Recenzija: Detlef – "Atmiņas par nenotikušiem notikumiem"

Daudzu ļoti ilgi gaidīts albums - rokmūziķa Detlefa (īstajā vārdā Uldis Dirnēns) jaunais studijas ieraksts. Kopš viņa iepriekšējiem lieldarbiem pagājušas desmitgades: Detlefa debijas albums “Tu izliecies par sevi” tika izdots 2004. gadā, pēc trīs gadiem ar grupu “Detlef Zoo” tapa otrais albums “Skapī”, bet 2008. gadā tika izdota tā angļu versija “If It Makes Us Happy”.

Albumā ar simbolisko nosaukumu “Atmiņas par nenotikušiem notikumiem” ir iekļautas dziesmas, kas tapušas laika posmā no 1998. gada (!) līdz pat šīm dienām. “Šis ir stāsts par piedzīvoto. Pārdomas par novērojumiem, kas aizķērušies, ejot tiem garām. Varbūt pašportrets? Vai vismaz tā mēģinājums,” prāto Detlefs.

Albumā iekļautas deviņas dziesmas, tas ieskaņots “Hodila Records” Valmierā un “Aleja Records” Cēsīs, kā arī paša Ulda mājas studijā. Ierakstā piedalījušies: Uldis Dirnēns (balss, ģitāra, sintezatori), Martins Millers (bass) un Pēteris Lunde (bungas). Producents - Uldis Dirnēns. Albuma prezentācijas koncerts notiks 5. aprīlī koncertzālē “Palladium”, kur būs pieejamas arī tā fiziskās kopijas.

Jāatgādina, ka aizpērn rudenī gadsimta sākumā populārā grupa “Detlef”, kuras līderis un dibinātājs ir Uldis Dirnēns ar šovā “Talantu fabrika” iegūto skatuves vārdu Detlefs (tas ir viens no varoņiem 70. gadu Berlīnes pusaudžu - narkomānu romānā “Mēs - Zoostacijas bērni”), pēc 15 gadus ilgas klusēšanas atgriezās ar jaunu dziesmu “1998”, kurai sekoja singls “Veiksmīgāk nesanāk” un vēl vairāki veiksmīgi koncerti. Nav šaubu, ka arī aprīļa koncerts būs izpārdots, jo pēc Detlefa joprojām ir pieprasījums. Kas tālāk? Lūk, tālākais gan ir jautājums, un šāda veida jautājumus rada nupat izdotās “Atmiņas par nenotikušiem notikumiem”.

Patiesībā tikai vienā lietā šajās desmitgadēs Detlefs nav mainījies - ar liekvārdību un runāšanu vispār viņš nekad nav “slimojis”, un arī šoreiz jaunā albuma iznākšanu pavada tikai īsa preses relīze, kā arī vēl lakonisks ieraksts Facebook kontā: “Albums ir gaisā! Paldies.” Ķeroties pie jaunā albuma klausīšanās, ikviens uzreiz jānobrīdina distancēties no gaidībām par “Četras sienas”, “Stils nevainīgs”, “Tu izliecies par sevi” u.tml. Detlefa gadsimtu mijas gabaliem. Detlefs ir pieaudzis, taču tas bieži vien nozīmē izmaiņas stilistikā. Arī šajā gadījumā.

Patiesībā Detlefu ‘2004 atgādina tikai pusotra dziesma - Ulda 17 gadu vecumā sacerētā roķīgā “1998” un “Veiksmīgāk nesanāk” ģitārmotīvs, kas ieskanas dziesmas vidusdaļā. Labs gabals ir “Vistumšākais rudens” (it īpaši teksta ziņā), bet dziesma “Starp mums” labi izklausītos aranžijā Liepājas simfoniskajam orķestrim. Savukārt citas - piemēram, “Mēness” skan tā, it kā to būtu iespēlējis kāds no Arņa Račinska projektiem, “Tā bijis jau” - kaut kas starp citām liepājnieku grupām “Willow Farm” un “Tumsa” utt. Kopumā - nav jau slikti, taču - nav arī diez ko labi… Tas nenozīmē, ka Detlefs ‘2025 nevarētu atrast jaunus pielūdzējus, taču viņa senās versijas piekritējiem no jaunā Detlefa būs maz prieka, bet tieši šie cilvēki veido viņa koncertu apmeklētāju lielāko daļu.