Recenzija: Normunds Rutulis, Ginta Krievkalna, Staņislavs Judins -“Abpusēji”

© Publicitātes foto

Saturiski tam ļoti piemērotajā Valentīna dienā ar koncertu “Splendid Palace” klajā nācis Normunda Rutuļa, Gintas Krievkalnas un Staņislava Judina sadarbībā ar zviedru mūziķiem Hans Antehed, Daniel Olsson, Niklas Widen un Marcus Alhberg tapušais albums, kurā apkopotas latviešu un zviedru komponistu melodijas jaunos “easy listening” un “soft jazz” manierei pietuvinātos Hansa Anteheda aranžējumos.

“Abpusēji” ir otrais Normunda Rutuļa un Hans Antehed sadarbības projekts - pirms desmit gadiem abi jau vienojās populāru latviešu dziesmu albumā un koncerttūrē “Vēstule meitenei”. Šajā reizē galveno impulsu devusi Gunāra Freidenfelda 70. gados radītā dziesma “Atmiņu lietus”, kas nu ieskaņota no jauna, turklāt kā duets - Normunda un Gintas Krievkalnas izpildījumā. Paša Rutuļa albuma stilistiskais raksturojums ir visai precīzs - tas tiešām ir tāds “easy listening”, ko var iedomāties skanam pieklusinātā un intīmā atmosfērā kādā elegantā klubā, kur cilvēki to tiešām klausās un padejo, nevis skrapšķina ar dakšiņu un nazi uz šķīvja nosviesto karbonādi un trinkšķina vīna glāzes.

Albuma repertuāru veido pirmais komponista Ulda Stabulnieka ieraksts “Tu gribēji, lai dāvāju tev rozes”, Gunāra Freidenfelda zelta hits “Atmiņu lietus” un šī gadsimta “Baltā dūja”, Zigurda Rezevska 1975. gadā ieskaņotā “Nāc, iesim!”, Aivara Zītara reti dzirdētā “Vai tu nāksi vēl”, mūsdienu džeza pianista, dziedātāja un producenta Jāņa Ķirša “Pusnakts stundā”, Māra Ozola sacerētā “Klau, kafiju!” un divas zviedru komponistu dziesmas no 1966. un 1977. gada, kurām latviskumu piešķīruši dzejnieki Anita Rezevska un Ivars Kurpnieks.

Visas 11 šajā programmā iekļautās dziesmas aranžējis Hans Antehed un ieskaņojuši zviedru mūziķi Niklas Widen (ģitāras), Daniel Olsson (sitamie instrumenti, perkusijas), Markus Ahlberg (trombons) un pats Hans, ierakstā piedaloties gan ar “Hammond” ērģelēm un analogajām “Rhodes” elektriskajām klavierēm, gan klasisko flīģeli un akordeonu, gan elektrisko bass un bandžo. Protams, savu meistarīgo roku pielicis arī mūsu Stass Judins ar kontrabasu. Dziesmu pavadījumi ieskaņoti Zviedrijā, Upsalā, bet vokālie celiņi Rīgā, “NR Darbnīca” studijā.

“Ļoti patīkami turpināt sadarbību ar Hansu, ar kuru esam pazīstami desmit gadus un jau labi saspēlējušies projekta “Vēstule meitenei” laikā. Hansa muzikalitāte, darba ētika un lielā mīlestība uz latviešu mūziku mūs ir

novedusi pie jauna projekta “Abpusēji”,” atzinīgus vārdus par kolēģi teic Normunds Rutulis. “Tā nosaukums skaidri teic priekšā - te apvienotas divas mentalitātes, divas valstis, abi Baltijas jūras krasti, divas līdzīgas un tomēr atšķirīgas muzicēšanas manieres, abas mūzikas baudītāju puses - kā mūziķi, tā klausītāji. Priecājos arī par Gintas iesaistīšanos šajā projektā. Viņa ir kā svaiga gaisa malks mūsu patriarhātā, piešķirot projektam romantiku un daili!”

Par Gintas Krievkalnas sabikstīšanu atgriezties dziedāšanā vien Normunds ir pelnījis lielas uzslavas - šī simpātiskā dziedātāja ar skaisto balsi jau bija izteikusies par mūzikas pamešanu. ”Es jau labu laiku biju noskaņojusies, ka man mūzikas pagaidām pietiek, bet Normunds spēja mani savaldzināt ar šī projekta ideju un noskaņu. Domāju, ka mēs abi, un arī Hans, sirdī esam romantiķi, varbūt pat nedaudz naivi romantiķi, tādēļ šī mūzika burtiski materializē mūsu ilgas pēc - nedaudz retro, nedaudz glamūrīga un romantiska skaistuma,” prāto Ginta.

Grūti pateikt, kā šīs kompozīcijas vērtēs tie klausītāji, kuri tās 70. gados dzirdējuši oriģinālā, un tie, kuri ar tām saskarsies pirmoreiz, zviedra Hans Antehed aranžējumā. Pat šķiet, ieguvēji varētu būt tie, kuriem klausīšanos neapgrūtinās nekādas senatnīgās atmiņas.

“Man ir liels prieks sadarboties ar Normundu,” tā Hans Antehed. “Mūsu kopīgā mīlestība uz skaistām, neaizmirstamām zelta dziesmām mūs atkal saveda kopā radošajā projektā “Abpusēji”. Tas savedis kopā arī labus draugus un lieliskus mūziķus no Baltijas jūras abām pusēm. Mūziku no pagātnes tagad godinām jaunās interpretācijās, un tajā pašā laikā paturam vislielāko cieņu pret oriģinālajām versijām un to izpildītājiem. Mana devīze vienmēr ir bijusi “Mūzika, lai top no prieka!”, kas, starp citu, ir nosaukums vienai no albuma dziesmām.”