Recenzija: Sudden Lights - "īsas vasaras garas ziemas"

Pagājušajā nedēļā svinīgās noskaņās savu jaunāko studijas albumu kinoteātrī “Splendid Palace” demonstrēja “Sudden Lights” – grupa, kas ilgāku laiku mīņājās pie latvju mūzikas elites sliekšņa, taču šķiet, ka nu beidzot ir tam “pārmīņājusies” pāri.

2012. gadā Pāvula Jurjāna Rīgas mūzikas skolā dzimusī grupa “Sudden Lights” pie studijas lieldarbiem strādā nopietni un ar regularitāti vismaz reizi trīs gados. Līdz šim šīs četrotnes oficiālajā diskogrāfijā bija albumi “Priekšpilsētas” (2017), “Vislabāk ir tur, kur manis nav” (2019) un “Miljards vasaru” (2022), bet nu kārta ceturtajam ripulim (un arī vinila platei) ar duci jaunām kompozīcijām, ieskaitot interlūdiju jeb mistisko priekšlasījumu “Piedodiet” un klavierdarbu kopā ar Raimondu Paulu (jā, jā, to pašu!) “Mīlestība izdzīvos”.

“Kopš iepriekšējā albuma pagājuši trīs gadi, bet ir sajūta, ka pagājusi vesela mūžība. Tik daudz kas noticis un šķiet mainījies arī mūsos. Jaunajā albumā gribam būt dzīvi kā pati dzīve, šeit un tagad. Šis albums ir tāds, kādu redzam un dzirdam pasauli 2025. gadā - mēs, četri puiši no Āgenskalna,” tā to piesaka paši “Sudden Lights”.

Prieks par sastāva pastāvību, jo četri puiši no Āgenskalna joprojām ir Andrejs Reinis Zitmanis (vokāls), Kārlis Matīss Zitmanis (ģitāra), Kārlis Vārtiņš (bass) un Mārtiņš Matīss Zemītis (bungas).

Šajos trīs gados grupas dzīvē tiešām ir noticis mežonīgi daudz kas, ieskaitot dalību pašmāju lielākajos festivālos “Positivus” un “Summer Sound” (2022), koncertvideo no uzstāšanās “Hanzas Peronā” izdošanu (2022), piedalīšanos 2023. gada Eirovīzijas finālā ar dziesmu “Aijā”, lielkoncertu Mežaparka Zaļajā teātrī un tajā safilmētā izdošanu koncertfilmā (2023) utt., u.t.jpr. Līdz ar to apskatnieka pirms trīs gadiem izteiktās aizdomas, ka “Sudden Lights” vīriem trūkst harizmas, vairs nav pamatotas, jo nu gandrīz ikviens vaigā pazīst ne tikai Andreju, bet arī nerimstošo enerģijas kamolu Zitmani jaunāko, hokejista Eduarda Tralmaka brālēnu un basa pavēlnieku Kārli, kā arī oficiāli par lielāko ēdāju grupā kronēto Kaspara Zemīša dēlu Mārtiņu pie bungām.

Pēc “Miljards vasaru” izdošanas apskatnieks arī ieminējās, ka “Sudden Lights” ir “Prāta Vētras” potenciāls, tikai tas joprojām netiek realizēts. Ņemot vērā to, ka “PV” karjera diemžēl acīmredzami virzās uz izskaņu, šī būtu īstā reize iekārtoties viņu tronī, taču izskatās, ka “Sudden Lights” pēc tā nemaz nekāro - jaunais darbs ir solis romantiskākas un melanholiskākas popmūzikas virzienā. Piemēram, dziesmas “Trubadūrs”, “Eldorado” un “Čikāgā vai Rīgā” ir teju liriskuma etalons, savukārt “Februāris” jau velk uz miegu.

Taču ir arī spriganāki gabali, kuru dēļ šis albums tomēr vērtējams ar lielu un treknu plus zīmi. Pirmām kārtām tas sakāms par episki sāpīgo “Lai tev apnīk skumt”, kam savdabīgumu tā kulminatīvajā daļā piešķiļ elektronikas piesitiens, un ar trauksmaino ritmu un teicamo basu apveltītā, kā arī nelielu repa iespraudumu bagātinātā “Nejauši kadri”. Starp citu, abas šīs dziesmas (un vēl viens lielisks albuma gabals “Septiņdesmito pludmales”) uzskatāmi parāda, ka “Sudden Lights” savā mūzikā no eksperimentiem, novitātēm un pārmaiņām nebaidās. Jāatzīmē arī melodiski labdabīgā “Saules dienas” (tā atgādina kaut ko no “Carnival Youth”), varbūt arī “Celtnieks”, joprojām nav apnikusi arī simboliskā “Mēs turpināmies”. Pilnīgi noteikti jāatzīmē un jāuzslavē Kārļa Vārtiņa superīgo sniegumu visa albuma garumā, kā arī Kārļa Matīsa Zitmaņa aizrautīgos ģitārsolo. Ieklausīties liek dziesmu teksti - vēl viens pluss.

Jāpiebilst, ka jaunais albums būs stūrakmens gaidāmajam “Sudden Lights” koncertam Rīgas arēnā, kas notiks 15. novembrī. Vai grupai izdosies savākt arēnu, vai tas nav pārlieku ambiciozs mērķis? Jādomā, ka izdosies - grupai ir ļoti spēcīgs menedžments, kas varētu izvilkt kamieli caur adatas aci, bet te pat nekāds kamielis nav jāvelk, jo “Sudden Lights” ir noturīga un daudzskaitlīga fanu bāze, kuru “īsas vasaras garas ziemas” noteikti nesamazinās.