Latvijas novadu dievnamos skanēs IX Vēsturisko ērģeļu svētki “Latvija – ērģeļu zeme”

Ar bagātīgu un daudzveidīgu programmu no 1. līdz 23. augustam Latvijas novadu baznīcās norisināsies Vēsturisko ērģeļu svētki “Latvija – ērģeļu zeme”. Koncerti izskanēs Āraišos, Viļakā, Nautrēnos, Skultē, Kalupē un Valmierā. Šī gada svētku centrā – ērģeles trīs katoļu dievnamos, kam līdz šim sabiedrībā pievērsta mazāka uzmanība. Devītajos Vēsturisko ērģeļu svētkos ir gaidāmi seši koncerti izcilu mūziķu sniegumā, kuros izvēlēti Latvijas vērtīgākie, skanīgākie, tembrāli krāšņākie un vēsturiski nozīmīgie instrumenti. Apceļot Latvijas novadu dievnamus, uzzināt daudz vērtīga par kultūrvēsturi, baudīt ērģeļu tik dažādo un bagātīgo skanējumu – tāda ir svētku ideja, informē Ilona Birģele.

Katrs muzikālais notikums Vēsturisko ērģeļu svētkos „Latvija - ērģeļu zeme” būs īpašs, katrai koncertprogrammai būs savs vēstījums - tiks atskaņots ļoti bagātīgs un daudzveidīgs un kā ierasts - pat mazliet eksperimentāls repertuārs. Mūzikas gardēžiem patiesu baudījumu sagādās izcilie ērģelnieki - Ilona Birģele, jubilārs Aigars Reinis, Kristīne Adamaite un Diāna Jaunzeme-Portnaja. Katrā dievnamā instrumentu karalieni būs iespēja dzirdēt dialogā ar daudzveidīgiem sastāviem - vijoli (Paula Šūmane), saksofonu (Aigars Raumanis), balsi (Ieva Parša, Rihards Millers), duetā (Riga Organum Duo), kā arī sitaminstrumentiem (Virdžīnija Laube-Vītiņa).

Devīto Vēsturisko ērģeļu svētku „Latvija - ērģeļu zeme” atklāšanas koncerts “Meditācija gaismai” notiks 1. augustā plkst. 19.00 Āraišu luterāņu baznīcā.

Piedalās: Ilona Birģele / ērģeles /, Paula Šūmane / vijole /

Komponisti : A.Korelli, L.Sneibe, G.F.Hendelis, A.Perts, J.S.Bahs, J.Jučevskis, H. Igancs fon Bībers, E.Dārziņš

Jēkabpils ērģeļbūvētāja M.Krēsliņa 1904.gadā būvēts divu manuāļu romantiskā stila instruments (15/II/P) ar mehānisko kēgellādi. Prostekts būvēts neoromānikas stilā. Ērģeles 1904.gadā būvējis Mārtiņš Krēsliņš Jēkabpilī un tās izmaksājušas 2100 rbļ. [1.] A.Krāns ērģeles skaņojis 1914.g, un arī 1927. g.( uzraksts švellkastes iekšpusē). 2024. gadā ērģeles restaurējis meistars Alvis Melbārdis. Ērģeles atjaunotas 2024. gadā.

Atbalsta : Valsts Kultūrkapitāla fonds

Koncerta mērķis: Sadarbībā ar Cēsu politiski represēto biedrību, Pēteri Ozolu, Āraišu ev. lut. draudzi un latvijaspieminekli.lv koncertā tiks vākti ziedojumi piemiņas vietas deportētajiem pie Amatas stacijas saglabāšanai un pilnveidošanai. (Cēsu novads, Drabešu pagastā pie bijušās Amatas stacijas ēkas. Atklāts 2021. gada 14. jūnijā.) No Latvijas 1949. gada 25. martā un turpmākajās dienās 33 ešelonos kopumā aizveda vairāk nekā 42 tūkstošus cilvēku. No Amatas stacijas 1949. gada 27. martā divos naktī izbrauca 62 vagoni - garais ešelons Nr. 97322 ar 329 vīriešiem, 596 sievietēm, 393 bērniem. Piemiņas vietas izveides autors, arhitekts, dizaineris- Mareks Birznieks. Centrālais objekts būs 1318 dažāda izmēra un krāsas metāla stabiņi. Katrs no tiem simbolizē kādu 1949. gada 25. martā no toreizējiem Cēsu un Alūksnes apriņķiem aizvestu cilvēku. Uz katra stabiņa izsūtītā vārds, uzvārds, dzimšanas gads un pagasts - no kuras vietas tika izsūtīts. Mazākie stabiņi simbolizē bērnus, nedaudz lielākie - sievietes, bet garākie - vīriešus.“Katrs stabiņš pagriezts uz to pusi, kur ir izvesto dzimtās mājas. Uz doto brīdi uzstādīti 394 stabiņi ar pašu deportēto vai radu atbalstu, un vēl nepieciešami 932 stabiņi. Savs stabiņš ir arī pašam idejas autoram Pēterim Ozolam, bet tomēr ar tā laika uzvārdu - Ozoliņš, kuru sešu gadu vecumā kopā ar ģimeni 1949. gada 26. martā aizveda no Kosas pagasta “Pērkoņiem”. Projekta idejas autors un virzītājs Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrības valdes priekšsēdētājs Pēteris Ozols. Piemiņas vietas informācijas stends ar vēsturnieces Ineses Dreimanes sagatavoto tekstu redzams priekšplānā. Uz informatīvā stenda lasāma informācija par 1949. gada izsūtīšanu un PSRS represīvo orgānu okupētajās Baltijas valstīs īstenoto operāciju “Priboi” (Krasta banga), kas bija izsūtīšanas pamatā. (Informācija - latvijaspieminekli.lv)

1. augusts plkst. 16.00 - Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca

Koncerts - “Dziesmas bez vārdiem” Piedalās: Aigars Reinis / ērģeles /, Aigars Raumanis / saksofons /

Komponisti : P.Dukas, A.Pjacolla, F.Mendelszons, R.Dubra, Ē.Ešenvalds

Ērģeles Viļakas Romas katoļu baznīcā iebūvētas drīz pēc baznīcas uzcelšanas, 1895. gadā. Tās ir būvējuši meistari -brāļi Blombergi no Varšavas.(op.158. ) Ērģelēm ir romantiskā tipa dispozīcija, divi manuāli ar pedāli. Šis ir vienīgais zināmais skanošais šo ērģeļbūvētāju veikums Latvijas teritorijā. Ērģeles restaurējuši Tālivaldis Deksnis un Jānis Pelše.

Atbalsta : Valsts Kultūrkapitāla fonds, Viļakas Vissv. Jēzus Sirds katoļu draudze

1. augusts plkst. 13.00 - Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca

Koncerts - “Pretī saulei” Piedalās: Riga Organum Duo (Diāna Jaunzeme-Portnaja / ērģeles, Ilona Birģele / ērģeles)

Komponisti: V.Pinkevičs, H.Sundīns, A.Vecumnieks, A.Kalējs, A.Boitmane, D.Kurme-Gedroica, U.Prauliņš

Ērģeles ir būvējis Rīgas meistars Heriberts Kolbe (1939., op. 23. II/P) Romantiskā stila instruments ar Orgelbewegung pazīmēm, kas saglabājušās gandrīz oriģinālā stāvoklī. Lieliska telpas akustika. Lielākais zināmais H.Kolbes būvētais instruments Latvijā. Iespējams, viens no pēdējiem H.Kolbes būvētajiem instrumentiem. Instruments ir koncerttipa, uz tā var atskaņot plašu repertuāru.

Atbalsta : Valsts Kultūrkapitāla fonds

1. augusts plkst. 17.00 - Skultes luterāņu baznīca

Koncerts - “Jubilāri. Bahs un Perts” Piedalās: Diāna Jaunzeme-Portnaja / ērģeles /, Rihards Millers / baritons /

Komponisti : J. S. Bahs, A. Perts, A.Vivaldi

Skultes baznīcas vēsturiskajām ērģeles ir būvējis Augusts Martins (1857, 14/II/P), kuras papildinājis Jānis Bētiņš (1904) Fragmentāri saglabājies uzraksts uz durtiņām ērģeļu apbūvē liecina: “[Erba]ut von August Martin [au]s Riga 1857 [Eingew]eiht am 10 November 1857 am Martins Tage [??] Werk”“Būvējis August Martin Rīgā 1857.gadā, iesvētītas 1857.gada 10.novembrī Mārtiņa dienā, Opus [??]” Uzraksta pārējā daļa acīmredzot gājusi bojā, instrumentu pārbūvējot 1902.gadā. Tādējādi pašlaik A.Martin opusa numurs nav zināms. Visticamāk A.Martins veidojis 1 manuāļa instrumentu bez pedāļa ar 4 reģistriem, kuri visi lielākā vai mazākā mērā izmantoti arī 1902.gadā pārbūvētajās ērģelēs. 1904.gadā instrumentu pārbūvē Jānis Bētiņš , pielietojot tā saucamo Multiplex sistēmu. Viņš uzbūvē I manuāli un pedāli, kurus veido ar pneimatisku traktūru. No jauna tiek uzbūvēts spēles galds un II man. spēles un reģistru traktūra. Ērģeles 2023. gadā ir restaurējis Jānis Pelše.

Atbalsta : Valsts Kultūrkapitāla fonds

1. augusts plkst. 13.00 - Kalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca

Koncerts - “Svētdienas dziesmas” Piedalās: Kristīne Adamaite / ērģeles /, Ieva Parša / mecosoprāns / Komponisti : J. Battishill, J.S.Bahs, G.Bēms, V.A.Mocarts, R.Pauls, E.Dārziņš, Š. Guno, D.H.Knehts, H.Pērsels

Kalupes katoļu baznīcas ērģeles ir būvējis Jēkabpils meistars Veisenborns - viens no vairākiem XIX gs. Beigās - XX gs. Sākumā Jēkabpilī strādājušajiem vietējiem ērģeļbūvētājiem. Tās ir 12 reģistru, vienmanuāļa ērģeles bez pedāļa, ar mehānisko traktūru. Īpatni ir mehāniskie kolektīvpedāļi, kas ieslēdz reģistru grupas, rtāpat arī ērģeļpunkta C stabules - Timpāni (2 stabules, noskaņotas ¼-toņa attiecībā, kas imitē timpānu skanējumu) un Zimbelstern ar zvaniņiem un rotējošu zvaigzni prospektā.

Kalupes baznīcas ērģeļu raksturs ir noteicis programmas saturu. Šeit būs dzirdama dziesmu žanrā balstīta kamermūzika, pieskaroties baroka, klasicisma un romantisma estētikai un nonākot arī latviskā vidē. Ērģeles skanēs gan kā atbalsts dziedātājai, gan kā soloinstruments - demonstrējot to daudzveidīgās iespējas gan dinamikas, gan skaņu krāsu ziņā. Programmas nosaukums "Svētdienas dziesmas" akcentē tematikas sakrālo ievirzi.

Atbalsta : Valsts Kultūrkapitāla fonds

1. augusts plkst. 17.00 - Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca

Koncerts - “Bahs. Buravickis. Stivriņa” Piedalās: Ilona Birģele / ērģeles /, Virdžīnija Laube-Vītiņa / sitaminstrumenti / Komponisti: Johans Sebastiāns Bahs , Antonio Vivaldi, Virdžīnija Laube-Vītiņa, Renāte Stivriņa (jaundarbs), Platons Buravickis (jaundarbs)

Ērģeles 1886.gadā uzbūvējis Fridrihs Ladegasts no Veisenfelsas. Šī varenā instrumenta dēļ pat tikusi paplašināta Sīmaņa baznīcas augšējā lukta. Godinot sava tēva Johana Fridriha Šrēdera piemiņu, Kokmuižas īpašnieks Teodors fon Šrēders bija ziedojis 10 000 reihsmarku šo ērģeļu būvei.Kā stāsta ērģelnieks Leons Āķeris, “šis instruments ir unikāls. Otra tāda Latvijā nav, taču meistara Ladegasta darbs ir atrodams arī Matīšos un Burtniekos (tur diemžēl no ērģelēm pāri palicis vairs tikai rāmis).

Atbalsta : Valsts Kultūrkapitāla fonds, VALMIERA

Vēsturisko ērģeļu svētku projekta mākslinieciskā vadītāja un producente Ilona Birģele atgādina, ka, kā jau ierasts, katrā koncertā klausītājus gaidīs ievadsarunas par vēsturiskajām ērģelēm un to kultūru Latvijā, bet pēc koncertiem visi interesenti ērģelnieku un ērģeļmeistaru klātbūtnē varēs paši izmēģināt un pārliecināties par varenā instrumenta skanējumu.

Ērģeles ir būvētas dažādos laika posmos, un katrā norises vietā tās ir radījusi cita ērģeļbūves firma vai ērģeļmeistars. Ir izraudzīti vadošo ērģeļbūves firmu un meistaru instrumenti - Frīgrihs Ladegasts (Vācija), brāļi Blombergi (Polija), Emils Martins (Latvia), Heriberts Kolbe (Latvija), Augusta Martins (Vācija/Latvija) Mārtiņš Krēsliņš (Latvija), Fridrihs Veisenborns. Instrumenti klausītājiem radīs ievērojamu priekšstatu par Latvijas vēsturiskajām ērģelēm. Pat, ja instrumenti ir būvēti vienā laika periodā, tomēr meistaru rokraksti ērģeļu būvē ļoti atšķiras.

Vēsturisko ērģeļu svētku projekts tiek realizēts katru gadu jaunās norises vietās, kur ir izcili, vēsturiski nozīmīgi, skanoši instrumenti, bet koncertdzīve dievnamos notiek reti. Dažās baznīcās augstvērtīgs ērģeļmūzikas koncerts ir jaunums un liels notikums, tādēļ liela nozīme ir veiksmīgai komunikācijai, kā arī izglītošanai par ērģeļmākslu, izvēlēto repertuāru,tā atbilstību atskaņošanai baznīcā, ērģeļu kopšanu un uzturēšanu. Tas ir misijas darbs ne tikai projekta realizācijas laikā, bet vairāku gadu garumā. Tas ir liels ieguvums, jo vēsturisko ērģeļu svētki ir viens no nedaudzajiem notikumiem, kur vietējie iedzīvotāji un viesi savā dievnamā var dzirdēt izcilu mākslinieku sniegumu.

Ieeja koncertos bez maksas, par ziedojumiem.

Svētku norise mājas lapa - https://www.facebook.com/LatvijaErgeluzeme

Informāciju sagatavoja

Ilona Birģele