Recenzija: whenever near - "joy eventually"

Pašmāju indī grupa “whenever near” publicējusi savu pirmo pilnmetrāžas albumu ar nosaukumu “joy eventually”. Uzreiz jāapstiprina, ka – jā, viņiem viss rakstās ar mazajiem burtiem, tikai nav informācijas, kas mūziķus diktē šādai kaitinošai (ne)pareizrakstībai.

Grupas “whenever near” debijas albumā iekļautas astoņas dziesmas angļu valodā. “Šis ieraksts pievēršas personīgo pārdzīvojumu pieredzei, lūzuma brīžiem, nemieram, zaudējumam un neizskaidrojamai cerībai, kas uzrodas dzīves drūmākajos brīžos,” informē paši mūziķi. “Emocionāli turbulentais “joy eventually” lasās kā dienasgrāmata pakārtota mūzikai; tas ir introspektīvs nozīmju un atbilžu meklējums, pat ja tā ir vien sava haosa izdziedāšana tunelī ar gaismu tā galā.”

Iesākumā par pašu grupu. Tās pirmsākumi meklējami Rīgā, grupas sastāvā ir divi mūziķi - savulaik “Sus Dungo” sastāvā redzētā Anneli Arro (vokāls, taustiņi) un Toms Taukulis (dažādi instrumenti, dziesmu autors).

Abi darbojušies arī projektā “himnas”, kurš savulaik nominēts “Austras balvai” un “Zelta mikrofonam”. 2023. gadā iznāca grupas EP “short hair now” ar sešām dziesmām angļu valodā, bet pērn izdoti ļoti cerīgi singli “back forty” un “heaven”, kuri gan “WN” jaunajā apkopojumā interesantā kārtā vietu nav atraduši.

“Albums ir reizē atzīšanās un reizē svinības - starp maigo vokālo izpildījumu un sapņainajām metaforām veidojas telpa, kuru piepilda gan guļamistabas popam raksturīgā intimitāte, gan ritmiska indīroka dinamika. No trauslās nostaļģijas dziesmā “many a moment” līdz garīgam atšķetinājumam kompozīcijā “444”, noslēdzot ar izaicinošu ievainojamību “whatever”. Šī mūzika aicina klausītāju pārdzīvot kopā - un atgādināt, ka prieks, kaut aizkavējies, ir vienmēr aizsniedzams,” par albumu stāsta “whenever near” mūziķi. Pēc albuma izdošanas grupa bija plānojusi organizēt arī pirmos koncertus - cerams, ka šī iecere nav mainījusies.

Par albumu. “whenever near” piedāvā ļoti glītu indīmūziku ar skaistu meitenes balsi, kas latvju “gudrās mūzikas” vērtētājiem noteikti patiks. Apskatnieks kā ausīs iekrītošākos skaņdarbus ieteiktu “for the first time in weeks”, “444” un “out of bonds”, taču gan katrs te atradīs kaut ko sev piemērotu. Kopumā ļoti simpātisks lieldarbs, tikai grūti iedomāties, kur grupa varētu piedāvāt šāda veida programmu: iespējams, viņi varētu iesildīt kādu no pašmāju jaunajiem un perspektīvajiem koncertzālē “Palladium”, varbūt pat kādu Rietumu grandu, kas izvēlētos dot iespēju pašmāju censoņiem, taču, lai izpelnītos šādu uzaicinājumu, “WN” pašiem vēl jāuzaudzē muskuļi.