Recenzija: Agnese Dzjamko - "Stāsti par debess ķermeņiem"

Savdabīgā mūziķe Agnese Dzjamko izdevusi debijas albumu ar deviņām kompozīcijām, ko veido pašas personīgie pieredzes stāsti un situācijas, kurās viņa vienmēr spējot saskatīt dzīves vertikālo aspektu.

Albumu “Stāsti par debess ķermeņiem” pati Agnese Dzjamko raksturo kā dzīvu un dabisku sievieti, kas brīžiem ir klusa, brīžiem skaļa, dažreiz rotaļīga, bet tajā pat laikā asprātīga. Tomēr, galvenokārt, tā ir ēteriska, trausla, jūtīga un jutekliska. Tā ir nesteidzīga un relaksēta - pretēji tam, ar ko ikdienā tiek stimulēta mūsdienu cilvēka apziņa, dzīvot ātrāk un - seklāk. “Mana mūzika būs skaņu celiņš klausītāja dzīvei, kas ļauj dzīvot lēnāk un dziļāk,” rezumē Agnese.

Pirmais albuma singls “Miljardiem gadu” tika izdots jau vairāk nekā pirms gada - pērn aprīlī. Tam sekoja “Paralēlās pasaules” (augustā) un “Tuvāk pavasarim” (šā gada martā), līdz ar to klausītājiem Agnesi jau vajadzētu būt iepazinušiem. Uzreiz gan jābrīdina, ka vēlāk izdotās un/vai tapušās dziesmas mazliet atšķiras no pirmajiem singliem, kas liek domāt, ka mūziķe vēl bijusi - un varbūt pat joprojām ir - sava īstā ceļa meklējumos.

“Stāstos par debess ķermeņiem” apkopotās deviņas kompozīcijas katra tiešām simbolizē kādu debess ķermeni - Saules sistēmas astoņas planētas un Mēnesi. “Katra dziesma ir kā atsevišķa planēta ar savu gravitācijas lauku, savām frekvencēm un savām atslēgām, kas ietekmē dzīvi uz šīs Zemes ik sekundi,” skaidro Agnese.

Agnese savā mūzikā izmanto dažādus instrumentus, tostarp kokli, bansuri (indiešu bambusa flauta), futujaru (virstoņu flauta), kā arī dažādus sintezētus skaņas elementus. Viņu iedvesmo pasaules tautu etniskie dziedājumi, Latvijas koru kultūra un polifonija, un daba, kas dziesmās ienākusi caur lauka ierakstiem, ko mūziķe ievākusi vairāku gadu garumā. Kā rezumē zinātāji, tad “Agneses mūzikā novērojams dabas skaņu, akustisko pūšamo instrumentu un ēteriskas elektronikas savienojums.”

Laikam tā ir, turklāt interesantākās un vērtīgākās Agneses dziesmas šķiet tieši tās, kur šis savienojums ir uzskatāmākais. Apskatnieka favorītes ir mazliet meditatīvā “Brālis Mēness”, ar kokles un flautas skanējumu bagātinātā “Vai Tu mani gaidīsi?” un pop-elektronizētā “Kolīzija”, kas šī Agnesei netipiskā stilistiskā aspekta dēļ izklausās pārsteidzošāk.

Pirmās dziesmu skices Agnesei tapušas jau pirms septiņiem gadiem, taču šīm radībām sekojusi gara muzikālā pauze. 2022. gada rudenī viņa tomēr atgriezusies pie mūzikas un pat pieņēmusi lēmumu apgūt producēšanu. Laikam jau izglītošanās padevusies gluži labi, jo gandrīz visas albumā iekļautās dziesmas Agnese producējusi pati, miksēšanu un māsterēšānu uzticot Armandam Varslavānam.

“Albuma tapšanas laikā vadījos pēc moto “man viss ir dots, lai šis albums taptu”,” skaidro Agnese. “Tāpēc brīžos, kad šķita, ka kaut kas trūkst vai nav pieejams, es to izdomāju pa savam. Tāpat kā dzīvē, arī mūzikā man ir ļoti svarīgi palikt uzticīgai savām vērtībām un būt maksimāli autentiskai. Tādēļ arī albuma producēšanā izmantoju visu, kas bija rokas stiepiena attālumā, ļaujot skanējumam veidoties patiesi un dabiski.”

Agnese Dzjamko acīmredzami (tas ir, ausīmdzirdami) nav mēģinājusi ievietoties kādā konkrētā stilistiskajā nišā, uz albuma beigām ļaujoties arī popmūzikas ietekmei. Taču jāatzīst, ka, piemēram, afro-indiešu-ritmiskajā dziesmā “Miljardiem gadu” var vislabāk novērtēt viņas balss dotības, savukārt “Paralēlās pasaules” kā vidējam klausītājam saprotamākā dziesma šobrīd izpelnījusies lielāko straumēšanas servisa “Spotify” auditorijas uzmanību, tātad arī šādiem gabaliem ir vieta šīs dziedātājas repertuārā.

“Mūzika manā skatījumā ir vismaģiskākā māksla, jo tā spēj tieši pieskarties cilvēka dvēselei, apiet prātu un izteikt to, ko vārdos ne vienmēr iespējams pateikt. Tāpēc katra dziesma šajā albumā ir kā neliels portāls - tilts starp redzamo un neredzamo, starp cilvēcisko un dievišķo,” rezumē Agnese.

Lai minētais portāls darbotos vēl labāk, būtu ieteicams audiovizuālais priekšnesums - to laikam zina arī pati mūziķe, jo albuma prezentācijas pasākumā tiek solīts, ka “par prezentācijas vizuālo noskaņu parūpēsies gaismas un skaņas kompānija “Elker”, radot daudzslāņainu gaismu scenogrāfiju, kas emocionāli papildinās muzikālo stāstījumu.” Starp citu, šis pasākums notiks jau šo ceturtdien, 5. jūnijā, “Zvaigznāja” telpās Tēraudlietuves ielā, un uz to aicināts ikviens. Savas dziesmas Agnese atrādīs kopā ar ģitāristu Jāni Tumpeli un perkusionistu Eināru Latiševu.

Savdabīgs balss tembrs, mazliet īpatnēja dziedāšanas maniere, daudzu instrumentu pārvaldīšanas spējas, etnomūzikas pieskaņa - ļoti labs un perspektīvs virziens, kam gan grūti uzreiz iedomāties pielietojumu, tas ir, konkrēto auditoriju, kas varētu “Stāstus par debess ķermeņiem” godam novērtēt. Uzreiz nāk prātā festivāls “Laba Daba”, diemžēl šogad tas nenotiks… Nekas, gan nepazudīs - ne pati Agnese Dzjamko, ne viņas albums.