Šonedēļ mūzikas un izglītības platformas “Zvaigznājs” telpās notika daudzu industrijas cilvēku ilgi gaidīts notikums – Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas “Zelta mikrofons” nominantu izziņošana. Kā vienmēr pārsteigumi, kā vienmēr skandāli - bez tiem “ZM” laikam neiztikt.
“Gammas” faktors samazina “mikrofonam” iesniegto albumu skaitu
„Zelta Mikrofons 2025” balvu ieguvēji tiks noskaidroti 18. janvārī Latvijas Nacionālajā teātrī notiekošajā ceremonijā, ko tiešraidē pārraidīs TV3, taču līdz tam vēl ir laiciņš, lai padiskutētu par Top 5 iekļuvušajiem, pie viena paturot prātā konkurentus no mūzikas balvas “Gamma”, kas savu iznācienu vēl tikai gatavo.
“ZM” žūrijas vērtēšanai šogad tika iesniegti 136 albumi, 92 dziesmas, 81 videoklips, 47 debijas ieraksti, 32 dizaini un 11 koncertieraksti, kas ir nedaudz mazāk nekā pērn. Savu lomu “Gammas” faktors laikam tomēr nospēlēja, jo vērtēšanai netika iesniegti tādi spēcīgi darbi kā, piemēram, grupas “Laika Suns” albums “Imitācija”, Dona “Laiks”, vēl daži. Izziņošanas pasākumā tika atklāti nominantu piecinieki 16 nominācijās, kuras veido gan albumu žanriskais iedalījums, gan atsevišķas kategorijas, piemēram, “Gada videoklips”, “Gada dziesma”, “Gada debija” un “Gada koncertieraksts video”.
Poproks tiek deportēts pie popa, rokam ļaujot draudzēties ar metālu
Lai nu piedod citi žanri, tomēr apskatniekam interesantākās šķita popa, roka, hiphopa un alternatīvās mūzikas nominācijas, turklāt ne tikai no tā viedokļa, kas tika Top 5, bet arī no tā, kas tajā netika.
Par 2024. gada galveno triumfatoru diezgan droši kļūs Chris Noah (Krists Indrišonoks), kurš ir viens no galvenajiem pretendentiem uz uzvaru popa un arī “Gada albuma” kategorijās, kurā vienā katlā nonāk visu nomināciju pieteikumi, turklāt viņam ir vēl divas nominācijas videoklipa un “Gada dziesmas” kategorijās. Popā neliels pārsteigums ir “Citi Zēni”, kuriem it kā pieciniekā nevajadzēja būt, toties žēl par Aiju Andrejevu un it īpaši Martu, kuras palika uzreiz aiz Top 5 svītras. Starp citu, šoreiz pops tika apvienots ar poproku, kopumā šajā nominācijā cīnījās 18 albumi, un aiz borta palika arī tādi pazīstami vārdi kā “Otra Puse”, “Triānas Parks” un “Tumsa”.
Toties “mīkstā roka” (poproka) deportēšana pie popa ļāva brīvāk uzelpot metālmūzikas piekritējiem, kuru pārstāvji tika kopīgā nominācijā ar roku un pankroku. Te, pēc apskatnieka domām, Top 5 sanācis visdīvainākais, jo žūrijas ievērību nav izpelnījies ne enerģiskais Miks Galvanovskis, ne modernā metāla brigādes “Kayro” un “Mūūnskin”, ne progresīvā roka meistari “Holy Lamb”, ne hārdkora veterāni “Ghettozloba” (abi pēdējie bija uzreiz aiz piecinieka), ne interesantie “Withered Lines” un “Vein Of Gold”. Cerams, ka vinnēs “Oghre” un vēl prieks par pankroka grupu “Depustūtes”, kas, cita starpā, visai negaidīti tika arī “Gada debijas” Top 5. Jāpiebilst, ka nominantu izziņošana “Zvaigznājā” tika apvienota ar mūzikas industrijai un eksportam veltītu konferenci “Music Lab” un žūrijas “speed dating”, kas gan bija, maigi izsakoties, kusli apmeklēti, taču viena no dzīvāko interesi izrādījušajiem tajā bija tieši “Depustūšu” pankmeitene - ļoti simpātiski, tātad mūziķei ir vēlme paplašināt savu redzējumu!
Reperi šoreiz sit nevis ar kvantitāti, bet kvalitāti
Jau ierasts, ka pēdējos gados sīvākā cīņa un lielākā konkurence vērojama hiphopa nominācijā, taču šoreiz daudzskaitlīguma ziņā tā pat zaudēja citu žanru pārstāvjiem: 16 albumi bija roka un metāla nominācijā, 15 - tautas un pasaules mūzikā, 14 - alternatīvajā mūzikā, 14 - elektroniskajā un deju mūzikā, bet hiphopā - tikai desmit. Jādomā, ka pirmajā trijniekā būs Wiesulis & Sangvn, latgaļu dzejnieka Seimaņa Putāna piemiņai veltītais “Caur bolsim as eju” un Edavārdi, tomēr diez vai kāds varēs apdraudēt Wiesuļa nenoliedzamo dominanci, turklāt arī šim puisim ir nominācija “Gada dziesmā”. Žēl, ka Top 5 nav iekļuvuši “Kaizera bīti”, toties prieks par Wiesuļa ieroču biedru Galeniex, kurš bez piecinieka savā specialitātē ticis tur arī debitantu nominācijā.
Starp citu, ar “Gada debijas” nomināciju joprojām kaut kas nav kārtībā -nav normāli, ka tajā par varītēm laužas un ar jauniešiem spēkoties vēlas vīri ar sirmām bārdām un/vai mūziķi, kuri uz rokskatuves redzēti jau 90. gadu sākumā! Acīmredzot jāuzspļauj iespējamiem pārmetumiem par “eidžismu” un jānosaka vecuma cenzs kā, piemēram, futbolistiem olimpiskajās spēlēs. Tas gan no dīvainībām neglābs (piemēram, šogad debitantu pieciniekā nav iekļuvusi Madara Fogelmane ar savu projektu, toties viņas albums ir atzīts par gana kvalitatīvu, lai tiktu starpžanru Top 5), taču samazinās dažādu interpretāciju iespējas. Iespējams, debijā vajadzētu vērtēt ne tikai albumus, bet arī dziesmu ierakstus, jo Emilija un arī duets “Vēstulēs” šogad ir raisījuši ievērojami lielāku rezonansi par jebkuru no debitantu Top 5 iekļuvušajiem.
Skandālu epicentrā jau otro gadu pēc kārtas nokļūst “Olas”
Runājot par interpretācijām, nonākam pie “ZM” galvenā skandāla, kas saistās ar dažu labu mūziķu protestiem, ka, pēc neoficiālas informācijas, balsojuma rezultātā viņi bijuši Top 5, taču žūrija iekšēji vienojusies viņus pieciniekā nomainīt ar citiem izpildītājiem. Galvenie “cietēji” izrādījušies jau pērn straumētāko ierakstu nominācijā netīšām piemirstais duets “Olas”, kas šogad pilnīgi pamatoti cerēja uz Top 5 “Gada dziesmas” nominācijā. Nav šaubu, “Olu” kopdarbs ar Esmeraldu dziesmā “Nārnija” ir absolūts un neapstrīdams šā gada hits Nr.1, taču “ZM” sevi personificē kā kvalitatīvāko ierakstu noteikšanas tribīni, bet šādā kontekstā gan par “Nārniju” ir lieli jautājumi.
Taču skandāls izraisījies diezgan liels, tāpēc “ZM” devuši skaidrojumu par žūrijas darba procedūru. Proti, žūrijas dalībnieki tiek sadalīti nomināciju tērzētavās (jeb WhatsApp “čatos”) pa žanriem, un nolikumā ir iestrādāts punkts, ka “žūrijai ir tiesības īsi pirms Top 5 katrā kategorijā izziņošanas atkārtoti izvērtēt rezultātus un nepieciešamības gadījumā vēlreiz diskutēt un veikt samērīgas korekcijas, kopīgi balsojot.” Lēmumu pieņemšanas formāts pilnveidots pēdējos divos gados, “lai neatkārtotu iepriekšējo gadu nepilnības, kad kāds acīmredzami labs darbs paliek aiz Top 5, vai kāds tiek ielikts neatbilstošā kategorijā.”
No absolūtiem “andergroundistiem” pieciniekā un otrādi
Par citām nominācijām. Prieks, ka alternatīvās mūzikas līderos pieteikušās grupas “Grēcīgie Partizāni” (kurš kaut ko tādu pirms dažiem gadiem būtu gaidījis no trakulīgā Pūķa?!) un “Purple Negative” (arī tās līderes Elīzas Daines soloalbums bija gana labs), un tāpat prieks, ka Top 5 nav iekļuvis dažu cienījamu un pieredzējušu neatkarīgās mūzikas pārstāvju stutētais un bīdītais Aldis Kolosovs. Perspektīvā grupa “Effekts” šajā nominācijā palikusi aiz Top 5, toties pienācīgi novērtēta debitantu nominācijā - arī labi.
Jaunizveidotajā kantrī, šlāgera un tradicionālās popmūzikas nominācijā aiz borta palikuši “Gapoljeri” un “Viedais Fonogrāfs”, kuri Top 5 izskatītos krietni labāk par “Galaktiku”, taču ko darīt - tāds ir žūrijas vērtējums. Par starpžanriem - lai visi svētie stāv klāt attiecīgās nominācijas analizētājiem, kuriem vajadzēja izvēlēties starp Riharda Zaļupes mūziku sensacionālajai filmai “Straume” un trakulīgajiem “Very Cool People”, tradicionālajiem “Auļiem” un Elīnas Oses lībiešu „Kuolm randõ” utt. Savukārt tautas mūzikā pārsteigums - Top 5 nav tikuši ne “Vilki”, ne “Vilkači”, kas ir šīs nominācijas ilgdzīvotāji.
Rezumējot nominantu izziņošanas pasākumu, varēja manīt, ka dažādu žanru mūziķiem ir dažāda līmeņa interese par to. Piemēram, “akadēmiķi”,
kuriem vērtīgāka šķiet sava Lielā mūzikas balva, uz skatuvi spēja deleģēt uz visiem pieciem nominantiem tikai vienu pārstāvi, kamēr folkmūziķi piebēra pilnu skatuvi… Nu ko, gaidīsim turpinājumu - gan uz skatuves 18. janvārī, gan ārpus tās vēl līdz minētajam datumam!
„Zelta mikrofona 2025” nominanti
Klasiskās un vokālās mūzikas albums
„Sharp Green” - „ATOMOS”
„Angele Dei” - Latvijas Radio koris
„Agris Engelmanis. Musica Alba” - Liepājas Simfoniskais orķestris
„Gundaris Pone. Portraits” - Liepājas Simfoniskais orķestris
„Northern Echoes” - Jauniešu koris „Kamēr”
Džeza mūzikas albums
„Tālskatis” - Līva Dumpe
„Interception” - „Toms Rudzinskis Quartet”
„Integration!” - „Vadims Dmitrijevs Quintet”
„Song and Dance” - Klaus Gesing, Ana Pilat, Latvijas Radio bigbends
„Pajums”” - Rūta Dūduma-Ķirse
Popa un poproka mūzikas albums
„Runā Rīga” - „Instrumenti”
„Cits līmenis” - „Citi Zēni”
„Lielās cerības” - Shipsea
„FM Nostalģija” - „Vēstnieks”
„Atvadas nav skumjas, ja zinām, ka drīz tiksimies” - ChrisNoah
Roka, pankroka vai metāla mūzikas albums
„6” - „Indygo”
„Asni” - „Oghre”
„Ārā” - „Oranžās Brīvdienas”
„Kretīnu pavadā” - „Depustūtes”
„Sadursme” - „Stabs”
Alternatīvās, indī vai eksperimentālās mūzikas albums
„Megabee” - „Purple Negative”
„Negaidīti varoņi” - Nielslens Lielsliens un Vija Moore
„Lēnā palīdzība” - “DJ Krankenwagen”
„Ēnas trokšņo” - “Grēcīgie Partizāni”
„Svabads” - „Advanced Blue”
Hiphopa mūzikas albums
„Iekšas” - Edavārdi
„Vernisāža” - Galeniex
„Muud” - Muud
„En Prise” - Wiesulis & Sangvn
„Caur bolsim as eju” - Ūga, ansis, Gustavo u.c.
Elektroniskās vai deju mūzikas albums
„Quadrat” - „Figūras”
„Rīgas Elektromašīnbūves Rūpnīca (RER)” - „KODEK”
„Semper Supra - „Taran & Lomov”
„Comfort Zone” - „Mickeen un krsts”
„Singularity” - „7Synths”
Starpžanru vai instrumentālās mūzikas albums
„Auļo Rīga” - „ Auļi”, orķestris “Rīga”
„Vienā apziņā” - „Madara”
„Dzīvs” - „Very Cool People”
„No1” - Elīna Ose ar projektu „Kuolm randõ”
„Flow” - Gints Zilbalodis, Rihards Zaļupe
Tautas vai pasaules mūzikas albums
„Deju dziesmas” - „Jauno Jāņu Orķestris”
„Vos Mir Zaynen” - „Black Rooster Kapelye”
„Ok, laime!” - etnogrupa „Ogas”
„Visu gadu dziesmas krāju” - Liene Skrebinska, Anna Patrīcija Karele, Katrīna Karele
„Aiz ko garš pavasar's?” - „MM Orķestris”
Tradicionālā pop vai kantrī mūzikas albums
„Mums pieder tik daudz” - „Galaktika”
„Atkal un vēl satikties” - Inese Ērmane
„Vēstulēs” - Mārtiņš Kanters
„Nepateikts vārds. Latviešu estrādes piezīmes Nr. 2” - „Vintāža”
„Raimonda Paula dziesmas dzied Edgars Ošleja” - Edgars Ošleja, Raimonds Pauls
Mūzikas albums bērniem
„Ir Ziemassvētki klāt” - Bērnu studija „Kukaiņi”, Rūta Dūduma, Jānis Strazdiņš
„Dienas darbi” - Elīnas Gruzniņas bērnu vokālā studija „Siguldiņa”
„Kora kameropera bērniem “Ej nu ej”” - Valsts Akadēmiskais koris „Latvija”, solists Aleksandrs Meri
„Māsiņas Krāsiņas un skaistas dziesmiņas” - vokālā studija „Gamma”
“Skuķīt, puķīt, pudelīt" - Iecavas folkloras kopa „Tarkšķi”
Debijas albums
„Mīlestības dziesmas iesācējiem” - Afrœdīte, Atis
„Zudusī paaudze” - „Effekts”
„Vernisāža” - Galeniex
„Tālskatis” - Līva Dumpe
„Kretīnu pavadā” - „Depustūtes”
Albuma dizains
„Megabee” - Purple Negative
„Nest” - Reinis Jaunais
„No1” - Elīna Ose ar projektu „Kuolm randõ”
„Lēnā palīdzība” - DJ Krankenwagen
„Neesam sīkumaini” - Aldis Kolosovs
Koncertieraksts video
„No rajona līdz arēnai” - Ozols
„Tesa man” - “Tesa”
Ērģelnieces Ivetas Apkalnas solokoncerts Rīgas Domā - Iveta Apkalna, Valsts Akadēmiskais koris „Latvija”
„Arēna Rīga, “Astro’n’out”” - „Astro’n’out”
Kinoteātra „Splendid Palace” 100 gadu svinīb
u pasākums - Kārlis Lācis, Aija Vītoliņa u.c.
Videoklips
„Kādreiz” - Chris Noah
„Puk Puk” - Evija Vēbere
„Sfinksa treniņtērpā” - „Stabs”
„Par daudz” - „Sub Scriptum” feat. Ozols
„1979” - Ozols
Dziesma
„Nomodā” - Chris Noah
„Sirds pelnos” - Emilija
„Lielās cerības” - Shipsea
„Pasarg' dievs” - Wiesulis & Sangvn
„Zinu, ka pāries” - Elizabete Gaile