Recenzija: Tautumeitas – “Zem saules”

© Publicitātes foto

Etnopopa mūzikas apvienība “Tautumeitas” jau svētdien aizdevās uz Šveici, kur viņas 15. maijā ar dziesmu “Bur man laimi” uzstāsies Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfinālā (un, cerams, ka 17. maijā arī finālā). Uz to dziedātājas nebrauks tukšām rokām, bet gan ar jauno albumu azotē.

Grupas jaunais albums “Zem saules” pēc skaita ir jau piektais meiteņu diskogrāfijā. Iepriekšējie - “Lai māsiņa rotājās!” (kopā ar grupu “Auļi”, 2017), “Tautumeitas” (2018), “Dziesmas no Aulejas” (2020) un “Skrejceļš” (2022). “Tas ir stāsts par dzīvi vienā ritmā ar dabu - par gaismu, kas dzimst, kulminē un rimst līdz ar mums. Katrā dziesmā esam ielikušas savu sirdi un dvēseli, senču tradīcijas un zemes spēku - visu, ko ik dienu nesam sevī. Lai šis albums sasilda, satuvina un atgādina par saules spēku!” ar šādiem pavadošajiem vārdiem savu jauno garabērnu tautās laida “Tautumeitas”.

Albums veidots kā muzikāls ceļojums cauri latviešu gadskārtām - tas veltīts saules un mēness kalendāram, dabas cikliem un gadskārtu svinamajām dienām, kas latviešu tautai gadsimtiem bijušas nozīmīgas gan sadzīvē, gan garīgajā pasaulē. Ar šo skaidrojumu vēlams iepazīties pirms albuma klausīšanās, citādi var nekļūt skaidrs, kāpēc pavasara izskaņā dzirdamas līgodziesmas vai Meteņu un Ziemassvētku tematika. Otrs - jāņem vērā, ka šo albumu “Tautumeitas” acīmredzot veidojušas ar domu par tā atrādīšanu Rietumu auditorijai Eirovīzijā (ne velti tam ir arī angliskais nosaukums - “Under The Solar Spell”), līdz ar to tautiskā garā ieturētās kompozīcijas izklausās mazliet pārspīlēti - protams, raugoties ar pašmāju klausītāja acīm.

Lai gan 4. maija vakarpusē “Tautumeitas” devās uz Šveici, pa dienu viņas valsts svētku ietvaros vēl paguva uzstāties Saulkrastu brīvdabas estrādē. Nelielajā koncertiņā tika izpildītas arī 3 - 4 dziesmas no jaunā albuma un izskatījās, ka klausītāji tās labprāt pieņems. Viena no tām bija apskatnieka pati nemīlētākā šī albuma dziesma “Kur tie zilie dūmi kūp” ar šaušalīgi naivo tekstu un grūti izprotamajiem Balkānu motīviem tās noslēgumā, bet nekas - klausītājiem patika pat tā! Savukārt eirodziesma “Bur man laimi” - izskatās, ar to viss būs labākajā kārtībā, jo dzīvajā tā izklausījās krietni interesantāk nekā “Supernovā”. Turklāt straumēšanas servisā “Spotify” tā jau pārsniegusi cienījamo pusotra miljona klausījumu atzīmi, tātad mūsu dziesmu godam novērtējuši arī cilvēki ārzemēs.

“Albums nosaukts “Zem saules”, jo vēlējāmies caur dziesmām parādīt, cik īpašā vietā dzīvojam - esam ziemeļu tauta, kas piedzīvo visas pārmaiņas dabā: no bargām ziemām līdz siltām vasarām. Agrāk laiku noteica pēc dabas ritējuma un saule un mēness bija kā pulkstenis un kalendārs vienlaikus,” skaidro grupas līdere Asnate Rancāne. “Senajās tradīcijas ir ap 38 latviešu gadskārtu svētku un svinamo dienu, kas atspoguļo dabas procesu ritējumu arī filozofiskā aspektā, domājot par cilvēka mūža gadalaikiem - šo sauli un viņsauli. Mēs esam atkarīgi no saules - tā ir dzīvības avots, pielūgsmes objekts, bet arī spēks, ko nedrīkst nenovērtēt. Šajā albumā ir gan cieņa, gan pietāte pret šo spēku,” māsu papildina Aurēlija Rancāne.

Katra dziesma ir no kādām gadskārtām un/vai svētkiem, un tās secīgi šajā albumā arī sarindotas, sākot ar Meteņiem un līdz pat Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam, savukārt Eirovīzijas “buramdziesma” ir pati noslēdzošā. Albumu ievada dziesma “Mēs dancosim”, kas pēc savas noskaņas un arī piedziedājuma teksta dīvainā kārtā atgādina… “Bermudu divstūri” (un ne tikai apskatnieka vērtējumā). Vēl kādas asociācijas rodas, klausoties “Kas dimd” - šī etno-sintīpopa dziesma uzstājīgi atsauc atmiņā kādu no pašu “Tautumeitu” gabaliem, tikai grūti atcerēties, kuru tieši - varbūt “Pādi”? Taču tas pat nav traucējoši, jo šī modernizētā etnodziesma tik un tā ir viena no drosmīgākajām un līdz ar to arī interesantākajām jaunā albuma dziesmām.

Protams, minētā dziesma absolūti nepatiks tradicionālāku folkmotīvu mīļotājiem - tiem droši vien labāk ies pie sirds, piemēram, “Dīna”, “Tu, lietiņi” vai “Danco, Jāni”, varbūt “Bēdz, bēdz, Saulīte” vai monumentāli klasiskā “Viņsauli daudzinot”. Abas nometnes vienojošā dziesma varētu būt “Gan gan”, kurā netrūkst ne tautisku skaņu, ne modernāka skanējuma, ne arī varena un cieņu raisoša līdervokāla, ko, cik bija vērojams koncertā Saulkrastos, šajā dziesmā uzņēmusies plaša muzikālā spektra profesionāle Gabriēla Zvaigznīte.

Laikam vietā atgādināt par “Tautumeitu” sastāvu, kas, salīdzinot ar sākotnējo variantu, pēdējos gados nomainījies uz pusi: Asnatei Rancānei, Aurēlijai Rancānei un Laurai Līcītei pirms vairākiem gadiem pievienojās Gabriēla Zvaigznīte, bet salīdzinoši nesenāk Kate Slišāne un Annemarija Moiseja. Pārsteidzoši, cik “Tautumeitas ‘2025” organiski papildina viena otru dziedājumos, turklāt meistarīgi prot spēlēt dažādus instrumentus - lai piedod grupu atstājušās meitenes, bet šis izskatās spēcīgākais apvienības sastāvs tās vēsturē.

“Dziesmas šajā albumā elpo līdz ar dabu - kā diena, kas aust, kulminē un riet, kā saule, kas dzimst un noriet cilvēka sajūtās. Mēs dzīvojam ciklos,

tāpēc šo albumu vērts klausīties secīgi un ļaut sev būt ritmā, kurā pati daba mūs aicina būt,” rezumē Laura Līcīte.

Jāpiebilst, ka pie viena “Tautumeitas” izziņojušas arī šā gada “Rītausmas koncertrituālu” - pērn tas notika Daugmales pilskalnā, sajūsmināja visus tur pabijušos un vēlāk arī tur nepabijušos, jo šis pasākums tika iemūžināts koncertfilmā. “Rītausmas koncertrituāls” jau otro gadu pēc kārtas apvienos dzīvo mūziku un vasaras saulgriežu rituāla elementus, balstoties latviešu tautas tradīcijās, un risināsies naktī no 20. uz 21. jūniju, tikai šoreiz Aizkraukles pilskalnā. Koncerts sāksies plkst. 2:00, vēl pirms saullēkta. “Vasaras saulgrieži ir enerģētiski spēcīgākais gada brīdis, apmeklētāji tiek aicināti ierasties laicīgi, lai iejustos vietas atmosfērā un sagatavotos īpašajai muzikālajai pieredzei!” Bet, lai ierastos laicīgi, vispirms ir laicīgi jānopērk biļetes. Un to var izdarīt jau tagad.

Svarīgākais