"ApLatviju" - šāds nosaukums dots motociklistu grupas ceļojumam apkārt Latvijai, lai sasniegtu tālākos valsts rietumu, dienvidu, austrumu un ziemeļu punktus, portālu nra.lv informēja organizatori.
No 4. līdz 8. jūnijam, piecu dienu laikā plānots nobraukt vairāk nekā 1800 km pārsvarā pa neasfaltētu ceļu, "ApLatviju" aicina pievienoties motociklistus Latvijas robežvietu apskatē.
Juris Vucāns, ceļojuma idejas autors uzskata, ka motociklisti "ApLatviju" brauciena laikā pārbaudīs savu pacietību un mototehnikas izturību - maršrutā iekļautas pieturvietas arī mazapdzīvotos Latvijas rajonos. "Vēlamies noskaidrot, cik spējīgi esam tikt galā ar visām grūtībām, ko mums var "piespēlēt" šāds brauciens izzinot dzimtās āres", tā Juris. Lai gan ekstrēmā motokompānija ceļam izmantos vecās, labās drukātās kartes, Jura ceļojuma biedrs Edgars Podgornijs savam motociklam būs pievienojis GPS raidītāju. Mājas lapās www.kurtuesi.lv un www.melga.lv "ApLatviju" pārvietošanās punktiem sekos līdzi mājās palicēji, bet vēlāk Latvijas pierobežu ceļu maršrutus interesenti varēs ielādēt navigācijas iekārtās! Vairāk informācija: www.melga.lv
Piecu dienu laikā motobraucēju grupa apceļos Latviju maršrutā Rīga - Grobiņa - Nīgrande - Grenctāle - Aknīkste - Ēģipte - Demene - Landskorona - Ipiķi - Rīga.
Daudzi maršrutā minētie apdzīvoto vietu nosaukumi nav atrodami interneta meklētājos un ciems Ēģipte Latgalē izraisījis patiesu interesi. Motoceļotāji apskatīs ne tikai dabas un kultūrvēsturiskos objektus, bet fotogrāfijās un pierakstos fiksēs redzēto mazajos Latvijas pierobežas ciemos.
Pirmajā dienā motobraucēji no Rīgas līdz Grobiņai brauca cauri vietām gan ar mazpazīstamiem nosaukumiem (Peles, Lapsas, Cielavas), gan Ventspilij, Užavai, apskatot Kaivē Senču ozolu, Bīlavā Velna laivu un Ošvalkos piemiņas zīmi bēgļiem. Kaives senču ozols (Sēmes pagasts, Tukuma novads) ir "11.resnākais un pats apjomīgākais ozols Baltijā un visā Austrumeiropā. (800 - 1000 gadu vecs). Tā apkārtmērs ir šobrīd 10,2 metri". Bīlavu Velna laivu (Lubes pagasts, Talsu novads) uzskata par Latvijas neparastāko arheoloģisko pieminekli - "bronzas laikmetā Ziemeļkurzemes teritoriju apdzīvojuši skandināvi. Velna laiva ir seno skandināvu apbedījuma vieta, un lielu laukakmeņu krāvumu senkapi laivas formā raksturīgi seno skandināvu ciltīm. Bīlavu velna laivas garums ir 15 m, platums 4,5 m, no sākotnējiem 38 akmeņiem 21 saglabājies savās vietās". "Cerību bura" - piemiņas zīme latviešu bēgļiem uz Zviedriju (Jūrkalnes pagasts, Ventspils novads) - "no 1944.gada rudens līdz 1945.gada pavasarim, baidīdamies no PSRS okupācijas, daļa Latvijas pilsoņu centās pa jūras ceļu nokļūt Zviedrijā. Piemiņas zīmi autors tēlnieks A.Burvis realizējis kā latviešu bēgļu piemiņu simbolizējošu cerību buru".
Otrās dienas mērķis ir sasniegt Latvijas tālāko rietumu punktu Kurzemē, Bernātos un dienas laikā apskatīt bijušās PSRS Aviācijas bāzes netālu no Mālkalnes, Elejas un Veczāmeļiem. "No 1944. līdz 1994.gadam Latvijā bija dislocētas vairāk nekā 3000 padomju karaspēka vienības 700 objektos 24 no 26 Latvijas rajoniem. Teritorija, ko aizņēma padomju bruņoto spēku daļas un to infrastruktūras, bija vairāk nekā 120 000 hektāru liela"
Kurzemes lepnums ir meži, Baltijas jūras stāvkrasti un jūrmalas zvejniekciemi ar savu ir īpašo atmosfēru. Kurzemē motobraucēji apskatīs Rudes vējdzirnavas, kas ir Valsts nozīmes industriālais piemineklis (Rudes, Otaņķu jeb Prenclavu dzirnavas). Kā vēsta portāls "Zudusī Latvija", dzirnavas celtas 1855.gadā, ir vienas no lielākajām sešspārnu holandiešu tipa vējdzirnavām Latvijā. "Līdz mūsdienām nav saglabājušies spārni, kuru garums no ass bija desmit metru. Malšanas mehānismi saglabāti agrākajā izskatā, taču kopš spārnu zaudējuma dzirnavas darbina elektromotors. Šīs, iespējams, ir vienīgās dzirnavas, kuras darbojas bez pārtraukuma līdz mūsdienām."
Latvijas motorobežas izzināšanas trešajā dienā cauri Lielmēmelei un Vecmēmelei, Ķīseļiem un Pūteļiem motopulciņš dosies uz Demenu, kas braucēju maršrutā nosprausts kā Latvijas tālākais dienvidu punkts. Daudzveidīgais reljefs, mežu, lauku, ezeru un pakalnu mija, ko caurvij līkumainie lielceļi, veido tipisku Latgales ainavu. "Raksturīgā Latgales ainava ar augstienēm un ieplakām ir veidojusies ledāja iedarbības rezultātā."
Maz pieminēts fakts ir apdzīvota vieta pie Latvijas - Lietuvas robežas Medumu pagastā - Ēģipte. Kā liecina vēstures avoti, "agrākajā Kurcuma pagastā pastāvēja diezgan liela apmetne, kam bija slavens nosaukums Ēģipte. Tā radās XVI gadsimta beigās, sākumā dēvēta par Vilkumiestu. Ar Ēģipti ir saistīta dzejnieka Raiņa bērnība - te viņu gatavoja skolai mācītājs Svensons. Savukārt Medumos ir dzimusi olimpiskā čempione basketbolā U.Semjonova" .
Turpinot braucienu pa mazāk asfaltētiem ceļiem Latgalē, motogrupa ceturtajā dienā no Lastovkiem, Malcāniem un Krasnopoles ieradīsies Landskoronā - Latvijas tālākajā dienvidu punktā, lai caur Zilupi un Pudinavu sasniegtu Kārsavu - pilsētu Latgales austrumos netālu no Krievijas robežas, Rītupes krastā, 31 km uz ziemeļiem no Ludzas, kur "Latgaļi Kārsavas tagadējā teritorijā dzīvojot kopš 8.gadsimta".
Piektajā dienā motobraucēji no Līzespasta, caur Pedeli, Unguriņiem, Dirlām un Ķirbēniem ieradīsies Ipiķos - netālu no Igaunijas robežas (tālākais Latvijas ziemeļu punkts, kas atzīmēts ceļotāju maršrutā). Vidzemē iespējams izbaudīt gleznaino upju un ezeru skaistumu, priecāties par mežu un pļavu dabas ainavām. "Griežam atpakaļ", teiks grupas vadītājs un pa Vidzemes apdzīvotām vietām - Ramatu, Puņmutēm, Ežiem, Vecsalacu, Mustkalniem atgriezīsies sākumpunktā - Latvijas galvaspilsētā Rīgā.