Šīs nedēļas centrālais notikums latvju smagās mūzikas (un ne tikai tās) cienītāju dzīvē - “pagan metal” līderu “Skyfoger” pēc skaita astotā studijas albuma “Teikas” prezentācijas svētku koncerts, kas notiks 3. maijā Rīgas arēnā. Lai gan “debesukalēji” dimdinājuši un spēruši pērkonus un zibeņus dažāda mēroga koncertzālēs un āra stadionos, šis atkal būs viņu kārtējais solis uz priekšu.
Grupa “Skyforger” šogad atzīmē savu 30 gadu pastāvēšanas jubileju un skaidrs, ka 30 svecītes no metāltortes vajadzēja nopūst ar vērienu, turklāt papildu iemesls lielākām svinībām ir arī jaunais albums. Starp citu, uz to gaidīt “debesukalēji” saviem faniem lika kaitinoši ilgi, jo iepriekšējais studijas lieldarbs “Senprūsija” tika izdots tālajā 2015. gadā. Iemesli tam ir dažādi: ārzemju tūres, kovidlaiks, arī bundzinieku maiņa - 2022. gadā aiz sitamo instrumentu krāvuma sēdās Jānis Osis, kurš nomainīja Artūru Jurjānu (šobrīd spēlē grupā “Uguns”).
“Mums mēģinājumi notiek tikai reizi nedēļā, jo katram ir arī savi darbi. Ja notiek koncerti, tad viss tiek atlikts, jo rūpīgi gatavojamies tiem, līdz ar to arī dziesmu jaunrades process ievelkas. Ja vasarā koncertu ir vairāk, tad vispār viss apstājas, pat uz vairākiem mēnešiem,” skaidro grupas “Skyforger” līderis, vokālists, ģitārists un lielākās daļas dziesmu autors Pēteris Kvetkovskis. Pēc “Senprūsijas” izdošanas nākamie gadi pagāja vienās koncerttūrēs, kad jaunu dziesmu radīšana īsti nevienam nebija ne prātā, savukārt pēc tam sākās gatavošanās metāloperai “Kurbads”, kas vainagojās ar tās pirmizrādi Limbažu Lielezera krastos 2017. gada 3. jūnijā. Tiesa, kaut kur ap to laiku mēģinājumos pirmoreiz jau izskanējis “Velnakmens” - pirmā dziesma no topošā jaunā albuma.
Pie koncertiem “Skyforger” vienmēr strādājuši nopietni un ar lielu atbildību - tas nu ir neapstrīdams fakts. Pašu mājās līdz šim lielākā uzstāšanās bijusi ar multimediālo metāloperu “Kurbads. Ķēves dēls”, kas 2019. gada 23. augustā “Baltijas ceļa” 30. gadadienas pasākumu atceres ietvaros Lucavsalā pulcēja vairāk nekā 20 000 klausītāju. Savukārt 2022. gada 10. septembrī “debesukalēji” kopā ar aptuveni 5000 klausītājiem neaizmirstamā koncertā piedimdināja Mežaparka Lielo estrādi - vēl viens rekordcienīgs pasākums. Līdz ar to skaidrs, ka vietas izvēle jaunā albuma prezentācijai sagādāja patīkamas problēmas, jo iekštelpās līdz šim grupas lielākais koncerts notika tālajā 2015. gada maijā “Sapņu fabrikā” - vietā, kuras vairs nav.
Praktiski vienīgā loģiskā izvēle, neskaitot arēnu, būtu “Palladium”, tomēr arī no šādas ietilpības koncertzālēm vismaz Latvijā “debesukalēji” jau ir izauguši. “Iesākumā tiešām bija doma par “Palladiumu”, taču, ja mēs ņemam par atskaites punktu, cik cilvēku atnāca uz koncertu Mežaparkā, tad šajā zālē ātri būtu “sold out” un liela daļa uz koncertu nemaz netiktu - mēs tomēr gribam [ar jauno programmu] uzspēlēt visiem saviem faniem. Izdomājām tomēr noriskēt arēnā,” norāda Pēteris.
Arēnā grupa divu stundu garā koncertā dārdinās jaunās un arī vecās, labi zināmās un iemīļotās dziesmas. Koncerts tiks papildināts ar iespaidīgu vizuālo noformējumu un pirotehnikas efektiem, tāpat gaidāmi arī īpašie viesi, kuru vārdi pagaidām netiek atklāti. Gan jau dziesmas “Kad Ūsiņš jāj” izpildīšanas laikā uz skatuves, kā jau ierasts, pievienosies čellisti no grupas “Dagamba”, vai ne? “Nē, viņu gan nebūs,” noslēpumaini smaida “Skyforger” menedžeris Andis Mikainis. “Mēs taču ar šo dziesmu jau bijām pie viņiem [grupas “Dagamba” lielkoncertā Mežaparka estrādē], tā būtu atkārtošanās.”
Līdz ar to mūziķus, kas kāps uz skatuves arēnā reizē ar “Skyforger”, mēs tiešām laikam uzzināsim tikai 3. maijā, taču tie, kas kāps uz skatuves pirms viņiem, gan ir zināmi - pašmāju tautas mūzikas leģenda, folkloras draugu kopā “Skandinieki”, kā arī zviedru vikingmetālisti “Ereb Altor”. Paši gaviļnieki izpildīs tuvu pie 30 dziesmām (saraksts vēl tiek precizēts), tostarp visu jaunajā albumā iekļauto skaņu materiālu, kas vien ir gandrīz stundas garumā. Starp citu, koncerta dienā to būs iespējams arī iegādāties mazliet jau piemirstajā CD formātā.
Grupas “Skyforger” jaunā albuma kopējā tēma visiem skaļi pieteikta jau sen - senās latviešu teikas un ticējumi.
”Sen pagājuši tie laiki, kad tika sacerēti un no paaudzes paaudzē mutiski nodoti seni ticējumi, teikas un pasakas. Skaidrs, ka tādas tradīcijas vairs nekad neatgriezīsies un neatdzims. Mums par laimi, daudz kas ir pierakstīts un saglabāts. Šajā albumā gribam dot iespēju klausītājam atgriezties tajos senajos teiksmainajos laikos, kad mums blakus mita dieviņi, velni, raganas, vilkači un visapkārt Latvijā bija tik daudz mistisku un noslēpumainu vietu, par kurām mūsu senči zināja stāstīt,” saka Pēteris Kvetkovskis. Kopumā albumā iekļauti 13 skaņdarbi, ieskaitot intro un vienu instrumentālo kompozīciju.
Lai gan šķiet, ka latvju teikas ir neizsmeļams avots dažāda rakstura un tematikas dziesmām, nemaz tik gludi ar to nav veicies - pat tik Latvijas vēsturē erudītam vīram kā Pēteris, kuram mājas bibliotēkā ir virknēm grāmatu un vēsturisko izziņas materiālu. “Dažādas tēmas man bija krājušās jau gadiem, līdz ar to prātā šis un tas jau bija aizķēries. Bet, ja godīgi, beigu galā es nemaz tik daudz neatradu, kur smelties [šīs teikas], jo lielā daļā tēmas tomēr atkārtojas, tikai ar citām vietām un citiem nosaukumiem, bet fakts izmantots tas pats. Tādējādi dažām dziesmām nācās pat izmantot vēsturiskos notikumus,” atzīst Pēteris. “Turklāt ne jau visas teikas atbilst mūsu mūzikai.”
Dažas dziesmas nav izturējušas pašu mūziķu kvalitātes pārbaudi. “Pāris dziesmas izmetām [no albuma], lai arī bijām tās jau praktiski sagatavojuši - džeki saprata, ka kaut kas tomēr nav, kā vajag. Arī tajā tiek zaudēts laiks, jo sākotnēji mēģini vēl kaut ko saglābt, radi mazliet citas versijas vai pielabo, līdz beidzot saproti - eh, nekas te nesanāks, labāk provējam kaut ko citu!”
Par dziesmu tematisko ievirzi liecina jau to nosaukumi - “Mālpils purvs”, “Dieva suns”, “Spīgana”, “Svētbirzs”, “Zilaiskalns”, “Velnakmens”, “Lietuvēns”, “Alšvangas dūdas” u.c. Teikas jeb teksti par teikām likti uz jau sakomponētās mūzikas - tā “Skyforger” ir bijis vienmēr. “Kad saceri mūziku, it kā jau radi to tieši šādai tematikai ar domu, ka kaut kas tāds varētu uz tās tapt, taču vēlāk, protams, viss var izrādīties arī citādāk,” norāda Pēteris.
Par dziesmu tēmām. Piemēram, “Dieva suns”. Tās pamatā ir patiess notikums Livonijā jeb Vidzemē, kas 16. gadsimtā tika uzskatīta par Eiropas vilkaču galveno mītnes zemi. Proti, 1691. gadā tika iztiesāta Zaubes baznīcas apzagšanas prāva, kurā 86 gadus vecais zemnieks Tīss bija aicināts par liecinieku, un kuras laikā viņš negaidīti atzinies, ka esot ilgus gadus skrējis par vilkati. Livonijas vilkača Zaubes Tīsa tiesas prāva joprojām ir viens no mīklainākajiem un aizraujošākajiem viduslaiku notikumiem - stāsts, kuram pagaidām nav rasts skaidrojums. Cita jaunā kompozīcija - “Svētbirzs”, kas stāsta par svētajiem mežiem jeb svētbirzīm kā daļu no baltu tautu reliģiskajām tradīcijām. “Kopš senseniem laikiem baltu tautas ir kopušas svētos mežus jeb svētbirzis kā daļu no savām reliģiskajām tradīcijām. Svētbirzs bija savvaļā atstāts, dabiski aizaudzis mežs, kas kalpoja kā dievu pielūgsmes un mirušo priekšteču piemiņas vieta. Tajā bija aizliegts cirst kokus, medīt vai uzturēties ikdienā, lai nejauši neaizvainotu dievus. Ir saglabājušies daudzi nostāsti par cilvēkiem, kas pārkāpuši šos aizliegumus un drīz pēc tam piedzīvojuši sodu - slimību vai nelaimes gadījumu. Noteiktos laikos svētbirzīs tika rīkoti rituāli dievu un senču godināšanai. Latvijā joprojām saglabājušās daudzas šādas svētbirzis, un viena no slavenākajām ir Kuldīgas novada Ķoniņciema Elku birzs.”
Gluži saprotami, ka “pagan metal” grupai nepieciešama arī dziesma par Velnakmeni, bet skaidrojumi par šo dižizstrādājumu ir daudz un dažādi. “Ir ļoti daudz teiku par akmeņiem, tikai ar dažādām variācijām. Piemēram, kur velns nesis akmeni, bet tas izslīdējis, vai velns bēdzis no Pērkontēva un paslēpies zem akmens, tad pērkons spēris, un akmens pāršķēlies uz pusēm utt.”
“Skyforger” albumu tematika vienmēr bijusi ar vēsturisku ievirzi, taču atšķirīga - zemgaļu cīņas, kauja pie Saules, latviešu strēlnieki, teika par Kurbadu, stāsti par Senprūsiju utt. Savukārt muzikāli “debesukalēji” arī jaunajā albumā ir viegli atpazīstami - tas pats bezkompromisa “pagan metal” stils, bez piemaisījumiem un moderniem izskaistinājumiem, savukārt vēstījums Pētera Kvetkovska precīzā dziedājuma dēļ ir viegli uztverams pat tik smagas mūzikas ritmos.
“Mums patīk “oldskūlais” variants, savukārt visas modernās lietas - ne pārāk,” bārdā smaida Pēteris. “Ja esi savu ceļu uzņēmis, stāstījis par to citiem un sevi tajā pierādījis, pie tā arī jāturas. Citādāk esi vienreiz tāds, citkārt atkal savādāks, un tad, kad par to vaicā, nākas izdomāt kaut kādas pasaciņas, kāpēc vairs neesi tas, kas esi bijis. Turklāt vēl rastos dažādas apsūdzības, ka vēlamies skriet pakaļ “trendiem” vai tamlīdzīgi. Mūsu klausītāji mūs redz tā, arī tēmas mums ir līdzīgas, un mums tas patīk. Turklāt mums šobrīd ir pievienojušies gados jaunāki čaļi (domāti Alvis un Osis - aut.), kuri nākuši ar savu pieredzi, un man pašam liekas, ka jau “Senprūsija” nebija gluži tāds pats materiāls kā vecie albumi, piemēram, “Kurbads” vai “Kauja pie Saules”. Un arī šis ir citādāks.”