Recenzija: Willow Farm – "Šodien nebūs rīt"
Viena no aprīļa beigu latvju mūzikas novitātēm – nupat izdotais liepājnieku grupas “Willow Farm” pēc skaita sestais studijas albums “Šodien nebūs rīt” un tā singls “Greizi nevar noiet nekas”- starp citu, vai nav apburoši nosaukumi?! Var redzēt, ka grupas līderis Emīls Dreiblats ilgstoši darbojies žurnālistikā. Albuma iznākšanai veltītais koncerts notiks grupas dzimtajā pusē Liepājā - 3. maijā kultūras namā “Wiktorija”.
“Droši vien būs daudz jautājumu saistībā ar albuma nosaukumu - ko tas nozīmē, vai nav aizmirsts kāds komats. Varu nomierināt - nekas nav aizmirsts! Ar gramatiku draudzējos, bet dažkārt patīk arī postmodernas rotaļas, un tituldziesmā rodams arī skaidrojums, kādēļ pieturzīmes šoreiz palikušas ārpus kadra,” skaidro “WF” dziesmu autors Emīls Dreiblats. “Bet albuma nosaukums ļauj to lasīt arī bez pieturzīmēm. Jo vairāk domā par šiem trim vārdiem, jo ietilpīgāki tie kļūst.”
Aizdomāties liek arī citu dziesmu nosaukumi - “Mēnessērdzīgos nedrīkst modināt”, “Greizi nevar noiet nekas”, “Vienkārši būt”, “Nekas vairs nav svarīgs”, “Esmu bijis ārā” u.c. - “vītolfermiešu” tekstus izsenis var lasīt kā dzejoļu krājumus, teksti ir viens no viņu lielākajiem trumpjiem.
Otrs trumpis un galvenā vizītkarte - Emīla Dreiblata perfektā dikcija un balss, kas var patikt vai nepatikt (ja nu gadījumā krīt uz nerviem aktierveidīgais dziedāšanas stils), taču viņa vokāls ir ar citiem praktiski nesajaucams. Savukārt stilistiskajā ziņā “Šodien nebūs rīt” daudziem būs pārsteigums - aizmirstiet par liepājniecisko poproku, te no roka vairs nav gandrīz nekā! Vai tas ir pluss vai mīnuss? Katra paša izlemšanā.
“Desmit dziesmas indī noskaņās ar dažbrīd alternatīvu skatījumu uz tradicionāliem izteiksmes līdzekļiem” - tā pieteikts šis lieldarbs. Albumā iekļautās dziesmas tapušas pēdējo pāris gadu laikā, tomēr intensīvākais darbs pie ierakstiem norisinājies pēdējā gadā. “Salīdzinot ar iepriekšējo albumu “Mēness jūrā zīmē taku”, jaunais ieraksts iezīmē soli modernāka skanējuma virzienā, izmantojot popmūzikai raksturīgus aranžējuma elementus, tomēr saglabājot “Willow Farm” savdabīgo rokrakstu,” tas atkal no pašu mūziķu teiktā.
Jāpiekrīt, tā arī ir. Jau vairāk nekā 30 gadus pastāvošie “Willow Farm” nekad nav mēģinājuši sēdēt uz veciem lauriem (nez, ar kādām acīm Dreiblats palūkoties uz to īpatni, kas viņam piedāvātu koncertos maukt “WF” slavenāko dziesmu “Roku rokā”…), bet vienmēr centušies virzīties uz priekšu. Vai pa kreisi. Vai pa labi. Galvenais - virzīties kaut kur. Šoreiz virziens ir indī pops ar ģitārmūzikas elementiem. Skaņu materiāls gan ir pārāk daudzveidīgs, lai to ievietotu kādā konkrētā nišā - te var saklausīt kaut ko, sākot no “detlefīgām” dziesmām, līdz pat, piedodiet, bez piecām minūtēm roka šlāgerim.
Ja par albumā iekļautajiem gabaliem, tad apskatnieka favorīts ir “Vara vitriols”, kurā piesolītais alternatīvais un indī skanējums (un pat mazliet “new wave”) ir vislielākajā īpatsvarā. Noteikti jāizceļ divdaļīgā “Šodien nebūs rīt” ar blūzīgajām ģitārām (it īpaši “II daļa”), skaista ir “Priekškars krīt” (tikai ar to vajadzēja albumu noslēgt), savukārt “Greizi nevar noiet nekas” - elegants gabals, kas varētu ļoti labi aiziet radiostacijās, ja vien… Ja vien to nespēlētu “Willow Farm”, bet, piemēram, “Sudden Lights”. Te arī ir galvenā problēma - vecā “WF” gvarde varētu šādu skanējumu arī nepieņemt, savukārt jaunā paaudze diez vai kā savējos mēģinās uztvert kopš 1994. gada pastāvošus “zaurus”.
Palasot pašu mūziķu par albumu pausto (lūk, visi tā varētu!), par tā vēstījumu top skaidrs viss vai vismaz gandrīz viss. “Tituldziesma “Šodien nebūs rīt” ir kā kamertonis visam albumam, jo tā sadalīta divās daļās: īsa pirmā daļa atklāj albumu un kalpo kā sava veida ceļa rādītājs turpmākajam ceļojumam, bet pilnībā šī tēma no jauna izskan albuma vidū, turklāt jau krietni skarbākā noskaņā. Kopumā albums ir trauksmes un cerību hronika, kas tapusi laikā, kad pasaules temps liek ikvienam mosties agrāk - gan burtiski, gan pārnestā nozīmē. Un jāmeklē līdzsvars starp absurdu un patiesību, iekšējo nemieru un tieksmi pēc skaidrības. Vai varbūt apskaidrības.”
Albums lielākoties ierakstīts Liepājā, studijā “Lighthouse”, bet daļa vokālo partiju iemūžinātas studijās “Mute”, “Anson's Lab” un “Sound Factory Studio”. Lielāko daļu dziesmu miksējis Gints Stankevičs, bet savu artavu albuma tapšanā devuši arī pieredzējušie Arnis Račinskis un Kaspars Ansons. Mūzikas un tekstu autors ir Emīls Dreiblats, vienīgi dziesmas “Vara vitriols” teksts tapis kopā ar Ingu Bērziņu. Ak, jā - īpašas uzslavas soloģitāru partijām, kuru autors (laikam) ir Dreiblats juniors - Jānis Dreiblats.
“Iekšējais nemiers, pasaules absurds un vienlaikus vēlme pēc jēgas, pēc atmošanās, pēc kopā būšanas - tās ir galvenās tēmas, ka izskan albumā “Šodien nebūs rīt”. Rītausmas jeb jauna sākuma motīvs vijas cauri visam albumam. Šis ir poētisks ceļojums cauri laikmetam, kurā viss sabrūk un arī top no jauna,” novērtēt savu darbu aicina “Willow Farm”.