Recenzija: Lauris Bankevics - “Ko domā tu?”
Apslīcinājis savus cienītājus (un arī necienītājus) singlu jūrā, dziedātājs Lauris Bankevics beidzot izdevis arī pilnu debijas albumu. Tajā iekļautas 15 jaunas oriģināldziesmas, kuru mūzikas un vārdu autors ir dziedātājs un dziesmu radīšanā ražīgais kā konveijers Gatis Mūrnieks.
Lauris Bankevics savus pirmos solo ierakstus sāka publicēt 2023. gada vasarā, līdz ar to var teikt, ka darbs pie debijas albuma ritējis salīdzinoši ātrā tempā. Bruņojies ar joprojām ietekmīgo “mikrofoniešu” aizmuguri un licis Gati Mūrnieku kā dziesmu autoru trumpī, Dobelē dzimušais jelgavnieks braši soļojis pa popmūzikas taciņu, līdz sasniedzis - jā, ko tad viņš ir sasniedzis? Pagaidām neko lielu, tomēr singli ir singli un arī albums ne katram bijis pa spēkam.
Albumā “Ko domā tu?” iekļauta virkne duetu, tostarp ar Zix (īstajā vārdā Zigmārs Liepiņš), Kristīni Šomasi un reperi Artūru M, savukārt vienā pie mikrofona pielikts arī pats Mūrnieks. Visas dziesmas producējis, aranžējis un miksējis pieredzējušais Gints Stankevičs.
Lauris Bankevics lielāko bērnības daļu pavadījis Dobeles rajonā, tad dzīves ceļš viņu aizvedis uz Jelgavu, kur pabeigta vidusskola un augstskola, un tieši augstskolā sākušās arī muzikālās gaitas. “Uzstājoties universitātē, Studentu folkfestivālā, iepazinos ar dziesmu autoru un dziedātāju Gati Mūrnieku. Mans sapnis vienmēr ir bijis ierakstīt dziesmu albumu. Kopā ar Gati nonācām pie lēmuma šo sapni realizēt kopā,” pēc pirmā singla izdošanas klāstīja Lauris.
Nu sapnis ir realizēts. “Jaunās dziesmas caurstrāvo attiecību un mīlestības tematika. Klausītājam pašam ir iespēja izdzīvot šīs dziesmas caur savas dzīves un pieredzes prizmu. Dzīvē ir brīži, kad jāpārvar attiecību krīzes un jāiziet cauri vientulībai - līdz brīdim, kad sastopam to īsto, vienīgo,” tā Lauris Bankevics.
15 dziesmas - tā nav joka lieta, savukārt par to saturisko pusi… Negribas neko sliktu teikt, cilvēks taču ir centies, turklāt dzied Lauris patiešām labi. Pirms daždesmit gadiem viņš ar šādu programmu varētu uzprasīties iesildīt “100. debiju”, “Tranzītu”, “Pamatinstinktu” vai vismaz “Eldorado” ar Inesi vai “Bingo” u.tml., savukārt padomjlaikos tarifikācijas skatēs diez vai būtu saņēmis atļauju uzstāties tālāk par Dobeles vai Jelgavas rajona, vai varbūt tuvākā kolhoza klubu. Protams, Gints Stankevičs ir centies vaiga sviedros, lai tas viss pēc kaut kā izklausītos, un beigu galā savu ir panācis, pret šī
albuma kvalitāti iebildumu nav. Ja nu kādu dziesmu obligāti jāizceļ, tad tās varētu būt kopā ar Zix iedziedātā “Uz manas ielas” (šī Gata programma “eksfabrikantam” Zix vispār piestāvētu daudz labāk) vai “Dēmoni”, taču šajā vienveidībā grūti kaut ko uzcelt - ausis pat atplaukst padzirdot, kā dziesmā “Kāpēc?” repo Artūrs M, par ko normālos apstākļos prieka būtu maz vai nemaz…
Ko vēl piebilst? Albuma noformējumam izmantota Patrīcijas Raven glezna “Pali”. Viss.