Recenzija: ŠŅK - "Pēdējā elpa"

© Publicitātes foto

Lai gan meiteņu pankroka grupas “ŠŅK” mūžs diemžēl bija ļoti īss, viņas paguva atstāt paliekošas pēdas latvju mūzikā, turklāt iedrošināja arī savas sekotājas, no kurām redzamākais piemērs ir “Depustūtes”. Arī vairs nepastāvot, “ŠŅK” vienalga parūpējušas par klausāmo materiāliem saviem cienītājiem, nupat izdodot koncertalbumu ar savu darbību rezumējošu nosaukumu “Pēdējā elpa”.

“Šņik”-meiteņu (ja precīzāk - trīs meiteņu un puiša pie bungām) ziedu laiks bija 2022. gads, kad par viņām runāja daudz un visur. “75% meiteņu grupas “ŠŅK” sākums 2021. gadā bija vienkāršs: paņemt instrumentus, kurus katra/katrs vēl neprot, un vienkārši rakstīt nepieradinātas dziesmas par sev tuvām tēmām un idejām. Bet turpinājums ar plašu klausītāju loku, līdzi dziedošu fanu pūļiem, festivāliem, kā arī aizsāktu “meiteņu grupu jauno vilni” bija liels pārsteigums arī pašai grupai. Kas to būtu domājis, ka “mazu meiteņu kliedzieni”, kā dažiem mūzikas korifejiem labpatika raksturot, kļūs par spilgtu “riot grrrl” un pankmūzikas sensāciju Latvijas alternatīvajā mūzikā. Ironiski, bet tā notika,” izdodot jauno albumu, raksta grupas biogrāfi.

2021. gada nogalē “ŠŅK” izdeva savu pirmo un vienīgo ierakstu - EP “Pats vainīgs!” ar sešām dziesmām, tostarp “Dzelteno Pastnieku” dziesmas “Kāpēc tu mani negribi?” kaverversiju.

Grupas sastāvā bija Lauma Meža (vokāls, ģitāra), Katrīna Kalve (vokāls, ģitāra) un Nikola Kurmele (bass, bekvokāls), kā arī grupā “Tavas Māsas Nāsis” un citos “underground” sastāvos redzētais Emīls Koļesņikovs jeb Pops (bungas, bekvokāls). Vēlāk Nikolu nomainīja spilgtākā, harizmātiskākā un arī muzikāli jaudīgākā Karlīna Jansone, diemžēl tas tikai pagarināja “ŠŅK” mūžu un deva grupai otro elpu, tomēr nespēja novērst tās neizbēgamo galu.

Pēc pāris intensīvām sezonām un ieilguša klusuma, “ŠŅK” izlēma noslēgt šo ēru, atvadoties no klausītājiem ar enerģisku koncertu. Kā vēsta grupa, “sapratām - ja nu tā arī nesavācamies uz turpmāku darbību, labāk pielikt cienīgu punktu. Laiks un pusmūža krīze rādīs, vai tas pārvērtīsies daudzpunktē. Izpildījām arī sen nespēlētas dziesmas, pat “pastniekus”, kurus izsvītrojām no repertuāra, jo bija “besis” to spēlēt uz trim atkārtojumiem katrā koncertā.” Nav zināms, cik tieši cilvēku ieradās uz koncertu 2024. gada 7. septembrī Ādmiņu ielā, taču pietiekami, lai šī pagrīdes koncertvieta pārvērstos pirtī. “Mēs kā naivu joku iedomājāmies šo koncertu saistīt ar bēru tematiku un to apspēlēt. Rezultātā bija tik karsts, ka pilnīgi brīnums, ka paši palikām dzīvi. Koncertā kāda meitene arī noģība. Taču viesu emocijas un atdeve bija tāds lādiņš, kas deva spēku spēlēt vēl jaudīgāk. Tā bija varena bēru ballīte ar sviedriem, zilumiem un “mošpitu”,” atminas pašas vaininieces.

Organizējot koncertu, radusies ideja to arī ierakstīt. “Godīgi sakot, bijām pārāk slinki, lai savāktos uz studijas ierakstu un nesajuktu prātā. Bet atvadu koncertu apņēmāmies nospēlēt tik un tā, tāpēc nebija, ko zaudēt, ja to ierakstītu. Vispār tas bija šāviens tumsā, taču tumsa nospēlēja mums par labu. Esam pārsteigti, ka par rezultātu nebija kauns. Kā miroņi vai zombiji varam beidzot iepriecināt klausītājus.” Ierakstā piedalījušās jau minētās Lauma, Katrīna un Karlīna, tāpat Emīls, bet vēl sastāvam ar ritma ģitāru pievienojies arī Miķelis Grigorjevs. Un, protams, iesaistījies arī “kopkoris ar simtiem fanu sviedru jūrā.” Koncerta ierakstu līdz albuma kvalitātei nodrošinājis Emīla un Katrīnas ieguldītais darbs pašu lolotajā ierakstu studijā “Graboņa 21”.

Rezultāts ir 18 skaņdarbi kopumā 40 minūšu garumā. Uzreiz jāizsaka apbrīns Emīlam un Katrīnai, jo “ŠŅK” ieraksts skan klausāmi un saprotami - tie, kas pabijuši “šņik”-meiteņu koncertos, zinās, ka to panākt nav nekāds vieglais uzdevums. Iesākuši ar labi zināmajām un, pēc apskatnieka domām, labākajām dziesmām “Nevajadzīgs” (par to, ka “tu neesi nevienam vajadzīgs / tāds sūds uz zemes virsas”) un “Par draugiem” (ar centrālo motīvu “visi mani draugi mani ienīst”), meitenes pilnā tvaikā mauc tālāk un izrādās, ka viņu ne pārāk plašajā repertuārā ir arī mazāk zināmi gabali, piemēram, “Zvērs”, arī “Brīdinājums” kaut kā nebija piefiksējies.

Taču ne par to. Izrādās, ka puslīdz labā skanējumā uz dažām dziesmām var palūkoties ar pavisam citām acīm, ko pirmām kārtām var teikt par “Derīguma termiņš”, kas koncertos šķita pēc bezjēdzīga ritma jūkļa (tekstam var piekrist vai nepiekrist - tas ir cits jautājums). Arī jestrā un zināmā mērā dzīvespriecīgā “D**sā” - pavisam cita klausīšanās! Dziesmu “Brīnumi” vispār var saukt par atklājumu, jo… var saprast tās tekstu. Savukārt “Oportūniste” parasti koncertos pat krita uz nerviem, bet šajā albumā iekļautajā versijā tā šķiet visai pieņemama.

Apskatnieks “ŠŅK” atvadu koncertā nebija (subjektīvi absolūti neuzrunā Ādmiņu ielas telpas), un, klausoties ierakstos dzirdamajās tā norisēs, prieks par šādu izvēli - tiešām jāpabrīnās, ka karstuma un bezgaisa dēļ no tā kāds netika iznests ar kājām pa priekšu… Ironiskā kārtā paģībusī meitene uz mūžu iegājusi latvju pankroka vēsturē, jo viņas ģībiena dēļ dziesma “Es šņaucu” pārtapusi par pavisam īpatnēju un interesantu muzikālo veidojumu astoņu minūšu garumā.

Koncertā neesot, par dažām tā norisēm ārpus mūzikas līdz ar to nav informācijas. Piemēram, “ŠŅK” feministiskā nostāja ir vispārzināma, un to viņas steidza vēstīt arī savā pēdējā koncertā, taču interesanti, vai tiešām puiši atstāja fanu pirmās rindas pirms dziesmas “Fiziskais spēks”, kā meitenes to pieprasīja? Starp citu, šī vīriešu aizvākšana arī ir ierakstīta un albumā asprātīgi ieguvusi nosaukumu “Tik ilgi vīrieši iziet ārā no mošpita…” (44 sekundes). Jā, un šāda versija par “dzelteno pastnieku” nosaukuma iespējamo izcelsmi vēl nebija dzirdēta - tas nu bija tiešām pancīgi, cerams, ka Ingus Baušķenieks par to neko nav dzirdējis…

Rezumējot: ja šis albums būtu taustāmā formātā (kaut vai līdzīgā versijā, kā savu lieldarbu izdeva “Depustūtes”), mājas fonotēkai to pilnīgi noteikti varētu un pat vajadzētu iegādāties. Interesanti, ko “šņik”-meitenes darīs turpmāk? It īpaši šis jautājums attiecas uz ļoti labu iespaidu atstājošo Laumu, jo Katrīna jau redzēta pie skaņu pults, bet Karlīna ir pievienojusies “Depustūtēm”. Šī trijotne nepazudīs - tas nu ir pilnīgi skaidrs.

Svarīgākais