Recenzija: Izlase - "Odekolons Nr. 18"

Pēc trīs gadu pārtraukuma klajā nākusi jauna Latvijas neatkarīgo grupu izlase „Odekolons Nr. 18”, ko, kā jau ierasts, veidojis grupas “Inokentijs Mārpls” līderis un viens no Radio NABA raidījuma “Bitīt’ matos” vadītājiem Raimonds Lagimovs, kurš mūziķu (un ne tikai viņu) aprindās vairāk zināms kā Dambis.

Izlasē iekļautas grupu “Aston Kais”, “The Bad Tones”, “Alejas”, “Stūrī Zēvele”, “Nielslens Lielsliens”, “DJ Krankenwagen”, „Trīsas”, „Juuk”, „Effekts”, Ingus Baušķenieka u.c. dziesmas, kopskaitā - 25 skaņdarbi. „Izlase ir krāsaina. Pārstāvētas dažādu stilu grupas un izpildītāji, kuru dziesmas ierakstītas pēdējos pāris gados. Visas dziesmas ir latviešu valodā,” lakoniski komentē izlases izdevējs.

Protams, ka izlase ir pelnījusi nedaudz plašāku ieskatu tajā atrodamajās “underground” mūzikas pērlēs.

Par to, ka “izlase ir krāsaina”, jāpiekrīt visā pilnībā un absolūtumā, jo pie neatkarīgajām grupām vietu atraduši pat tādi izpildītāji, kuriem te it kā nekas nebūtu meklējams, piemēram, “The Bad Tones”, “Avakādo Latte”, “Athodi Brīnumzemē” un it īpaši jau Kapteinis Reinis. Līdzās tādiem “underground” smagsvariem kā Ingus Baušķenieks (dziesma “Īstenība”), “Juuk” (“Dies dos”), Juris Simanovičs (“Gaismas narkomāni”), “All Day Long” (“Divas ielas”), Nielslens Lielsliens (“Kokosi”) u.c. viņi izskatās diezgan neiederīgi, taču konkrētās izlasē iekļautās dziesmas, pēc Dambja domām, acīmredzot tomēr bijušas “Odekolonam” atbilstošas.

Izlase iesākas ar grupu “Martas Asinis” ar dziesmu “VGM” - kur vēl labākus ievadošos māksliniekus?! Atzīmēšanas vērti noteikti ir “NemoM” ar dziesmu “Kaijas”, Andra Vērdiņa simpātiskās “Kasetes”, ne ar ko nesajaucamā “Stūrī Zēvele” ar “Neviens”, Jānis Irbe ar “Sapņu stūri”, burtiskā nozīmē satriecošā “Ilonas Maska” ar dziesmu “Savi cilvēki”, jaukās un elegantās “Trīsas” ar “It kā dīvaini”, “Alejas” ar “Ūdensvīru” (jāatgādina, ka šī dziesma iekļuva “Zelta mikrofona ‘2024” Top 5 “Gada dziesmas” nominācijā!) un, protams, arī “DJ Krankenwagen” ar epohāli monumentālo “Idiņu”. Pārsteidz arī “Aston Kais” ar “Beigto govi” (līdz šim šī grupa kaut kā galīgi negāja pie dūšas),

Protams, “Odekolona” lielākā vērtība vienmēr bijusi iespējas došana par sevi muzikāli pastāstīt mazāk zināmām vai pat nezināmām grupām. No šī viedokļa apskatnieka lielākie atklājumi bija pāragri aizsaulē aizgājušā Ģirta Stankeviča grupa “Nepiedod”, kādā Rīgas dzīvoklī ierakstījušies “Viļņi” ar dziesmu “Protams, bet varbūt” un mīklainais Naave ar 2020. gadā ierakstīto “Nāve nāve”.

Izlase izdota kompaktdiskos un kasetēs. Šī ir septiņpadsmitā izlase “Odekolona” sērijā (Nr.13 tā arī pagaidām nav izdots, tāpēc šī nesakritība izlases numerācijā un reālajā to skaitā), kurā apkopoti spilgtākie pašmāju neatkarīgās mūzikas notikumi un tendences. Ierakstu papildina grāmatiņa, kur pārskatāmā formā apkopota īsa informācija par izlasē iekļautajām grupām, tādējādi buklets, tāpat kā pats skanošais materiāls, nākotnē varētu kļūt par uzskatāmu un taustāmu Latvijas neatkarīgās mūzikas kustības liecību, kad daļa no grupām varbūt jau būs izjukušas, to paveiktajam pazūdot jau novecojušu un neaktuālu straumēšanas servisu kapsētās.

Pat neticas, ka “odekolonu” jau ir tik daudz, bet tie, kuru mājas fonotēkās ir saglabājušās kasetēs ierakstītās pirmās izlases, var uzskatāmi salīdzināt, kā šo gadu gaitā ir mainījušās arī “underground” grupu tehniskās iespējas - ja savulaik viss izklausījās kā rakstīts pagrabā (vai mucā…), tad tagad pat tas, kas tiešām rakstīts pagrabā (vai “kādā Rīgas dzīvoklī”), ir visnotaļ pieņemamā un klausāmā kvalitātē.

Vēl tikai jāpiebilst, ka “Odekolons Nr. 18” vāciņa zīmējuma autore ir Elīna Brasliņa, un tas ir izmantots arī Bjankas Bellovas grāmatā „Ezers”.