Recenzija: Alejas – "Ardievu, ledus laikmet!"
Grupa “Alejas” ir diezgan īpatnēja parādība latvju mūzikā – it kā cēlusies no “underground” aprindām, taču tajā pašā laikā ieguvusi teju kulta statusu un spējusi sevi pierādīt arī plašākai auditorijai, piemēram, pērn novembrī iesildot Fiņķa koncertu VEF kvartālā vai sensacionāli iekļūstot “Zelta mikrofona 2024” labāko dziesmu Top 5 ar savu darinājumu “Ūdensvīrs”. Nu “Alejām” ir jaunumi, ko likt priekšā saviem uzticamajiem klausītājiem.
Pavisam nesen “Alejas” nākušas klajā ar savu trešo studijas albumu “Ardievu, ledus laikmet!”, kas tiek pieteikts kā “spītīgs, pretrunīgs un straujiem ritmiem pildīts”. Kā paši grupas dalībnieki stāsta, šis albums “noderīgs dejām vienatnē, pāros un grupās “disenes” pustumsā, ziedoņa viducī, ledāja virsotnē, līksmās atvadās no tā, kas aiziet, un trauksmainā sajūsmā par to, kas nāks.”
Jāatgādina, ka ”Alejas” ir triju cilvēku ansamblis, kas stilistiski balansē starp popmūziku, elektroniku, hiphopu un eksperimentālo mūziku. Grupu veido Kirils Ēcis, Spāre Vītola un Reinis Žodžiks, kuri visi paralēli strādā arī citās mākslās, un tas redzams gan grupas fokusētajā pieejā video žanram un vizualitātei, gan citos projektos, kuros trijotne darbojas - teātrī, laikmetīgajā mākslā un dzejā.
Albumā “Ardievu, ledus laikmet!” iekļauts ducis skaņdarbu (tostarp divas “Sirds DJ” versijas), kurus māsterējis Andis Ansons - arī tas ir kvalitātes rādītājs. Pazīstamākā dziesma ir jau minētais “Ūdensvīrs”, kas ievietots šajā lieldarbā ar otro kārtas numuru, kas gan liekas visai dīvaini. “Alejas” atkal balansē starp dažādiem pieradināti nepieradinātiem mūzikas stiliem un tikpat pamatīgi balansē starp dažādas subjektīvās patikšanas gabaliem, sākot no kaitinošiem līdz ļoti labiem, pie tam kaitinošo vai vienaldzīgu atstājošo diemžēl ir vairāk. Neskatoties uz to, klausīties albumu vienalga ir interesanti. Subjektīvi labākās dziesmas - ar “synth wave” ritmiem apveltītā “Sirds DJ II” un “šizīgā” “Lava”, taču “aleponistiem” u.tml. mūzikas cienītājiem droši vien labāk patiks “KTIPM?”, “Es tevi redzu”, “Rūpnīcas” vai kas tāds.
Uz albuma vāka redzama mākslinieces Ineses Groševas izšūta klusā daba ar Latvijas pļavu ziediem, ko vēlāk apspēlējusi grafiskā dizainere Marlena Kagere no Austrijas. Viņa izstrādājusi dizainu arī albuma taustāmajai CD versijai, kas pieejama pasūtīšanai grupas Bandcamp lapā.
Un vēl kāda pavisam iepriecinoša ziņa: 2025. gada 30. janvārī grupa aicina savus klausītājus uz savu līdz šim vērienīgāko koncertu koncertzālē “Angārs” Tallinas ielas kvartālā. “Ar šo koncertu “Alejas” noslēdz jaudīgu cēlienu un reizē uzsāk jaunu un vēl jaudīgāku,” norāda grupas solists un dziesmu tekstu autors Kirils Ēcis. “Tieši šajās telpās pirms sešiem gadiem, kad tikko bijām pabeiguši savu debijas albumu “Stāsti par dabu”, notika mūsu pirmais koncerts. Tobrīd vēl īsti nebija ne jausmas, kāds plāns, kur ar šo gribam nokļūt, kas mūs vispār klausīsies, skaidrs bija viens - mūzikas taisīšana ar draugiem piepilda dzīvi ar jēgas sajūtu un vienkārši - ir kaifs,” atzīst Kirils. “Tagad, pēc prāva skaitļa koncertu, pēc dalības dažādos teātra, kino, starpdisciplināros projektos un pēc diviem pilnmetrāžas albumiem, ir redzams, ka pieprotam ar šo jēgas sajūtu arī dalīties, tāpēc 30. janvārī sanāksim, svinēsim un dalīsimies ar labāko, kas mums ir.”