"Skunk Anansie" līdere pirms Rīgas koncerta pastāsta par savām izjūtām un pārdomām
Jau pavisam drīz, 21. jūnijā, britu rokgrupa “Skunk Anansie” sniegs koncertu koncertzālē “Palladium”. Koncertā skanēs gan grupas lielākie hiti, gan dziesmas no jaunākā albuma “The Painful Truth”, kas iznāca maijā. Koncertaģentūra “L Tips Agency” piedāvā sarunu ar odiozo grupas līderi, dziesmu autori un vokālisti Skin.
Pašlaik Skin tiek dēvēta par vienu no ietekmīgākajām sievietēm uz britu rokmūzikas skatuves. 57 gadus vecā dziedātāja, modes ikona, kā arī politiskā un sociālā aktīviste, kuras īstais vārds ir Debora Anna Daiera (Deborah Ann Dyer), dzimusi Londonā jamaikiešu imigrantu ģimenē.
Bērnībā saskārusies ar rasismu, vardarbību, mobingu, etniskās un seksuālās identitātes krīzēm, Skin tagad saka, ka šīs grūtības viņu tikai stiprinājušas: “Es neuzņēmos uz saviem pleciem šo smagumu. Kad norādi uz citu cilvēku rasismu, seksismu un homofobiju, viņi it kā šo nastu uzliek tev. Taču es nekad neesmu izlikusies par upuri šajās situācijās. Es uzskatu, ka produktīvāk ir runāt par pozitīvo un panākumiem.”
Viņa izveidotā grupa “Skunk Anansie” dibināta 90. gadu vidū - laikā, kad dominēja britpopa vilnis ar tādām apvienībām kā “Oasis”, “Blur” un “Pulp” priekšgalā. Neraugoties uz to, Skin un viņas grupas biedri palika uzticīgi savai muzikālajai vīzijai un necentās pielāgoties modei. Tā vietā viņi izvēlējās smagāku, politiski uzlādētu un dumpīgu skanējumu, ko papildināja Skin dzejiskie un trāpīgie skaņdarbu teksti. Tas, kopā ar Skin izteiksmīgo ārieni, nebaidīšanos runāt un nostāties sociāli neaizsargātāko pusē, padarīja “Skunk Anansie” par unikāliem. “Melna, homoseksuāla vokāliste, kura nenēsāja seksīgus tērpus un skanēja politiski? Tas bija netipiski un sasodīti grūti,” atzīst Skin. “Fakts, ka biju rokgrupas seja, daudziem lika justies neērti.”
Dziedātāja uzskata, ka, ja tevi potenciālo panākumu dēļ piespiež būt tam, kas neesi, nevajag izpatikt klausītājiem vai kritiķiem: “Godīgi sakot, kas vispār ir panākumi? Man panākumi ir radīt mūziku un to nodot plašākai publikai. Ja tu vērtē savu veiksmi caur rokmūzikas kritiķa acīm, tu vari sabojāt savu autentiskumu.”
Kad viņai jautā, kas koncertos sniedz vislielāko gandarījumu, Skin bez vilcināšanās atbild: “Kad esi aizkulisēs un dzirdi, kā cilvēki bļauj kā traki, vēl pirms esi uzkāpis uz skatuves. Ja dzirdi, kā kliedz “Skunk Anansie!”, tā ir vislabākā sajūta, jo zini - tūlīt sāksies eksplozija. Man pat runājot par to, metas zosāda!”
Skin ir dumpīga rokmūziķe, kas savulaik draudzējās ar Deividu Boviju, “Motorhead” līderi Lemiju Kilmisteru un modes dizaineri Aleksandru Makvīnu, dziedāja duetu ar Lučiāno Pavaroti un kļuva par pirmo melnādaino mākslinieci, kas kāpa uz Glastonberijas festivāla lielās skatuves kā “hedlainere” jeb galvenā zvaigzne. Kā solomāksliniece un kopā ar grupu viņa uzstājās Nelsona Mandelas 80. dzimšanas dienas koncertā kopā ar Stīviju Vonderu, Maiklu Džeksonu, Nīnu Simounu. Devusies koncertturnejās ar leģendāro rokgrupu “U2”, Leniju Kravicu, “Muse”, “Sex Pistols”, “Rammstein”, Robiju Viljamsu un citiem mūziķiem, piedalījusies šovā “The Masked Singer”, kā arī bija Itālijas “X Faktora” žūrijā.
Grupas līdere ir arī talantīga dīdžeja, rakstniece (viņas autobiogrāfija “It Takes Blood And Guts” tika publicēta 2020. gadā), un Līdsas Mākslas universitātes rektore. Visu dzīvi Skin bijusi aktīva dažādās sociālajās, kultūras un politiskajās iniciatīvās - devusies uz Rietumāfriku kopā ar globālo cilvēktiesību organizāciju “Amnesty International”, iestājusies pret dzimumorgānu sakropļošanu, ar mūzikas terapiju palīdzējusi bērniem ar īpašām vajadzībām, kā arī piedalījusies organizāciju “Baobab” un “Medical Foundation” aktivitātes, kas palīdz patvēruma meklētājiem un spīdzināšanas upuriem.
2021. gadā viņas ieguldījums mūzikā tika apbalvots ar Britu impērijas ordeni (OBE). “Man kļūst garlaicīgi, ja nav grūti. Es uzskatu, ka ir garīgi daudz interesantāk virzīties uz priekšu,” saka Skin. “Ja es neceļoju, jūtos kā iestrēgusi, kaut kas šķiet nepareizi. Par laimi, esot grupā, nekad ilgi nepaliec vienā vietā.”
