Recenzija: "Straume" – "Saules kāzas"

Ieraugot nosaukumu “Straume”, pirmās asociācijas uzreiz pārliecinoši rodas ar mūsu slaveno un oskaroto filmu, taču laimīgi nelaimīgā kārtā šādi saucas arī etnogrupa “Straume” (internetā gan var atrast arī kādu kāzu un ballīšu ansambli ar šādu nosaukumu). Ģimeniskas vērtības un senču gudrība – “Straume” ar savu debijas albumu piesakās atdzīvināt tautasdziesmu spēku.

Lai klausītāji varētu pilnībā izjust albuma noskaņu un spēku, “Straume” nedēļas nogalē bija sarīkojusi albuma prezentācijas koncertu kultūrvietā “ConTakts” Tallinas ielas kvartālā.

Grupas sastāvs: Signija Miltiņa (vokāls), Oskars Krūklis (basģitāra, balss), Niks Freimanis (klavieres, balss), Nikolass Mūrnieks (bungas, balss), Kārlis Neiburgs (ģitāra, balss) un Gustavs Jākobsons (saksofons, balss), ierakstos piedalījušies arī ģitārists Kristians Justs un saksofonists Sandis Krūmiņš.

Muzikālā apvienība “Straume” radusies pērn maijā (izskanēja pat precīzs datums - 15. maijs), un jau pavisam drīz dziedātājai Signijai Miltiņai radusies iecere veidot tautasdziesmu oriģinālmūzikas albumu, kas runātu par vērtībām - ģimeni, cilvēku attiecībām, bērniem, laulībām, darbu un saikni ar dabu. Tas esot noticis pēc piektā mēģinājuma. Un gada laikā šis albums ar kopumā desmit skaņdarbiem tiešām ir tapis! Kāpēc “Straume”? “Kad jautāju, ar ko mūziķiem saistās vārds “straume”, visi, nezinot ko domā pārējie, teica, ka straume ir kustība uz priekšu, un straume nekad neplūst atpakaļ. Straume dod spilgtas emocijas. Piemēram, ja salīdzina ar laivu braucienu pa upi, kurā dodies ar draugiem - straume sāk tevi nest un rodas neparedzamas situācijas un iespaidīgas emocijas. Arī mūzikā mēs gribam iet uz priekšu ar jaudu un emocionāli,” tā Signija. “Mēs nezinām, kur straume mūs aiznesīs, bet mēs tai ļaujamies.”

Albumā iekļauto dziesmu vēstījums šajās dienās ir tikpat aktuāls kā senatnē - par ģimeniskajām vērtībām, mīlestību, randiņiem un laulībām, cerībām un zaudējumiem, kā arī pavisam praktiskām dzīves situācijām, piemēram, vēlmi padižoties citu priekšā un sastapt savu dzīvesdraugu. “Mēs esam jauna mūzikas grupa, kas sāk ar pamatiem - ar to, uz kā stāvam. Nezinām, kur šis ceļš mūs aizvedīs, bet sākam ar to, kas mums šķiet patiesi svarīgs,” norāda grupas līdere Signija Miltiņa. “Mūsu mērķis bija radīt albumu, kas skan šodien un rīt, saglabājot tautasdziesmu dvēseli. Albumā muzikāli var izjust gan romantiskas noskaņas, gan spēcīgas, ritmiskas enerģijas pieplūdumu,” piebilst basģitārists Oskars Krūklis.

Klausītāji iepriekš jau varējuši novērtēt singlus “Mēnesnīcā” un “Saules kāzas”, kuru domas stiprināšanai izstrādātas arī to videoversijas. Vairākas albuma dziesmas komponējis “Straumes” pianists Niks Freimanis, īpaši skaņdarbi radīti arī sadarbībā ar komponisti Unu Stadi. Dažās dziesmās tautasdziesmu teksti palikuši autentiski, citur tie pielāgoti mūsdienu klausītājam. “Mēs gribējām, lai šis albums ir kā laika kapsula - senās tautasdziesmas saglabā savu gudrību, bet skan kā mūzika, ko var klausīties mūsdienās,” stāsta Freimanis. “Albuma kopējā noskaņa ir enerģiska, ko pastiprina dinamiskas elektriskās ģitāras partijas, taču tajā atrodama vieta arī meditatīvām un romantiskām niansēm, kas izpaustas caur saksofonu un klavierēm. Mēs neizmantojam tradicionālos tautas mūzikas instrumentus, bet radām unikālu sinerģiju starp etno, popu un rokmūziku,” skaidro bundzinieks Nikolass Mūrnieks.

Ķeramies beidzot klāt pie paša albuma. “Straumei” ir padevušās vairākas debešķīgas kompozīcijas, kuru dēļ vien ir vērts klausīties visu šo lieldarbu. Pirmām kārtām tas sakāms par monumentālo dziesmu “Saules kāzas”, lieliska ir arī “Pērkons” un etnoroka garā ieturētā “Kalpu dziesma”. No modernizētajām tautasdziesmām - “Plūcu puķes, pinu kroni”. Savu lietu teicami pieprot ģitārists, odziņu uz tortes ik pa laikam uzliek saksofonists, bet patīkamākais pārsteigums ir grupas dziedošie vīriešugabali, no kuriem katrs var stāties pie mikrofona. Un, protams, Signija Miltiņa ar savu skaisto balsi.

Par to, kas nepatika. Diemžēl īsti netop skaidra albuma kopējā ievirze, piemēram, aiz ļoti skaistajām “Strauja upe tecēj’” un “Saules kāzas” ar latviešu tautasdziesmas tekstiem seko Unas Stades “instrumentīgā” “Tev nesaprast mani”, kas pilnībā izsit no sliedēm. Tāds pat svešķermenis ir arī “Vilkābele” (mūzika un teksts - Niks Freimanis). Acīmredzot vajadzēja tomēr pilnībā pieturēties pie tautasdziesmu aranžiju koncepta, bet dažādas “vilkābeles” atstāt citai programmai. Tiesa, arī ar tautasdziesmām te ne viss ir labi - uz “Auga, auga rūžeņa” vajadzētu izsludināt kādu memorandu par aizliegumu to pāraranžēt, nu cik var?! Turklāt “Straumei” būtu, ar ko šo kompozīciju aizvietot, jo jau minētajā prezentācijas koncertā Signija & Co lieliskā aranžijā izpildīja “Tumša nakte, zaļa zāle”, kas albumā diemžēl nav iekļauta.

Neraugoties uz visu minēto, albums noteikti vērtējams ar plus zīmi un var ieteikt “Straumi” iet aplūkot un notestēt dzīvajā kādā no nesen uzsāktās koncerttūres ar nosaukumu “Straume. Mūzika. Mājas.” koncertiem. Tuvākie no tiem: 17. jūnijā Cēsu novada Priekuļos (aiz mākslas skolas); 22. jūnijā Olaines Mežaparkā; 23. jūnijā Tukuma novada Džūkstes kultūras nama estrādē; 28. jūnijā Talsu novada Lubes pagastā (Lūrmaņu klintis). Šajos koncertos tiks atskaņotas jaunās dziesmas, kā arī izstāstīti personiski stāsti par to, ko tautasdziesmas nozīmē katram no grupas dalībniekiem.

Brīdinājums (vai labas ziņas): “Straume” noteikti izpildīs ne tikai albumā iekļauto repertuāru, bet arī citas dziesmas, un jautājums, vai klausītājiem, kas atnākuši gremdēties tautasdziesmu noskaņās, ies pie sirds, piemēram, Mārtiņa Brauna “Dzied’ ar mani, tautumeita”, ko grupa izpildīja Tallinas ielas kvartāla “ConTaktā”. Apskatniekam tā šķita absolūti lieka, taču tā ir gaumes lieta...