisoru. Pirms vairākiem gadiem mēs kopā ar Larisu Maļukovu (kino kritiķe, scenāriju autore, “Novaja gazeta” apskatniece - red.) viņu intervējām Parīzē, un mums abiem viņš šķita prātīgs cilvēks. Kāpēc Asajass vispār izvēlējās tēmu, no kuras viņš ne velna nesaprot un par kuru viņam nav absolūti nekā sakāma, izņemot banalitātes. Aktieri (vai tas būtu Pols Dano vai Džūds Lovs) ir imūni pret kukuļiem, viņi ir aktieri, viņi spēlē to, ko viņiem piedāvā. Bet režisoram ar mākslinieciskām ambīcijām ir jākustina savas smadzenes, pirms...”
