Recenzija: Prāta Vētra – "Pūķa lietošanas instrukcija"
Vēl pirms dažiem gadiem vēsts par šo albumu sāktos aptuveni šādi: “Karstākais notikums latvju mūzikā – mūsu būtībā vienīgās supergrupas “Prāta Vētra” jaunākā studijas albuma “Pūķa lietošanas instrukcija” klajā laišana!” Notikums tas ir joprojām, turklāt itin karsts (albums datēts ar 12. maiju), taču milzu ažiotāžu “prātnieku” produkcija vairs neizraisa. Diemžēl.
It kā šķiet, ka kopš iepriekšējā “Prāta Vētras” studijas albuma izdošanas nav pagājis nemaz tik ilgs laiks, taču - nē, pietiekami ilgs, albums “Gads bez kalendāra” laists klajā 2021. gadā. Tiesa, 2023. gadā “prātnieki” vēl aplaimoja savus cienītājus arī ar četrdziesmu EP “Pagalmi”. Pārlapojot grupas oficiālo diskogrāfiju, sanāk, ka albumu skaits jau sasniedzis velna duci.
“Labs darbiņš, kas padarīts!” priecājas grupas vokālists Renārs Kaupers. “Esmu aizkustināts - 36 gadi un 13. albums ir klāt! Mēs neesam valstiska institūcija vai kāda organizācija, mēs paši pagalmā satikāmies un joprojām esam kopā, radām mūziku. Šis albums ir izsapņots un ierakstīts dzīvajā - pretēji tam, kā tapa iepriekšējais pandēmijas laikā. Grupas spēks ir kopā spēlēšanā vienā laikā un telpā - kaut kas brīnumains un skaists pēdējo divu gadu laikā notika un nu esam gatavi to nodot jūsu ausīm. Īpaši ar šādu, kolosālu albuma nosaukumu - “Pūķa lietošanas instrukcija”.”
“Pūķa lietošanas instrukcijā” kopumā ir 11 dziesmas. Albums radīts piecās radošajās sesijās Barselonā, ierakstīts studijās Stokholmā un Rīgā grupas ilggadējā muzikālā producenta zviedra Povela Olsona (Povel Olsson) vadībā.
Lūk, un šis liekas galvenais jaunā albuma mīnuss - producents. Iespējams, ka tās ir nepamatotas aizdomas, tomēr šķiet, ka ne bez Olsona svētības te mēģināts ieviest kaut kādus sterilus zviedriskās kvalitātes standartus, kas grupai nepiestāv. Brīžiem skan pat samākslotība. Spilgts piemērs ir albuma ievadošā dziesma “Pirmajā dienā” - pārspīlēti optimistisks un “pajolīgs” gabals (tiesa, ar superīgu videoklipu), ko gribētos albumā nobāzt ar 12. kārtas numuru vai novēlēt “Reiganiem”... Par laimi, pirmā dziesma gan var radīt nepareizu priekšstatu, tomēr tā nav jauno materiālu raksturojošākā - te ir arī krietni labāki gabali.
Pirmām kārtām tas sakāms par tituldziesmu, kurā dominē Jāņa Jubalta ģitārskaņa un Ingara Viļuma bass, liekot iztēlē uzburt to enerģiju, ko “Pūķa lietošanas instrukcija” šogad radīs “PV” lielajos brīvdabas koncertos. No šīs pat aptveres ir arī “Tu dejoji naktī”, tikai tās piedziedājums prasās pēc kārtīga atbalsta krāšņu gaismu izskatā, bet gan jau grupas arsenālā būs arī tās. Diezgan īpatnējs ir “Smilšu milzis” un it īpaši “Faraonu dziesma”, uz kurām klausītāju reakciju grūti prognozēt, taču apskatnieks tās ierakstītu izdevušos ailītē. Starp citu, šajā albumā “PV” plaši izmantojuši arī pūšamo instrumentu pakalpojumus.
Kā otrais singls jaunā albuma atbalstam tika izvēlēta dziesma “Gribēju būt rokstārs”, un tā gan varētu būt šī ripuļa vidējais raksturlielums, lai arī, pēc apskatnieka domām, ne pats veiksmīgākais. Tāpat droši vien klausītājiem pie sirds ies pozitīvā “Satiksimies rīt” (o, kas par ģitārspēli!), kas piestāv “Prāta Vētras” repertuāram, savukārt koncertu noslēdzošajā daļā lieliski iederēsies albumu noslēdzošās “Krāces”, kam garantēts stadionā sanākušo kopkoris. Taču nebūs nekāds brīnums, ja “PV” pielūdzēji īpaši pavilksies uz dziesmu “No 7 dienām septiņas”. Kāpēc? Jo apskatnieku tā teju fiziski nošķebina, bet tas ir rādītājs, ka citiem patiks...
Ja par albuma vizuālo daļu, tad dizains ierasti top taustiņinstrumentālista Māra Mihelsona pārraudzībā, un šoreiz vinila un CD noformējums radīts kopā ar jauno dizaineri Juriju Lukijanišenu. “Izlēmām paši sev uz ievērības cienīgajiem svētkiem uzdāvināt fotosesiju ar mūsu pasaulslaveno draugu Antonu Korbeinu (Anton Corbijn). Ieraudzījām fotogrāfijas un nešaubīgi sapratām, ka mums ir albuma vāciņš! Barselonā nejauši uzietā apgleznotā siena ir gluži kā klavieru taustiņi un katrs no mums kā notiņa. Diska un vinila noformējumā iekļāvām arī dokumentālas fotogrāfijas, kuras uzņēmām albuma ieraksta procesā ar vienreiz lietojamiem fotoaparātiem,” stāsta Mihelsons.
Rezumējot: “Prāta Vētras” jaunajam darbam nav ne vainas, tas ir visnotaļ atzīstams un klausāms, ar vairākām labām dziesmām un, kā jau vienmēr, ieklausīties liekošiem tekstiem, tikai... tā sen vairs nav tā “Prāta Vētra”, kas savulaik “rāva nost jumtus” tūkstošu tūkstošiem. Pastāv bažas, vai jaunais albums pat tiks “Zelta mikrofona” nominantu Top 5, taču - nu un tad?! Cilvēkiem joprojām patīk un patiks, it īpaši koncertos.
Atgādināsim, ka “Prāta Vētra” šovasar dosies koncerttūrē un priecēs fanus piecās pilsētās, kur dzīvajā varēs jauno lieldarbu notestēt pilnvērtīgāk: 26. jūlijā Jelgavā, 2. augustā Valmierā, 9. augustā Ventspilī, 16. augustā Daugavpilī un 23. augustā Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē. “Pirmās dienas tūrē" gaidāmi dažādi pārsteigumi un iespaidīgs šovs, kuru “Prāta Vētras” komanda jau producē pilnā sparā. “Cītīgi gatavojamies - plānojam, mēģinām, organizējam, lai kopā ar saviem klausītājiem pavadītu piecas košas nedēļas nogales. Līdz koncertiem atlikuši nedaudz vairāk kā divi mēneši, aicinām biļešu iegādi neatstāt uz pēdējo brīdi!” aicina “Prāta Vētra”.