Apvienojot skaņas un attēla spēku, radīta skanoša foto izstāde “Iru”, kura no 7. janvāra līdz 9. martam būs apskatāma Mežaparka Lielās estrādes Izstāžu zālē.
Šīs izstādes galvenais tēls - pazīstamais fotogrāfs Lauris Vīksne. Kopumā 52 viņa fotogrāfijas, kas uzņemtas jūlija beigās Tokijā, kā arī Rīgā no 2. septembra līdz 7. oktobrim. Izstādē skan latviešu tautas dziesma Jurjānu Andreja apdarē “Pūt, vējiņi!” un Teiichi Okano un Tatsuyuki Takano dziesma “Furusato”, tās izpilda mūsu jauniešu koris “Balsis” un “Scatola di voce” (Tokija) - visi kopā unarī individuāli. Ieraksti veikti no 2024. gada 1. līdz 30. septembrim Japānā un no 7. līdz 15. oktobrim Latvijā.
Veidojot izstādi, tās kurators Arvis Ostrovskis zīmju un ideogrāfisko rakstzīmju kopumu izteicis vēstījumā - dzejas formā, kas atpazīstama latviešu un japāņu kultūras telpā. “Izceļot ritma, filozofisko kontekstu un skaidrojuma slāņus, kas raksturīgs latviešu zīmēm un ideogrammām, haika tradicionālajās 17 zilbēs veido mirkļa liecības un visskaidrāko atsauci uz cilvēka un dabas harmonisko saikni, pati kļūst par zīmi - līdzsvara punktu starp vizuāli parādīto un verbāli izdziedāto. Tā palīdz izskaidrot būtību,” informē izstādes rīkotāji.
Savukārt par simboliem pausts šāds vēstījums: “Senās latviešu zīmes gadsimtiem ilgi kalpojušas kā simboliskas nozīmes nesēji, skaidrojot dabas ciešo saikni ar cilvēku. Piemērojams arī praktisks pielietojums, jo tās izmantotas ikdienas priekšmetos, apģērbā un rituālos. Zīmēs iekodētais vēstījums sakņojas baltu mitoloģijā un ir saistīts ar aizsardzību, labklājību, garīgumu. Vairākas no tām pārstāv baltu un latviešu dievības. Pārvarot laika robežas, zīmju simboliskā nozīme joprojām ir dzīva un tiek izmantota rotaslietās un apģērbā, dizainā un arhitektūrā, rituālos un mākslas darbos, pat tetovēšanas mākslā. Tās kļuvušas par nacionālās identitātes simboliem, kas uztur dzīvas tradīcijas, palīdz saglabāt kultūrvēsturisko bagātību un nodod informāciju nākamajām paaudzēm.”